Cilinska vietā sarkanbaltsarkanais buldozers – Romāns Naudiņš 11
Nacionālā apvienība (NA) pieņēmusi lēmumu veikt rokādi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadībā – bijušais ministrs Einārs Cilinskis, kurš zaudēja amatu par piedalīšanos 16. marta gājienā, varētu kļūt par ministrijas parlamentāro sekretāru. Savukārt ministrijas vadību varētu uzņemties līdzšinējais VARAM parlamentārais sekretārs – Saeimas deputāts Romāns Naudiņš (NA).
“Cilinska un Naudiņa tandēms sevi pārliecinoši parādījis līdzšinējā darbā, un esmu pārliecināts, ka turpinās to darīt,” teica NA frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš pauda pārliecību, ka koalīcijas partneriem pret Naudiņa kandidatūru nekādi iebildumi nevarētu būt, jo neformālās sarunās kandidatūra jau apspriesta. Uzticības balsojums Saeimā varētu notikt jaunnedēļ.
Ar šādu lēmumu nacionāļi ne vien saglabā līdzšinējo ministrijas vadības komandu, bet arī pauž politisku atbalstu Cilinskim, kura atlaišanu joprojām uzskata par nepamatotu. Taču domas par Naudiņu gan sākotnēji esot dalījušās un daļa NA valdes viņa vietā ministra krēslā labāk vēlējās redzēt Kasparu Gerhardu, Rihardu Kolu vai Žanetu Janzemi-Grendi. Visticamāk, ka valdes nostāju lielā mēra ietekmēja Cilinska atbalsts Naudiņa kandidatūrai. Kā novēroja kāds NA frakcijai tuvu stāvošs cilvēks: “Viņi ir kā cimds ar roku – abi ar apskaužamām darbaspējām un aktivitāti, abi gatavi darbam veltīt savu brīvo laiku.” Jautāts par savām prioritātēm ministra amatā, Naudiņš norādīja, ka radikālas reformas veikt neplāno. Galvenais uzdevums būšot Eiropas fondu sadalījuma plānošana.
Īpašu ievērību plašsaziņas līdzekļos topošais ministrs līdz šim nav guvis, kaut arī jauno deputātu vidū ir samērā aktīvs, bet, kas vēl svarīgāk – vairākkārt izcēlies ar iniciatīvām, kas īsti nesaskan ar frakcijas vairākuma nostāju.
Dzīves skola
Izglītību Naudiņš ieguvis Valmieras Viestura vidusskolā, ko pabeidza 1999. gadā, un Latvijas Policijas akadēmijas Policijas koledžā (1999. – 2001.), bet vēlāk zināšanas papildinājis Selmas Policijas institūtā (Vācijā). Ar smalku augstskolu diplomiem viņš nevar lepoties, bet izgājis caur tādu dzīves skolu, kāda tikusi retajam maģistram vai doktoram. Viņu un māsu trūcīgos apstākļos audzināja māte viena pati. Tādēļ tagadējam politiķim un uzņēmējam jau pusaudža gados nācās pelnīt naudu ģimenei un savai izglītībai. Kopš 14 gadu vecuma viņš vasaras brīvlaikus pavadījis Vācijā, strādādams pie dažādiem saimniekiem. “Strādāju bez brīvdienām, pa 10 – 12 stundām dienā. Pirmajā mēnesī reizēm gāju gulēt raudādams, jo faktiski vēl biju bērns. Izgāju cauri ļoti daudz grūtībām, bet tagad esmu par to pateicīgs. To pieredzi un darba tikumu, ko iemācījos no vāciešiem, nekas nevarēs atsvērt,” spriež deputāts.
Pirmā oficiālā darbavieta Latvijā Naudiņam bija Valmieras rajona policijas pārvalde, kur viņš pēc koledžas beigšanas divus gadus nostrādāja par izmeklētāju. Niecīgā atalgojuma dēļ paralēli piepelnījies, gan lasot lekcijas autoskolā, gan strādājot par apsargu lielveikalā. Vēlāk darbu policijā nomainījis pret maiņas vadītāja amatu Ieslodzījuma vietu pārvaldes profesionālajā apsardzē.
Pusmiljons ar čiekuriem
Savu biznesu Naudiņš, vārda tiešā nozīmē, pacēla no zemes. Vācijā kādu brīdi pastrādājis floristikas veikalā un guvis iemaņas dažādu ziedu kompozīciju veidošanā, viņš gluži vienkārši salasīja mežā čiekurus un sāka no tiem darināt Adventes vainagus. Sākumā pats ar čiekurvainagu pilnām paunām braucis uz rietumvalstīm meklēt partnerus un noieta tirgus. Tagad viņa uzņēmumam SIA “Baltijas floristika” gada apgrozījums ir ap pusmiljonu eiro, tas nodarbina vairākus desmitus cilvēku, tostarp vairākus invalīdus. Uzņēmums ražo ne vien čiekuru vainagus, bet arī dažnedažādus suvenīrus ar latvisku simboliku, ko tirgo gan pašu veikalos, gan izplata caur citiem tirdzniecības tīkliem. Taču lauvas tiesu saražotās produkcijas eksportē uz rietumvalstīm. Vācu uzņēmējs, pie kura Naudiņš savulaik strādājis vasarās, tagad ir viens no viņa biznesa partneriem, kas izplata “Baltijas floristikas” ražoto produkciju. “Tas ir mazais bizness, bet es to pats savām rokām esmu izveidojis un lepojos ar to. Beidzamos trīs gadus uzņēmums strādā ar peļņu,” lepni stāsta Naudiņš. Likums neļauj savienot deputāta darbu ar aktīvu uzņēmējdarbību, tādēļ šobrīd “Baltijas floristikas” vadība nodota citās rokās, bet deputāts rūpīgi seko līdzi tur notiekošajam.
Uzņēmēja apgriezieni
Runājot par savu uzņēmumu un uzņēmējdarbības attīstību Latvijā kopumā, no Naudiņa staro Aināram Šleseram raksturīga aizrautība un enerģija. Turklāt viņam tāpat kā Šleseram raksturīgas “neordināras” idejas. Kāds Valmieras politiķis ar smaidu atcerējās gadījumu, kad Naudiņš ierosinājis domei slēgt pilsētas apvedceļu, lai tādējādi palielinātu mašīnu plūsmu caur pilsētu un līdz ar to – noietu vietējiem tirgotājiem. “Jā, mani jau iepriekš salīdzinājuši ar Šleseru. Droši vien līdzība ir, jo abi nākam no uzņēmēju vides un tas atstājis savu zīmogu. Tur jābūt ļoti pārliecinātam par to, ko dari, un jāvelta šim darbam maksimāli daudz enerģijas,” spriež Naudiņš.
Arī politikā Naudiņš darbojas ar uzņēmēja apgriezieniem. Viņš nemīl gari filozofēt par darāmajiem darbiem, bet strādā pēc vienkārša trīs soļu principa: konstatēt problēmu, uzreiz informēt attiecīgo dienestu vai ierēdni, pieprasīt risinājumu. Kopā ar Cilinski viņa īsajā ministrēšanas laikā paguvuši paviesoties vairāk nekā 30 pašvaldībās, uzklausot to problēmas un mēģinot tās atrisināt pēc iespējas ātrāk. Tostarp arī “LA” aprakstītos Ogres novada Mazozolu pagasta iedzīvotāju protestus pret apvienošanu. Savā interneta mājaslapā (http://www.romansnaudins.lv) Naudiņš publicējis savu mobilā tālruņa numuru ar aicinājumu zvanīt viņam jebkurā diennakts laikā.
Peld pret straumi
No uzņēmējiem nākušais Naudiņš arī politikā uz lietam skatās caur saimniecisku prizmu, kas viņu atšķir no vairākuma ideālistisko nacionālistu un jau iepriekš radījis domstarpības. Piemēram, Naudiņš savulaik pozitīvi izteicies par “Jauno vilni”, jo tas vietējiem uzņēmējiem un Jūrmalas pašvaldībai ļauj nopelnīt, kamēr NA vairākums šo koncertu uzskata par Krievijas “maigās varas” izpausmi. Par “Jaunā viļņa” attaisnošanu Naudiņam reiz jau nācās taisnoties partijas ētikas komisijā. (Pēc Krimas notikumiem viņš pret šāda pasākuma rīkošanu kļuvis skeptiskāks un uzskata, ka vismaz šogad Latvijai no tā būtu jāatsakās). Arī balsojumā par Anrija Matīsa apstiprināšanu par satiksmes ministru Naudiņš palika viens pret pārējo frakciju, kas politisku iemeslu dēļ balsoja “pret”. “Anrijs Matīss kā valsts sekretārs bija atvērts priekšlikumiem un aktīvi reaģēja, novēršot pamanītās nepilnības. Man nešķita pareizi neatbalstīt piemērotu kandidātu tikai politisku iemeslu dēļ. Taču arī pret frakcijas kopējo nostāju iet būtu nekorekti, tādēļ balsojumā nepiedalījos,” stāstīja deputāts.
Dobeļa “audzēknis”
Par politiku Naudiņam interese bija jau skolas laikā. Tobrīd viņam kā vairākumam jauniešu no trūcīgām ģimenēm simpatizējušas sociāldemokrātiskās idejas. Taču Latvijas sociāldemokrātiskās partijas (LSDSP) skandāliem apvītā šiverēšana Rīgas domē viņam radījusi tādu vilšanos, ka vispār pārtraucis interesēties par politiku. Ap 2002. gadu, kad Naudiņš vēl strādājis policijā, kāds draugs no “TB”/LNNK viņu paaicinājis palīdzēt priekšvēlēšanu kampaņā. Tēvzemiešu idejas viņam šķitušas tuvas, jo arī Naudiņu dzimtu skārušas padomju represijas. Deputāta vecāsmātes tēvs izsūtīts uz Sibīriju (kā rakstīts viņa krimināllietā – “par ņirgāšanos par padomju tautu”), bet vecmātes brālis Pēteris Logins kritis latviešu leģiona rindās. Par vienu no saviem politiskajiem skolotājiem Naudiņš min tēvzemiešu veterānu Juri Dobeli, kurš jaunajam censonim palīdzējis ar padomu un lobējis viņa iekļaušanu vēlēšanu sarakstos.
No Ibragimova par Naudiņu
Pirmie soļi politikā gan nebija pārāk gludi. Kandidēšana 2005. gada pašvaldību un 2006. gada Saeimas vēlēšanās bija neveiksmīga, bet 2009. gadā kļuvis par Valmieras domes deputātu. No darbošanās Valmieras pašvaldībā gan viņam saglabājušās lielākoties rūgtas atmiņas. Darbošanās opozīcijā aktīvajam uzņēmējam bijusi smags pārbaudījums – visus viņa iesniegtos priekšlikumus Ineša Boķa vadītā koalīcija esot noraidījusi. Noprotams, ka to viņš nav aizmirsis. It īpaši domes noraidījumu viņa idejai atļaut pensionāriem un 3. grupas invalīdiem 18. novembrī izmantot sabiedrisko transportu bez maksas, kas pašvaldības budžetam būtu izmaksājis aptuveni 350 latus. Pēc negatīvā lēmuma viņš atteicies no savas domnieka algas, lūdzot to novirzīt šiem braucieniem. Vēlāk gan domes vadošā koalīcija šādu bezmaksas dienu ieviesusi kā savu iniciatīvu.
2011. gadā Naudiņš atkal kandidēja parlamenta vēlēšanās un šoreiz veiksmīgi. Iespējams, nacionālo vēlētāju labvēlību viņam palīdzēja iegūt dzimtā uzvārda Ibragimovs nomaiņa pret krietni latviskāko mātes senču uzvārdu Naudiņš. Austrumniecisko uzvārdu un melnīgsnējos sejas vaibstus viņš mantojis no sava vectēva pa tēva līniju, kurš savulaik ieradās Latvijā no Azerbaidžānas un šeit arī palika. Tomēr deputāts noliedz, ka uzvārdu mainījis, politisku aprēķinu vadīts: “Tas bija vectēva pa mātes līniju lūgums, lai dzimtas vārds neizzustu. Mēs abi ar māsu toreiz vilkām lozes, kurš mainīs uzvārdu. Tā es kļuvu par Naudiņu, bet savu izcelsmi nekad neesmu slēpis un pat priecājos, ka manī rit arī citu tautu asinis.”
Naudiņš ir pārliecināts valmierietis un nevienā citā Latvijas vietā nespējot sevi iedomāties. Kopā ar sievu un piecgadīgo dēlu dzīvo privātmājā netālu no Valmieras, bet uz darbu Rīgā gandrīz katru dienu dodas ar auto vai vilcienu. “Kopš ieviesti paaugstinātā komforta vagoni, nav nekādu problēmu. Tur ir interneta pieslēgums, un varu strādāt arī vilcienā,” stāsta topošais ministrs.
Vairākas reizes nedēļā Naudiņš atrod laiku arī sportam – spēlē hokeju Vidzemes amatieru līgas komandā “Ciedra-A”, kā arī nodarbojas ar tenisu. Topošais ministrs sevi sauc par ticīgu cilvēku un pieder luterāņu konfesijai. Tādēļ viņš desmito daļu savas algas ziedo labdarībai. Starp citu, tuvākajā laikā Naudiņu sagaida ne vien karjeras pakāpiens, bet arī ģimenes pieaugums – dēlam Robertam pievienosies vēl viena atvase.
