Nesen kristīgā portāla “Tuvumā” rīkotā diskusijā piedalījās arī finanšu ministre. Viņai jautāja: “Ja cilvēks ziedo baznīcai no savas algas, par ko jau ienākuma nodokli ir samaksājis, un draudzes mācītājs šādu naudu saņem kā savu algu, kāpēc atkal jāmaksā ienākuma nodoklis?” Ministre atbildēja, ka baznīcai tas ir jauns ienākums. 17
Mēs kā baznīca varam tūkstoti eiro gadā personai dot kā palīdzību, tā netiek aplikta ar nodokli. Citiem tādas iespējas nav. Tas nozīmē, ka valsts ir nākusi pretī, mums ir ļauts izņēmums. Varam dibināt arī sabiedriskā labuma uzņēmumus. Likumā gribam nostiprināt, ka ir laji. Tiem varam nemaksāt pilnu algu tāpēc, ka viņi kalpo, vai izmantot viņus kā brīvprātīgo darbaspēku. Lai, ja, piemēram, vakarā draudzes vīrieši sāk atjaunot sētu ap kapsētu, darba inspekcija nenāk un neprasa paskaidrojumus.
ASV luterāņu draudzē pērn redzēju, ka baznīcā cilvēks ziedojumu ieliek aploksnē, uz kuras rakstīts viņa vārds, un gada beigās baznīca izsniedz apstiprinājumu, ka šī persona tik un tik ziedojusi baznīcai. Vai Latvijā par ziedojumiem baznīcai var saņemt kādas nodokļu atlaides?
Ja strikti ievēro, ko likumdevēji noteikuši par sabiedrisko labumu, tad nevaram būt par sabiedriskā labuma organizāciju. Jo Dieva vārda sludināšana nav sabiedriskais labums.
Piemēram, mazai draudzītei gada apgrozījums ir 10 000 eiro, no kura tā 8000 gadā tērē algām mācītājam un ērģelniecei. Paliek 2000 eiro, ko izmantot citiem mērķiem. Taču arī svētdienas skola un koncerti netiek atzīti par sabiedrisko labumu. Turklāt ir noteikta proporcija, cik procentus sabiedriskā labuma organizācija drīkst izlietot administratīviem izdevumiem. Tāpēc daudzas draudzes, kas savulaik ieguva sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ir spiestas no tā atteikties.
