Sarkanais krusts stāsta par mentoru pieredzi: dzīvokli Vācijā piedāvāt nevaram 6
Mentori nevar piedāvāt bēglim Vācijas dzīvokli, bet tas, kas ir pieejams Latvijā, viņus neapmierina, portālam “LA.lv” ziņu par no Latvijas aizbraukušajiem bēgļiem komentēja Latvijas Sarkanā krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops, kura vadītā organizācija nodrošina mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem, palīdzot Latvijā tikt galā ar sadzīves problēmām.
Latvijas Televīzijas raidījums bija izpētījis, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā, 21 cilvēks mūsu valsti ir pametuši un jau ir Vācijā. Trīs bērnu māmiņa no Sīrijas Bunana, kura vēl jūlijā klāstīja par plāniem iekārtot dzīvi Latvijā un jau nedaudz runāja latviski, stāstījusi, ka Latviju pametusi, jo valsts sarūpētais mentors nekādi neesot spējis palīdzēt atrisināt sadzīves problēmas.
“Mentors nevarēja sameklēt naudu divu pirmo mēnešu iemaksai, bet tā nav ne mentora funkcija. Un tad kundze prasīja naudu savam brālim Vācijā un brālis pateica, ko tu tur māžojies, brauc šurp. Mentors ir palīgs vai starpnieks starp cilvēka vajadzībām pēc dzīvesvietas, darbavietas, medicīniskās palīdzības, bērnudārza, izglītības iestādes vai kādām citām konkrētām darbībām un to reālo piedāvājumu, kāds Latvijā ir. Latvijas mentors nevar bēglim piedāvāt dzīvokli Vācijā. Latvijas mentors nevar bēglim piedāvāt dzīvokli, ko apmaksā Latvijas pašvaldība. Latvijas mentors nevar piedāvāt bēglim darbu, par kuru tiek maksāta Vācijas minimālā alga. Viņš piedāvā to, kas Latvijā ir pieejams. Vakardienas raidījuma diskusijā stāsts arī ar to beidzās, Latvijas realitāte ir Latvijas realitāte, tā ir tāda, kāda tā ir,” mentoru iespējas komentēja Līkops.
Pēc viņa vārdiem, mēs nevaram aizliegt šiem cilvēkiem braukt projām, kas gan paralēli nozīmējot, ka cilvēki vairāk lūkojas uz ekonomiskiem labumiem, ne tikai vienīgi uz kara situāciju.
“Mums nav datu par to, cik cilvēki taisās vai netaisās braukt prom un kāpēc. Mēs mēģinām palīdzēt atrast tās lietas, ko Latvijā varam piedāvāt. Sarkanais krusts nebūvē dzīvokļus vai fabrikas, kur strādāt, mēs meklējam iespējas, kādas Latvijā ir. Kopējo integrācijas programmu nodrošina Kultūras ministrija cita projekta ietvaros un tur summas ir daudz lielākas nekā mentora pakalpojumi. Tā sākusies tikai pirms mēneša vai pusotra,” stāstīja Līkops.
Mentoru programmas īstenotāji uzsver, ka kopš darbības uzsākšanas statusu ieguvušie patvēruma meklētāji, ir atraduši gan mājvietu, gan darbu. Mentori viņus pavadījuši pie āŗsta un iekārtojuši bērnus izglītības iestādē.
“Ir noslēgti gan īres līgumi, gan darba vietas atrastas, gan cilvēki pavadīti pie stomotologa, pie citiem ārstiem, bērnudārza un skolas meklējumos, cilvēkiem palīdzēts reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā, palīdzam aizpildīt anketas. To visu mentori dara. Viens mentors strādā ar aptuveni 20 cilvēkiem. Viņa diena ir ļoti bieži daudz garāka nekā 8 stundas,” klāsta Līkops.
Līdz šim mentora darbu veikuši aptuveni deviņi cilvēki. Ne visi mentori strādājuši uz pilnu slodzi.
