Kā ārstē sarkano vilkēdi 0
“Man diagnosticēja sarkano vilkēdi. Kā to ārstē, un vai vispār iespējams izveseļoties? Ja nevar, kā ar šo slimību sadzīvot?” DZINTRA K. BAUSKAS NOVADĀ
Sistēmiskā sarkanā vilkēde ir reta saistaudu autoimūnā slimība. Tas nozīmē, ka nekontrolēti veidojas antivielas pret sava organisma šūnām un orgāniem, izraisot nieru, sirds un smadzeņu asinsvadu bojājumus. Šo slimību ārstē reimatologi.
Reimatoloģe profesore Daina Andersone atklāj, ka slimības pamatcēloņi nav zināmi, taču ir noskaidrots, ka slimību izraisa līdzsvara zudums cilvēka organisma imūnsistēmā. Viens no ietekmējošiem faktoriem ir ultravioletie stari – ilgstoša uzturēšanās saulē vai bieži solāriju apmeklējumi, tāpēc sarkanā vilkēde bieži sākas pavasarī vai vasarā. Reizēm slimība paasinās pēc hronisku infekciju paasinājuma vai pēc apsaldēšanās. Otrs faktors, kas provocē slimību, ir pārmaiņas organisma hormonālajā sistēmā. Jaunām sievietēm slimība dažkārt sākas drīz pēc dzemdībām.
Sistēmiskās sarkanās vilkēdes nosaukums liecina par slimības redzamākajām izpausmēm – it kā no vilka kodiena radītiem izsitumiem un to krāsu. Pirmie simptomi ir sāpes locītavās, violetu izsitumu veidošanās pēc uzturēšanās saulē, nogurums, paaugstināta eritrocītu grimšanas reakcija. Asinsanalīzēs var konstatēt arī citas specifiskas, šai slimībai raksturīgas pārmaiņas. Ja vilkēde sākusi bojāt centrālo nervu sistēmu, mēdz būt krampji, kustību traucējumi, galvassāpes, neiropātijas.
Dermatovenerologs Raimonds Karls piebilst, ka ir arī otrs vilkēdes veids – diskoīdā vilkēde, kam raksturīgi dziļi ādas bojājumi, galvenokārt sejā. Šo vilkēdi ārstē ādas slimību speciālisti. Ļoti reti diskoīdā vilkēde pārvēršas par sistēmisko sarkano vilkēdi.
Gan viens, gan otrs vilkēdes veids ir ārstējams, taču nav izārstējams pilnībā – to var kontrolēt, ievērojot individuāli izstrādātu ārstēšanas plānu un gan ārīgi, gan iekšķīgi lietojot ārsta ieteiktus medikamentus. Zāles mazina slimības izpausmes, iekaisumu un sāpes, aptur orgānu bojājumu attīstību. Ja vilkēdes simptomus izdodas ierobežot, ārsts pakāpeniski samazina medikamentu devu. Terapijas iedarbību var ietekmēt pats slimnieks, ja patvarīgi pārtrauc dzert zāles, lieto nepareizu vai nepietiekamu devu, bez ārsta apstiprinājuma pievieno uztura bagātinātājus.
Nav zinātnisku pierādījumu, ka vitamīnu piedevas veicina ārstēšanos, tāpat nav speciālas diētas, kas palīdzētu atbrīvoties no sarkanās vilkēdes. Taču uzturam jābūt sabalansētam, jo, piemēram, zivju eļļa palīdz samazināt iekaisumus. Ja ārstēšanā izmanto glikokortikosteroīdus, pārtikā jāierobežo sāls un tauki, lai izvairītos no augsta asinsspiediena. Nepieciešami arī ar kalciju un D vitamīnu bagāti produkti, piemēram, tumši zaļo lapu dārzeņi un piena produkti, lai aizkavētu osteoporozi.
Ja ir diagnosticēta sistēmiskā vilkēde, īpaši jāizsargājas no spilgtas saules gaismas un apsaldējumiem, jālieto piemēroti aizsargkrēmi, saulesbrilles, saulessargs.
Fertilā vecuma sievietēm, kurām diagnosticēta vilkēde, drošākais kontracepcijas veids ir barjermetodes (prezervatīvi vai diafragmas) un spermicīdi. Pretapaugļošanās tabletes, kas satur estrogēnu, palielina sistēmiskās vilkēdes uzliesmojuma risku.
