Sargiem bija dota pavēle šaut uz pārbēdzējiem. Kad Berlīni pēkšņi sadalīja mūris 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 60 gadiem starp sadalītās Vācijas galvaspilsētas rietumu un austrumu daļu kārtējās Austrumu–Rietumu krīzes apstākļos ar PSRS vadības ziņu sākās bēdīgi slavenā Berlīnes mūra celtniecība.
Lēmums par to bija pieņemts Maskavā, taču iniciatīva, kā uzskata, nāca no komunistiskās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) tā laika vadītāja, Vācijas Sociālistiskās vienības partijas (SED) pirmā sekretāra Valtera Ulbrihta, kurš to īstenot pilnīgā slepenībā uzticēja par drošības jautājumiem atbildīgajam partijas sekretāram Eriham Honekeram.
Mūris bija vienīgais līdzeklis, ar kura palīdzību komunisti cerēja apturēt Austrumvācijas iedzīvotāju masveida bēgšanu uz Rietumvāciju, kas pieņēmās spēkā.
Līdz tam aptuveni 50 tūkstoši austrumberlīniešu ik rītu devās uz darbu rietumu zonā, bet pēc tam atgriezās mājās. Tomēr daudzi bija izlēmuši palikt.
9. augustā negaidīti sākās uz darbu ejošo cilvēku reģistrācija. 13. augustā, svētdienā, uz robežas parādījās bruņoti policisti, strādnieku gvardi un armija. Ielas vidu uzraka un pārdalīja ar dzeloņstiepļu nožogojumiem un tanku “ežiem”.
Bruņotu sargu uzraudzībā sākās divus metrus augstā nožogojuma būve. Turpmākajos gadu desmitos līdz pat Berlīnes mūra krišanai 1989. gada 9. novembrī tā konstrukcija regulāri tika modernizēta un pastiprināta.
Agrāk Berlīnei bija vienots pilsētas telefonu tīkls, taču 14. augustā telefona sakarus starp abām pilsētas daļām pārtrauca. 16. augustā Rietumberlīne kļuva Austrumberlīnes un VDR iedzīvotājiem pilnībā nepieejama.
Sargiem bija dota pavēle šaut uz pārbēdzējiem. Šādi no 1961. līdz 1989. gadam dzīvību zaudēja vismaz 140 vāciešu.
