Vai klīnikā joprojām ieved pacientus, kuriem nepieciešama palīdzība pēc nelegālo augu maisījumu jeb tā dēvēto spaisu lietošanas? 7
Aptuveni 30% ambulatoro pacientu pie mums nokļūst pēc dažādu baudvielu izmantošanas. Protams, dominē alkohols un tā sekas. Agrāk katru dienu bija vairāk nekā desmit, tagad pāris spaisa apreibināto. Šos slimniekus var dalīt divās lielās grupās – patoloģiski mierīgajos un nevaldāmajos, kuru pēdējā laikā kļūst arvien vairāk. Arī alkoholiķi pēc plosta kļūst neciešami un agresīvi. Var jau teikt – paši vainīgi, taču tik vienkārši nav. Pārmest var tikai pašā atkarības slimības sākumā. Kad griba nodzerta, neko lielu darīt vairs nevar.
Nedomāju, ka spaisa sērgai kādreiz pienāks gals, jo ir cilvēki, kas no tās labi pelna. Smadzenes iekārtotas tā, ka gribam baudīt, tādēļ diez vai to varēs atrisināt ar aizliegumu. ASV pieredze liecina, ka, pieņemot sauso likumu, grādīgo dziru patēriņš četrkāršojās.
Vai, strādājot tik sarežģītos apstākļos un ātrā tempā, jums izdodas iejūtīgi izturēties pret pacientiem?
Ar dzērājiem un bomžiem, kas ir netīri un utaini, piedodiet, sirsnīgi apieties grūti, taču jāpalīdz visiem. Tikai tad, ja slimnieks fiziski apdraud ārstu, ir tiesības atteikties to darīt. Mūsu apsargiem ir nažu kolekcija, ar kuriem mediķiem uzbrukts. Pāris reižu bija mēģinājumi ielauzties klīnikā ar ieročiem, kad nācās izsaukt policijas specvienības.
Ko iesākat ar tiem, kuri ilgstoši guļ komā?
Medicīnā ir pieņemts, ka koma turpinās pāris nedēļu, bet pēc tam iestājas tā sauktais veģetatīvais stāvoklis. Kamēr pacients ir komā, viņa vieta ir medicīnas iestādē, taču pēc tam izārstēšanas iespējas ir niecīgas, un viss, kas viņam nepieciešams, ir laba kopšana. Ļoti reti to uzņemas tuvinieki.
Liela problēma Latvijā ir hroniski ventilējamie slimnieki, kuri nespēj pilnvērtīgi elpot. Viņu kļūst vairāk, jo mediķi izvelk arvien smagākus pacientus. Šie sirdzēji ilgstoši guļ stacionārā bez jebkādām izredzēm atlabt, kamēr citiem, kuri ir glābjami, vietu pie respiratora nevar atrast. Visā pasaulē beidzot ir atjēgušies, ka šī problēma jāsāk risināt.
Turklāt, ārstējot bezcerīgus slimniekus ar antibiotikām, vairojas pret tām nejutīgi mikrobi. Sen vairs nav retums, ka pacients slimnīcā saķer infekciju, no kuras mirst. Ja tā turpināsim, nāksies ieviest eitanāziju, kaut vai tādēļ, lai neārstējamus slimniekus neuzturētu kā mikrobu barotni. Par to vēl daudz un skaļi nerunā, bet droši vien spriedīs starptautiskajā intensīvo terapeitu kongresā Barselonā septembra beigās.
Vai, ikdienā saskaroties ar nāvi, jūs tā joprojām emocionāli satriec?
Nāve ir likumsakarīga, taču reizēm – atkarībā no situācijas un pacienta – mēdz stipri sarūgtināt. Piemēram, ļoti pārdzīvoju par kādu pusmūža zemnieku no Ogres puses, kurš pusotras stundas laikā nomira no aortas atslāņošanās. Bija liela netaisnības izjūta, kāpēc ar šo sakarīgo džentlmeni tā vajadzēja notikt.
Vienmēr brīnos, ka cilvēki saindējas ar sēnēm. Vai tās tiešām tik grūti atšķirt?
Šādi domājot, esat uz bīstama ceļa. Tulkoju kāda zviedru profesora lekciju par saindēšanos ar sēnēm Zviedrijā, kurā bija uzsvērts, ka tā gadās tikai sēņu pazinējiem. Es pats, būdams aizrautīgs sēņotājs, mēdzu teikt, ka sēnes nepazīstu. Mūsu ģimenē manis salasītās pāršķiro kāds cits – sieva, māsa vai mamma. Sēņu indes ir tik nāvējošas, ka no daudzām nāve garantēta.
Vai jums kādreiz nav gribējies mierīgāku darbu?
Kad vēl studēju, man ieteica specializēties dermatoloģijā, jo tad ir mierīga pieņemšana un naktīs neviens netraucē. Mierīgāk jau droši vien būtu, bet tā ir šausmīgi tumša lieta, kurā neko nevar saprast. Neatliekamajā palīdzībā viss ir daudz skaidrāk. Tāpat nevaru ciest, ka slimnieks ilgi guļ un neveseļojas. Reimatologs pacientu ārstē trīs nedēļas un priecājas, kad drusku mazinājies eritrocītu grimšanas ātrums. Anesteziologs sava darba rezultātu var redzēt daudz ātrāk. Izcelt:Cenšos dzīvot pēc principa nedari otram to, ko negribētu, lai dara tev, taču laikam esmu to ievērojis par daudz. Mani baida situācija, kad katru rītu varēšu mierīgi izgulēties, padzert kafiju, izlasīt avīzi un vairs nebūs jāiet uz darbu. Ja valsts nolems ārstēt slimniekus saistībā ar samaksātajiem nodokļiem, nāksies būvēt jaunas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas.
