Egils Līcītis: Kad vērtspapīri un reputācija krītas cenā 8
Pārskatāmā laika periodā divu profesiju pārstāvjiem būs ļoti daudz darba. Aizstāvot nepatiesi apvainotos klientus un risinot stresa situācijas, augsta līmeņa juristi, izveicīgi advokāti nopūlēsies, lai apgāztu dez-informācijas dūmu stabus un mazinātu trauksmaino ziņu radītos efektus – defektus. Par to kontos ieripos zelta gabali. Čaklākie reportieri, TV viesbrigādes arī nopelnīs kādu naudiņu, 24 stundu dežūrā mērot gaidāmo politekonomiskā gaisa temperatūru un atmosfēras spiediena slāņu pārvietošanos mūsu valsts teritorijā. Brīvās preses pārstāvjiem atšķirībā no advokātiem tēma jāuzkurina, jāmeklē informatori, kam ir ko stāstīt, kas notiek valstī, kad mierīgie iedzīvotāji devušies gulēt.
Cilvēki, kas interneta komūnā ieslavēti par visziņiem, jau stāsta, ka pēc aizturēšanām augstākajā līgā pār daudzām galvām savelkoties negaisa mākoņi, bet vēl jāpagaida, kad tiesībsargājošie orgāni atmūķēs publikas priekšā nolikto melno, maģisko kasti un izlaidīs baltu patiesību. Pagaidām izmeklēšanai, kā parasti, nedrīkst traucēt. Kad ieradīšoties mūsu amerikāņu partneri un kolēģi no Eiropas Centrālās bankas, varbūt pat sekošot gadsimta vētra ar lieliem postījumiem, kur vienas personas ar apsūdzības rakstiem vedīšot uz Singsinga ērtībām, bet citas dabūšot smakt tepat Centrālcietumā.
No cita redzesleņķa skatot, Latviju reti kad piemeklē zemestrīces, virpuļviesuļi, kur nu vēl vulkānizvirdumi, bet stihija cikliski mēdz izplosīties mūsu izpildvarā, tiesu varā un banku sektorā. Pat Saeimā gadās pa kādam likumdevējam, kurš pārsniedz ātrumu uz braucamās daļas vai sakonfliktē ar trolejbusa biļešu kontrolieri. Bet tie nav reti gadījumi, kad arestē un kroņa telpu noslēgtībā rokudzelžos nogādā godīgus, ieredzētus cilvēkus ar ievērojamu stāvokli sabiedrībā, kuri līdz tam ieņēmuši stratēģiski svarīgus posteņus administrācijā, pakļautības iestādēs, valstij piederošās kapitālsabiedrībās. Var teikt, ka daba radījusi Latvijas amatpersonas un finanšu ikonas lidošanai no augstiem krēsliem un komforta zonām. Citreiz krītošām komētām ir ļoti garas astes, citreiz pret šīs zemes varenajiem vērstās operācijas beidzas ar čuš un čiku. Katrā ziņā attiecīgie dienesti vienmēr lietpratīgi izpēta samudžinātās lietas no alfas līdz omegai, atrod rūpīgi slēptos galus un secina, vai bijusi kārtējā sabotāža un plānotā specoperācija pret Latvijas valsti vai noticis politiskais pasūtījums, vai tiešām pastrādāts noziegums un mega afēra.
Grūti pateikt, kā viss beigsies ar Rimšēviča kungu, kā tiks remdēts drudzis un dziedinātas kaites, kas šobrīd sagrābušas un krata valsts organismu, bankas, politiskās aprindas. Sliktākais, ka tas notiek nepiemērotākajā brīdī – Latvijas simtgades svinību ieskaņā. Turklāt negatīvās novitātes izlauzušās ārpusē, atbalsojušās aiz trejdeviņām zemēm, un diez vai mums ir vēlama šāda veida publicitāte respektablajā “Financial Times” un citos starptautiskos medijos. Līdz ar to Kučinska valdībai vieglas, mierīgas dienas nav gaidāmas. Tā kā slimība neizskatās pēc nieka iesnām, trinitārajai (trīsvienības) koalīcijai ir iespēja pierādīt, cik perfekti politiskā pārvalde tiek galā ar forsmažorām problēmām, cik veikli pārvar uznākušās grūtības un cik prasmīgi darbojas kā krīzes menedžeri. Tautai jārada iespaids, ka ministri spēj ko vairāk, kā tikai lūkoties uz zvaigznēm. Saprotams, politiķiem noderēs spēcīgāki padomdevēji par konsultantiem smalkā toņa jautājumos.
Raugi, esam ne vien valsts svētku, bet arī Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Jauni politisko komercnoslēpumu atklājumi, papildu triecieni valsts reputācijai sašķobīs līdzšinējo relatīvo stabilitāti un puslīdz drošās starta pozīcijas vēlēšanās. Konkurējošās organizācijas labprāt aizrādīs uz valdošo, “sistēmisko” politiķu sakariem ar varai pietuvinātiem spekulantiem un naudīgiem partiju dīdītājiem. Tas plašās vēlētāju masās radīs atsaucību un azartu nodot balsis par citiem spēkiem, kas spēj uzraudzīt un kontrolēt situāciju, vienreiz “pārtraukt šito bardaku” un ieviest valstī kārtību.
