Sargāsim savu auto! 0
Satraucošās ziņas, ka aprīlī Latvijā nozagtas 115 automašīnas, kas ir divreiz vairāk nekā janvārī, liek satraukties katram autovadītājam, kura mīlulis pacietīgi un godprātīgi gaida savu saimnieku pie mājām, darbavietas, iepirkšanās centra vai jebkur citur, kur nolēmis doties auto īpašnieks.
Katram zādzību vilnim pamatā ir konkrēts pieprasījums. Pirms vairākiem gadiem par garnadžu upuriem kļuva ekskluzīvā “BMW X5” īpašnieki, bet nekavējoties kļuva skaidrs, ka pieaudzis pieprasījums pēc šiem spēkratiem kaimiņvalstīs un visvairāk Krievijā.
Šobrīd ir cita tendence, jo zog plašu auto spektru vecumā no 2003. līdz 2011. gadam. Tas ir autopasaulē ejošākais auto vecums, jo jaunāki ir dārgāki, ko atļauties var retais, bet vecāki bieži jau lūkojas “šrotu” virzienā. Kā liecina policijas rīcībā esošā informācija, visvairāk šobrīd automašīnas zog tieši detaļām, un visvairāk zagtās mašīnas, protams, ir arī vispopulārākās – “VW”, “Audi”, “BMW”, “Toyota”. Tas ir likumsakarīgi, jo zaglis neizvēlas auto, kas paša sirdij tuvāks, bet tādus, kas visizplatītākais, tātad arī detaļu vajadzēs, visvairāk.
Ko lai mēs, autovadītāji liekam pretim noziedzīgajai pasaulei, kā lai pasargājam savu dzelzs rumaku. Jāsāk būtu ar to, ka, pērkot lietotu auto, jābūt pārliecinātam, ka tas nav nozagts kādā citā valstī. To var uzzināt publiski pieejamās interneta datu bāzēs, tomēr šāds risks ir tikai tad, ja auto vēl nav ar Latvijas numuriem, jo zagtu un meklētu auto Latvijā piereģistrēt neizdotos. Savukārt, ja kādam ir nepaveicies un viņš iegādājies zagtu spēkratu, tad to vienkārši atņems un naudu neatdos – tātad liela neraža.
Savukārt, ja auto jau piereģistrēts un īsāku vai ilgāku laiku braukā pa Latviju, par hipotētisko zagšanas iespēju nebūtu jāaizmirst. Droši vien zagšanas risku nevar novērst par 100%, tomēr var tā apgrūtināt zagļa uzdevumu, ka garnadzis neizvēlēsies tieši jūsu auto. Šobrīd ir pieejams cenas un drošības ziņā ļoti plašs pretaizdzīšanas iekārtu spektrs, kuru iegāde un uzstādīšana būtu jāsamēro ar auto vērtību. Arī vienkāršs imobilaizers, kas kopā ar uzstādīšanu izmaksā kādus 100 eiro, ir papildu apgrūtinājums zaglim. Protams, ar to var tikt galā, tomēr aizdzīšanas laiks palielinās, kas zaglim ir papildu risks. Iedomāsimies, ka blakus ir vienādi auto ar un bez stūres saslēdzēja, signalizācijas vai imobilaizera, kuru izvēlēsies zaglis?
Droši vien slīcēju glābšana ir pašu slīcēju lieta, tomēr arī valsts institūciju uzdevums ir apkarot auto zādzības un meklēt nozagtās automašīnas. Upuri bieži vien ir neapmierināti ar policijas darbu, tomēr šā gada četros mēnešos vismaz puse no spēkratiem ir atrasti. Zagtie auto parasti nepaliek Latvijā, bet tiek izvesti, piemēram, uz Lietuvu, kur veiklie kaimiņzēni no trim auto metina kopā vienu frankenšteinu. Auto cenas Lietuvā bieži ir nesaprotami zemas, kas liecina, ka tie nav legāli nopirkti auto normālā tehniskā stāvoklī, bet kāda kreisā prece, kas pārdevējam nav izmaksājusi gandrīz neko.
Lai auto nokļūtu Lietuvā, tam ir jāšķērso robeža, un tā gan ir iespēja nofilmēt visus šurp un turp braucošos. Ar videonovērošanu šobrīd jau esot aprīkotas visas oficiālās robežšķērsošanas vietas, tajā ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro, tātad videomateriāls tikai jāanalizē. Problēmas var radīt kāds ar videotehniku neaprīkots meža vai lauku ceļš, tomēr pareizi būtu kontrolēt arī šos iespējamos autozagļu maršrutus, aprīkojot ar videokamerām vai varbūt slēdzot, padarot neiespējamu auto caurbraukšanu. Video novērošana būtu plašāk jāizmanto arī iekšzemē uz dažādiem ceļiem, gan zādzību atklāšanas, gan satiksmes drošības dēļ.
Juris Zvirbulis, Autokluba LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
