Sargā, spēcina, atgādina par mājām. Senās zīmes skaidro rotkale Inita Straupe 3
Latvju zīmes pie mums atnākušas cauri gadsimtiem un ir mantotas no paaudzes paaudzē. Zinot zīmju simbolisko nozīmi, var izvēlēties sev piemērotāko rotu.
Jau akmens laikmetā
Vairāki ģeometriskā ornamenta pamatelementi (slīpais un taisnais krusts, līklocis, skuja, rombs, aplis jeb saulīte) ir pazīstami jau kopš akmens laikmeta pirms divarpus miljoniem gadu. Gadsimtiem ritot, zīmes gan saglabājās, gan bieži papildināja cita citu, pat saplūda un ar laiku kļuva par patstāvīgām zīmēm, grāmatā “Arheoloģijas ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē” raksta vēsturnieks Arnis Radiņš. “Dzelzs laikmeta beigās visizplatītākais bija ugunskrusts, jumtiņš, jumis, saule un stūrainā saule. Daudzas no lietotajām zīmēm ir sastopamas arī citu tautu kultūrā, bet tieši to kombinācijas veido attiecīgajai etniskajai grupai raksturīgu ornamentu. Ornaments bija cieši saistīts ar reliģiskajiem ticējumiem. Senie zīmju nosaukumi, kas saistīti ar mitoloģiskajiem priekšstatiem, dabas spēku personificējumiem, daudzos gadījumos tagad jau aizmirsti.”
Latvju zīmēm piemīt liels spēks – tās spēj aizsargāt, dziedināt, nest veiksmi, stiprināt attiecības, vairot pārticību un vēl citādi iedarboties. Protams, ir jāzina šo zīmju simboliskā nozīme, kā arī jābūt pārliecinātam par to iedarbību.
Daudz informācijas
Senatnē rotas ne vien saturēja apģērbu un greznoja cilvēku, bet arī liecināja par viņa mantisko un sabiedrisko stāvokli un etnisko piederību. – Tiem, kuriem bija augsts statuss sabiedrībā, rotas varēja būt no vairāku metālu sakausējuma vai pat ar sudraba platējumu, ne tikai no bronzas, – uzsver rotu meistare Inita Straupe. Kopā ar dzīvesbiedru rotkali Vitautu Straupi viņa kopš studiju gadiem no sudraba veido baltu rotu atdarinājumus un rada oriģināldarbus, pamatojoties uz bagātīgo etnogrāfisko mantojumu, kas apkopots Ernesta Brastiņa, Oskara Lamstera, Valda Celma un citu seno zīmju pētnieku sarakstītajās grāmatās.
Senču rotas atrada kapulaukos, veicot arheoloģiskos izrakumus. Apglabājot aizgājēju ietērpa svētku drānās un aplika arī viņam piederošās rotas. Inita Straupe stāsta, ka pēc vīrieša rotām varēja noteikt viņa sociālo stāvokli, bet sievietēm – etnisko piederību. – Sievietes rotas mantoja pa mātes līniju. Zinot reģionam raksturīgās rotaslietas, iespējams secināt, ka zemgaļu vai lībiešu apdzīvotajās vietās ieprecējusies latgaļu meitene vai pat atnācēja no tālienes, piemēram, Gotlandes.
Sievietēm rotu komplekts bija bagātīgāks nekā vīriešiem un arī vairāk rotāts ar zīmēm. Krekla saspraude, lielā sakta – villaines saturēšanai, kakla riņķi, spirālaproces, gredzeni, amuletu piekariņi… Vīri izmantoja krekla saspraudi, aproces, gredzenus, lielo saktu vai adatu apmetņa saturēšanai. Rotas bija arī bērniem – tādas pašas kā pieaugušajiem, tikai daudz mazākas. Interesanti, ka gan pie mazuļa rotām, gan apģērba stiprināja zvārgulīšus, lai māte, dzirdot to skaņas, varētu vieglāk atrast savu atvasīti.
Biežāk izmantotās
Māksliniece stāsta, ka šodien rotās plašāk izmanto Dieva, Saules un Māras zīmi, arī Krusta zīmes motīvus. – Krusts var būt vērsts vertikāli vai horizontāli vai arī novietots 45 grādu leņķī. Vienai no šīm zīmēm piemīt spēja iedvest mieru, piebremzēt rotas nēsātāja pārāk straujo skrējienu, bet otra ir vērsta uz kustību, tādēļ noder cilvēkam, kurš jūtas iestrēdzis kādā situācijā, grib uzsākt kaut ko jaunu.
Rotkale novērojusi, ka tuvinieki, pavadot savus mīļos strādāt vai mācīties uz ārvalstīm, bieži viņiem dāvina rotas ar Māras krustu, Dieva zīmi, Jumi, Ūsiņa zīmi. Tās gan aizsargā, gan atgādina par mājām un mudina atgriezties.
Mīļotajam vīrietim kaklā var iekarināt rotu ar Laimas zīmi, Māras krustu, lai veicas darbos, bet bērnam – Dieva zīmi garīgas attīstības ceļam. Sievietei piemērota ir Saules zīme, arī Dieva zīme kombinācijā ar Māras zīmi. Lai mājās netrūktu naudas, jāizvēlas Laimas slotiņa vai Jumis, bet attiecības stiprinās Dieva zīme.
UZZIŅA
Stiprās latvju zīmes
Dieva zīme – simbolizē debesjumu, vīrišķo spēku, gaismu, tiekšanos uz augšu. Plaši pazīstams Dieva zīmes veids ir tradicionālais trijstūris ar vienu aplīti (t.s. Dieva acs) vai trim aplīšiem virsotnē. Šai zīmei ir ļoti liela simboliskā jēga, tā piesaista dievišķos un radošos spēkus.
Saules zīme – auglības, mūžīgās kustības un dzīvības simbols. Visvienkāršākā Saules zīme ir aplis. Visiem atvasinātajiem un sarežģītākajiem Saules simboliem grafiski uzsver vidusdaļu. Saules zīmi bieži izmanto sieviešu rotās un apģērbos.
Laimas zīme jeb slotiņa – veiksmes un laimes simbols. Šī ir ļoti sena zīme – Laima folklorā ir tēlota kā būtne, kas izvēlas cilvēka likteni, pārrauga mūža gājumu. Laimas slotiņa aizslauka visu slikto, palīdz beigt vienu dzīves posmu un sākt nākamo.
Māras krusts – zīme cieši saistīta ar uguni, māju un auglību, jo Māra ir ģimenes pavarda sargātāja un sievietes aizbildne. Senie latvieši ticēja, ka visa materiālā pasaule, tostarp maize, uguns un tās saglabāšana, ir Māras pārziņā. Tāpēc krustu vilka uz maizes klaipiņa un vakarā ielika pavarda pelnos. Sargā laulību un labklājību, bieži izmanto sieviešu rotās.
Zalktis – mājas aizsardzības un gudrības simbols. Laika zīme – starpnieks starp daudzām pasaulēm.Ūsiņa zīme – auglības simbols, zirgu aizgādnis un bišu Dievs. Senākajos priekšstatos Ūsiņš pieder pie debesu dievībām.
Jumis – auglības simbols, ģimenes pavarda sargātājs. Grafiski Jumja zīme atgādina divus sakrustotus kāšus. Viena no versijām vēsta, ka šī zīme veidojusies, savienojot Māras zīmi un Dieva zīmi.
Māras zīme – sieviešu un ģimenes labklājības simbols. Gādā par materiālo pasauli. Saistība ar zemes un dabas spēkiem, drošību un mieru.
PADOMI
Kā tīrīt sudraba rotas
• Sūbējumu var noņemt, izmantojot tīrīšanas līdzekļus, piemēram, Silver Quick vai Leuchtturm.
• Juvelierizstrādājumu veikalos pārdod drāniņas sudraba rotu pulēšanai Silber. Tajās ieaustās mikroskopiskās šķiedras, nonākot mehāniskā saskarē ar rotaslietu, izvelk netīrumus.
• Rotas, kurās nav dārgakmeņu, var karsēt ziepjūdenī. Vecā katliņā vai kausiņā ielej ūdeni, ierīvē dažas skaidiņas veļas ziepju, piepilina ožamo spirtu (5 vai 6 pilienus uz 200 ml), ievieto rotu un karsē uz lēnas uguns. Izņem no ziepjūdens šķīduma un ar zobu suku (lai neradītu švīkas, sariem jābūt pēc iespējas mīkstākiem!) iztīra netīrumus. Rotu noskalo tekošā ūdenī un nosusina ar mīkstu drāniņu.
• Lai noņemtu sūbējumu, var izmantot tomātu. Dārzeni pārgriež uz pusēm un ierīvē rotu. Organiskās skābes iedarbosies uz sūbējuma kārtiņu – pārbraucot ar mīkstu saru birstīti, atmiekšķētie sudraba un vara sāļi viegli nāks nost. Šie sāļi šķīst gan vieglās skābēs, gan vieglā sārmā (piemēram, amonjaka šķīdumā). Pēc tam rotu nomazgā ar siltu, tekošu ūdeni, lai uz tās nepaliek skābe. Noslauka ar drāniņu, kas samērcēta degvīnā (labāk – spirtā), un nosusina, lai mitrums nepaliktu nevienā rotas iedobumiņā.
• Vēl viena tautas metode: karstā ūdenī izšķīdina sodu un iemērc sudraba rotu. Izceļ un pārbrauc ar mīkstu saru birstīti, noskalo siltā, tekošā ūdenī un rūpīgi nosusina.
• Sudraba rotaslietas var pulēt ar zobu pastu (želejveida un balinošās šim nolūkam neder!). Pastu uzspiež uz zobu sukas vai mīkstu saru birstītes un maigi notīra rotu. Pēc tam noskalo un nosusina ar papīra salveti vai mīkstu drāniņu. Rotaslietām ar gludu, glancētu virsmu šī metode nav piemērota, jo zobu pasta, ja tā ir izteikti abrazīva, var radīt švīkas.
• Ja rota ir ļoti nosūbējusi vai arī mājās darboties netīk, tīrīšanu var uzticēt speciālistiem juvelieru darbnīcā. Ievadot speciālu mazgāšanas līdzekli, ar ultraskaņas mazgāšanas ierīci rotaslietai iespējams iztīrīt pat vissīkākās poras.
