Kur pazuda lidvāveres? Eiropas Savienībā tās ir sastopamas vairs tikai Somijā un Igaunijā 10
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mīlīgi lielacainie, kautrīgie nakts dzīvnieciņi lidvāveres mīt plašajos ziemeļaustrumu Eirāzijas taigas mežos no Somijas rietumos līdz pat Klusā okeāna krastiem austrumos.
Lidvāveru ādas krokas starp priekšējām un pakaļkājām dod tām spēju planēt vairāk nekā 50 metrus no viena koka uz otru.
Vairs tikai Somijā un Igaunijā
Lidvāveru tēviņa biotops ir apmēram 60 kvadrātkilometri, bet mātītei vajag četrus piecus. Lidvāveres dod priekšroku nobriedušam jauktu koku mežam ar lielu egļu īpatsvaru un ligzdas visbiežāk ierīko apšu dobumos, tādēļ populāciju izteikti negatīvi ietekmē mežu sadrumstalošana ar kailcirtēm.
Eiropas Savienībā lidvāveres ir sastopamas tikai Somijā un Igaunijā.
Latvijā lidvāveres tiek uzskatītas par izzudušām kopš 2013. gada, kad tās netika vairs atrastas lidvāverēm vispiemērotākajos mežos un vienīgajās zināmajās midzeņu vietās.
Kaimiņiem igauņiem ir izdevies kritisko situāciju uzlabot un ļaut lidvāveru skaitam teju trīskāršoties, pārtraucot mežizstrādi jau zināmo dzīvesvietu apkārtnē un rūpējoties par vecu koku koridoriem starp nosargātajiem mežiem.
Arī Somijā lidvāverēm ir apdraudēto dzīvnieku statuss, jo populācijas samazinās jau kopš 20. gadsimta četrdesmitajiem gadiem. Tiek vērtēts, ka Somijā šobrīd ir no 70 000 līdz 140 000 lidvāveru mātīšu, ziņo Pasaules Dabas fonda (WWF) Somijas organizācija.
Kautrīgais dzīvnieciņš ir ne tikai viens no mīlīgākajiem Somijas mežos sastopamajiem zīdītājiem, bet arī viens no vispolitizētākajiem.
ES izglāba somu lidvāveres
Pēdējos 25 gados lidvāvere ir kļuvusi gan par dabas aizsardzības, gan ES kritiķu simbolu. Raugi, līdz brīdim, kad Somija iestājās Eiropas Savienībā, starp somiem un lidvāverēm nekādas spriedzes nebija, jo somi par lidvāverēm nedz interesējās, nedz daudz ko zināja.
Nobriedušos un vecos mežus izcirta, un lidvāveres bez lieka trokšņa gāja mazumā. Somu lidvāveres noteikti ir Eiropas Savienības atbalstītājas, jo bez ES tām šodien klātos vēl daudz plānāk. Lidvāveres aizsargā gan ES Dzīvotņu direktīva, gan Somijas dabas aizsardzības likums, kas uzliek pienākumu aizsargāt dzīvnieciņu vairošanās un atpūtas vietas.
Somijā lidvāveru saglabāšanas vārdā tiek aizsargātas sugas zināmās dzīves vietas, ap kurām ir jāsaglabā lidvāveru apdzīvotie koki un 30 metru teritorija ap tiem.
Ir jāsaglabā arī koku koridori, lai lidvāveru dzīves telpa būtu savienota ar citiem meža masīviem. Lidvāverienes spēj būt apmierinātas pat ar dažu koku skupsnām, bet tām ir jābūt pieejamām caur koku koridoriem, lai tēviņš varētu paviesoties vairošanās perioda sākumā marta beigās.
Lidvāveru mātītes mājvietas dobuma mežiņam ir jābūt daudzpusīgam un kvalitatīvam, tātad jāsatur nobriedušas, dobumiem piemērotas apses un citi lapu un skuju koki. Lidvāveres ir vegānes un pārtiek no melnalkšņu, bērzu, apšu un pīlādžu pumpuriem un lapām, skujkoku dzinumiem, ziediem un zaļiem čiekuriem, bērzu sēklām un pīlādžogām, bet ziemā no priežu pumpuriem, kā arī bērzu un melnalkšņu spurdzēm.
Mežīpašnieki nemierā
Daudzi mežīpašnieki un būvnieki gribētu atvieglot vai pat beigt lidvāveru aizsardzību, jo situācija ar 140 000 lidvāveru mātītēm, pēc viņu domām, nav tik slikta, lai biotopu aizsardzībai ļautu ietekmēt gan mežizstrādes iespējas, gan būvniecību, savu lasītāju viedokli izklāsta konservatīvais laikraksts “Maaseuduntulevaisuus” (“Lauku apvidu nākotne”).
Piemēram, plānojot Somijā trešās lielākās pilsētas Tamperes tramvaja līniju, to nācās pārcelt par 100 metriem lidvāveres migas koka dēļ. Līnijas plānotāji sodījās, ka sliežu ceļa līkums tagad būs asāks un riteņi būs biežāk jāmaina.
No otras puses, dabas daudzveidības aizstāvji uzskata, ka lidvāveres ir laba tā sauktā lietussarga suga, kas palīdz aizsargāt vecos mežus un pievērš uzmanību arī citām sugām, kuras dzīvo līdzīga tipa mežos, piemēram, putniem.
Beigu beigās tikai no cilvēku attieksmes ir atkarīgs, vai lidvāveru esamība tiek uzskatīta par apgrūtinājumu vai veselīga meža indikatoru. Somijas dabas aizsardzības biedrība atgādina, ka lidvāvere ir labs kaimiņš arī pilsētvidē: nevienu netraucē, toties palīdz saglabāt daudzveidīgus mežus arī cilvēku lietošanai.
Pilsētā dzīvo 800 lidvāveres
Helsinku metropoles reģiona otrai lielākajai pilsētai Espo, kuras teritorijā mājo apmēram 800 lidvāveres, ir labas ziņas: gadu ildzis desmit lidvāveru pētījums modina cerības, ka lidvāverei varētu pietikt arī ar nelielu, bet kvalitatīvu mežiņu, kurā ir piemērota vecuma un tipa koki ar labiem koridoriem uz citiem mežiem.
Pētījumā arī tika noskaidrots, ka lidvāveres spēj dzīvot cilvēku tuvumā, jo Somijai raksturīgie pilsētu meži nereti ir daudzpusīgāki nekā vienveidīgās viena vecuma koku audzes.
Izskatās arī, ka lidvāverēm netraucē nedz pilsētas apgaismojums, nedz meža takas. Kāda Espo pilsētas lidvāvere dzīvo kokos, kas aug blakus suņu parkam.
Skaidrs ir arī tas, ka, plānojot apbūvi, ir jāsaglabā tieši kvalitatīvās, daudzveidīgās mežu skupsnas, jo lidvāveres ir īpaši uzticīgas savam migas kokam, nereti nepametot to pat tad, kad tas jau tiek nogāzts.
Sinepju krāsas spiriņas rīsu graudiņu izmērā blakus nobriedušam kokam – šāds skats Latvijā nav redzēts teju desmit gadus.
Savukārt Somijā Heinolas pilsētas vides nodaļas vadītāja Helka Silforsa nacionālajam ziņu dienestam YLE ziņo par spiriņu daudzumu pie lidvāveres migas koka, par kura saglabāšanu, būvējot jauno Zilavota skolu, tiesvedība notika līdz pat Augstākajai tiesai.
Izskatās, ka lidvāveres turpina dzīvot skolas tuvumā, stāsta Silforsa.
Somijas dabas aizsardzības savienība mudina entuziastus doties meklēt lidvāveres tieši šobrīd, marta beigās: uz sniega spiriņas ir labi saskatāmas, un riesta laikā vāveres var ieraudzīt arī dienā, nevis tikai krēslā kā parasti.
Lidvāveru klātesamība ietekmē mežizstrādes un būvniecības noteikumus, un rezultāts nereti ir veiksmīgāks visiem: mežiem, cilvēkiem, putniem un lidvāverēm.
