Nu gan ir pavisam traki! Ir steigšus jāglābj zaļie draugi. Tam lieliski noder permakultūras metodes 7
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vīstošie augi, ūdens rēķins vai sausā aka signalizē, ka nu gan ir pavisam traki! Ir steigšus jāglābj zaļie draugi. Tam lieliski noder permakultūras metodes.
“Pirmā palīdzība visam dārzā – augsni puķu un sakņu dobēs, siltumnīcā steigšus mulčē! Kā un ar ko, nu jau tas ir pilnīgi vienalga, lai tikai zeme nav plika,” uz rosību mudina “Ganiņu” māju saimniece Ilze Mežniece.
Klāj uz augsnes visu, ko var atrast. Ja augsne nav mulčēta nemaz, sāk kaut ar mazumiņu. Vislabākā ir pļautā zāle.
Vispirms izstaigā dobes un starp augiem, celiņiem izkaisa kaut plānu slānīti. Kā pūdercukuru uz bulciņas. Arī tas jau mazliet pasargās no žāvējošā vēja. Jārēķinās, ka svaiga zāle strauji sakaltīs un no tās tāds nieks vien paliks. Tādēļ, kā tiek pie jauna mulčējamā materiāla, tā slāni padara biezāku.
Novērtē mulču
Mulča pasargā gan no mitruma iztvaikošanas, gan no nezāļu augšanas. Mulča (sedzošais slānis) var būt dažādi materiāli. Saimniekojot ar permakultūras metodēm, vispirms izvērtē, ko var izmantot no tā, kas atrodams pašu mājās, dārzā, tās tuvumā.
“Ganiņu” saimniecība ir piecus hektārus liela. Tādēļ zāles netrūkst un to tad arī pēc iespējas lieto ne tikai dzīvnieku barībai, bet arī dārza mulčēšanai, kompostam u. c.
Lielisks segums ir salmi vai siens. Tiem, kas vēl netic permakultūrā ieteiktajai metodei, saimniece aicina uzlikt uz sakarsušas augsnes siena klēpi. Pēc pāris stundām zem tā pabāž roku – būs sajūtams patīkams vēsums.
Savukārt jau pēc dienas divām, zem tā būs mitrums. Var likt svaigo, bet labāks ir pat pērnais vai aizpērnais siena rullis. Praksē pārbaudīts, ka cītīgi mulčētu siltumnīcu pat karstumā var laistīt tikai reizi nedēļā.
Klāj, ko var
Ja nekā no dabas pa rokai nav, tad var doties uz tuvējo veikalu un savākt kartona kastes. Arī tās lieliski aizsargās mitrumu. Lai kartonu neaizpūš vējš, uzliek smagumus, uzmet velēnu. Lai kartons saglabā mitrumu, arī to vēlāk var noklāt ar papildu irdenu slāni (ar zāli, kad tā atkal izaugs, ar pērno sienu, mizu mulču, šķeldu u. c.).
Jūlijā izlauž ābelēm ūdenszarus, dārzā izgriež nevietā saaugušas krūmu atvases. Arī tās lieliski der mulčēšanai.
Ja dobēs ir nezāles, tās labāk griezt, nevis raut. Nezāļu augumus klāj uz vagām kā mulču augiem. Tas sevišķi svarīgi kartupeļu laukā, jo traumētās vagas vietā jaunajiem bumbuļiem var piekļūt gaisma un tie kļūs zaļi.
Var iegādāties neitralizētu kūdru un nokaisīt dobes. Tas palīdzētu arī augiem, kuru saknes no biežās laistīšanas ir noskalojušās plikas.
Mulčēšanai var izmantot arī neizlietoto kompostu. Ne visai pareizi sagatavotā kompostā var būt nezāļu sēklas, kas sadīgs. Taču patlaban pat tas ir mazākais ļaunums.
Papildu mulčas kārtu noteikti vajag augiem, kas aug uz dažādiem plēves vai ģeotekstilu segumiem. Ja uz tiem nav nekas uzbērts, tie burtiski cepina augu saknes zem šīs sintētikas!
Saimniece aicina sevišķi parūpēties par tiem augiem, kas podos.
Mulčas kārtu uzber arī podu un balkonkastu augiem. Podus ieteicams aptīt vai ielikt lielākos traukos, lai saknes nesūt un nedeg no sāniem.
Gatavojas sausai nākotnei
Saimniece uzskata, ka šis gads daudziem dārzu saimniekiem ir laba mācība, ka arī par ūdens saglabāšanu augsnē ir jādomā. Tādēļ cītīgi gatavojas jau nākamajam gadam – krāj kritušās lapas, veido kompostus, vāc sienu dārzam.
Katram arī kritiski vajadzētu izvērtēt savas iespējas, dārza īpatnības. Piemēram, tagad ir populāras augstās dobes. Taču, ja tās ir ierīkotas sausā, saulainā vietā, smilšainā augsnē, tad daudz jālaista. Savukārt mitrā vietā ar smagu augsni tās kalpos labi.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
