Sankciju pasākumi nav veltīgi, ja gribam samazināt Krievijas spējas uzbrukt – Olafs Zvejnieks 15
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par astoto sankciju paketi Krievijai saistībā ar tās neizprovocēto un nepamatoto uzbrukumu Ukrainai. Šīs paketes svarīgākā un arī diskutablākā daļa ir cenu griestu noteikšana Krievijas naftai.
Proti, jaunās sankcijas ievieš pagaidām nenoteiktus cenu griestus Krievijas naftai, kā arī paplašina ierobežojumus preču un pakalpojumu importam no Krievijas un uz to. Priekšlikumu noteikt šādus cenu griestus šī gada 2. septembrī izvirzīja G7 valstu grupa, tātad septiņas pasaules ekonomiski attīstītākās valstis, lai ierobežotu Krievijas ienākumus enerģētiskās krīzes laikā, kuru tā daļēji pati arī izraisījusi.
Jāpiebilst, ka Krievija jau paziņojusi, ka nesadarbosies ne ar vienu valsti, kas akceptēs šādus cenu griestus. Jaunā sankciju pakete nosaka, ka, ja Krievijas nafta un naftas produkti būs nopirkti lētāk par noteikto cenu, Eiropas operatoriem būs atļauts tos pārvadāt, bet, ja ne, – aizliegts.
Pati cena tiks noteikta atsevišķi, un tas, kā tiks kontrolēts, ka naftas pārvadātāji ievēros šos noteikumus, pagaidām vēl nav skaidrs. Taču skaidrs ir tas, ka galvenie cietēji no šīs reformas bez pašas Krievijas būs Grieķija, Kipra un Malta – tieši šajās trijās valstīs reģistrēta lielākā daļa Eiropas tankkuģu, kuri kopš Krievijas iebrukuma un sankciju politikas sākuma pelna “lielo rubli”, vedot Krievijas naftu uz Āzijas tirgiem, jo Krievijas pašas tankkuģu flote ir ļoti neliela. Nav nekāds brīnums, ka tieši šīs valstis kopā ar Ungāriju pretojās astotās sankciju paketes ieviešanai.
Situācijas īpatnība ir tā, ka Eiropas Savienība jau ir aizliegusi naftas importu no Krievijas. Tas gan vēl nav stājies spēkā, šis termiņš ir šī gada 1. decembris, savukārt aizliegums ievest Eiropā Krievijas naftas produktus – benzīnu, dīzeļdegvielu, bitumenu un citus – stājas spēkā nākamā gada februārī, šajā laikā stājas spēkā arī dažādu ar transportēšanu saistīto finanšu un citu pakalpojumu sniegšanas (lasi – apdrošināšanas) aizliegums.
Tas ir efektīvs aizliegums, jo lielākais pasaules apdrošināšanas tirgus atrodas Londonā (“Lloyds of London”), un diez vai pasaulē būs daudzas ostas, kas piekritīs apkalpot tankkuģus, kas apdrošināti pašā Krievijā un tātad arī juridiskos strīdus varētu izskatīt Krievijā. Reaģējot uz šiem aizliegumiem, Krievija jau kopš iebrukuma Ukrainā sākuma pārvirza savu naftu uz Āzijas tirgu, un lielākie krievu naftas pircēji ir Ķīna un Indija.
Šajā darbā Krievijai aktīvi palīdz minētajās trijās Vidusjūras valstīs reģistrētie tankkuģi – tas nav aizliegts, kaut gan sadarbību ar agresoru un būtībā arī palīdzību kara finansēšanā sabiedrībai aizmirst nevajadzētu. Jāatzīst arī, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas dod rezultātus, pat spēkā nestājušās, – sakarā ar to, ka Krievijai krasi samazinājušās manevra iespējas naftas pārdošanā, Āzijas tirgos Krievijas nafta tiek pārdota ar 30 ASV dolāru diskontu.
Nedaudz gan tādas eiropeiskas grēmas šis fakts rada – Eiropa iznes uz saviem pleciem visu enerģētiskās krīzes smagumu, lai Ķīna un Indija varētu pirkt krievu naftu par 30 dolāriem lētāk. Un jāpiebilst, ka Ķīna un Indija nav izteikušas gatavību pievienoties starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, jo kurš gan grib nokaut vistu, kas dēj zelta olas. Krievijas ieņēmumus no naftas pārdošanas šī politika gan samazina, to noliegt grūti.
Tātad – Eiropa krievu naftu nepērk, bet nosaka tai cenu griestus. Kur te loģika? Nu, pirmkārt, loģika tajā, ka to nosaka G7 valstis, ne tikai Eiropa. Tātad bez Eiropas valstīm arī ASV, Kanāda, Japāna un Apvienotā Karaliste, kas vairs nav ES sastāvdaļa. Tātad Krievijas naftas potenciālais tirgus tiek krasi sašaurināts.
Otrkārt, apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu aizliegums krasi samazinās Krievijas uzņēmumu iespējas nofraktēt tankkuģus. Neskatoties uz to, pat optimisti neparedz, ka izdosies ierobežot lielāko Krievijas naftas plūsmu. Ir skaidrs, ka Krievija turpinās pārdot naftu Āzijā, pārdos to arī savām kaimiņvalstīm, kas sankcijām nav pievienojušās.
Norvēģijas enerģētikas konsultāciju uzņēmums “Rystad Energy” uzskata, ka 75% Krievijas naftas izdosies izvairīties no cenu griestiem un citām sankcijām, tās varētu skart vien ceturtdaļu agresīvās kaimiņvalsts naftas eksporta. Taču, ja pie šiem skaitļiem nolaižas rokas, tad būtu vērts atcerēties, ka apmēram pusi no Krievijas valsts budžeta veido ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta. No šīs puses 85% veido tieši naftas eksporta ieņēmumi, bet atlikušos 15% veido gāze.
Ņemot vērā, ka Krievijas gāzes eksports uz Eiropu ir apstājies, bet uz Ķīnu notiekošais ir 7,5 reizes mazāks, ņemot vērā, ka pat ceturtdaļas Krievijas naftas eksporta sankcionēšana radīs desmitiem miljardu lielu starpību Krievijas budžetā, šie pasākumi nav veltīgi, ja gribam samazināt Krievijas spējas uzbrukt.
