Pieradis būt pirmais 21
Veselības ministra amatā Belēvičs sev izvirzījis mērķi – padarīt veselības aprūpi pieejamu katram neatkarīgi no viņa rocības: “Gribu panākt situāciju, lai katrs cilvēks varētu droši iet pie ārsta, nebaidoties, ka nevarēs samaksāt vai ka saņems sliktāku aprūpi, ja nesamaksās pietiekami. Mūsu veselības aprūpes sistēma pamazām pārvēršas par medicīnas biznesu. Es gribu šo lietu pagriezt otrādi. Ir jābūt valsts medicīnai un privātai medicīnai, bet ar skaidriem noteikumiem un līdzvērtīgām pozīcijām.”
Tomēr daudzi izsaka šaubas par to, cik ilgi un veiksmīgi Belēvičs darbosies šajā amatā. Galvenais izaicinājums veselības ministram varētu būt viņa paša rakstura īpašības. Viņš ir pieradis spēlēt pirmo vijoli. Taču politikā darbojas cita hierarhija un citi spēles noteikumi.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis gan cer, ka problēmas neradīsies: “Guntis ir liela personība, bet politikā viņš ir samērā nesen un pats to labi saprot. Koalīcijas veidošanas procesā mēs viņam ieteicām pirms stāšanās ministra amatā tikties ar nozares pārstāvjiem, ko viņš arī apzinīgi izpildīja.”
Taču cerības, ka Belēvičs vienmēr būs tik paklausīgs, var izrādīties naivas. Jaunā veselības ministra personību lieliski raksturo kāda saruna tālajā 1987. gadā. Viņš nupat bija sācis strādāt LPSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā par vecāko laborantu. Vienā no pirmajām dienām jaunais zinātnieks vaicājis laboratorijas vadītājam profesoram Gunāram Duburam par savām izaugsmes perspektīvām, un profesors atbildējis: “Jūs varēsiet labi strādāt. Mēs nopirksim jums jaunu spektrofluorimetru, varēsiet daudz precīzāk mērīt fluorescenci.” Bet Belēvičs nav licies mierā: “Biedri Dubur, jūs nesapratāt jautājumu! Es vēlējos zināt, kad no vecākā laboranta varēšu kļūt par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, kad par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku un kad – tikai neapvainojieties, profesor, – ieņemt jūsu, laboratorijas vadītāja, vietu. Un kad, tīri teorētiski, es varētu kļūt par šī institūta direktoru, kad par Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, par akadēmiķi un galu galā par Zinātņu akadēmijas prezidentu?” Dubura atbilde bijusi kodolīga: “Jaunais cilvēk, jūs esat traks!”
Protams, Belēvičs nav Brigmanim jautājis, kad viņš varēs pārņemt ZZS frakcijas vadīšanu un kad “tīri teorētiski” ieņemt premjera amatu. Taču ne jau tāpēc, ka ar gadiem būtu kļuvis pieticīgāks. Drīzāk sapratis, ka visas kārtis uzreiz nevajag atklāt.
