Sarežģītais ātrumslēdzējs – vairogdziedzeris 1
Vairogdziedzeris organismā ir viens no lielajiem slēdžiem, kura spēkos ir pārslēgt vielmaiņas ātrumu no kūtrāka uz aktīvāku, un otrādi. Tas notiek atkarībā no dažādiem procesiem mūsos pašos vai ārpus mums: mainoties gadalaikiem, saslimstot, sievietēm iestājoties grūtniecībai vai vēlākos gados menopauzei, kā arī citās situācijās.
Endokrinoloģe Gita Erta vairogdziedzeri salīdzina ar automašīnu – arī tā var braukt ar dažādu ātrumu atkarībā no situācijas un ceļa stāvokļa, bet ātrums ir jāpārslēdz.
Atgādina tauriņu
Vairogdziedzeris ir iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kurš atrodas kakla priekšpusē virs lielā skrimšļa, kas veido balsenes priekšējo sieniņu, skaidro daktere Gita Erta. Tas sastāv no divām simetriskām daļām un pēc formas atgādina tauriņu. Dziedzera masa veseliem cilvēkiem ir 20–30 gramu, izmēri nedaudz var atšķirties atkarībā no dzimuma, vecuma, kā arī no joda un mikroelementu daudzuma uzturā.
Kopā ar citiem dziedzeriem tas ietilpst endokrīnajā sistēmā, tātad to orgānu kopumā, kas izstrādā bioloģiski aktīvās vielas – hormonus.
Vairogdziedzeris ražo tetrajodtironīnu (T4) un trijodtironīnu (T3). Savukārt vairogdziedzera hormonu līmeni asinīs regulē hipofīzes ražotais tireotropais hormons. T3 un T4 ietekmē visu organisma vielmaiņu.
Hormonu nozīme
Vairogdziedzera hormoni organismā uztur homeostāzi un regulē daudzas funkcijas, piemēram, augšanu, vielmaiņu, attīstību, piedalās sirdsdarbības frekvences, nervu sistēmas aktivitātes nodrošināšanā. Jāpiebilst, ka hormoni ne tikai ietekmē fizioloģiskos procesus organismā, bet zināmā mērā ir arī atbildīgi par cilvēka uzvedību.
Hormonu līmeni konstatē laboratoriski. Pēc šīm analīzēm var spriest par vairogdziedzera funkciju – vai tas darbojas normas robežās, hiperaktīvi vai nestrādā nemaz. Ja ir novirzes no normas, šādus analīžu rezultātus nevajadzētu ignorēt, bet gan vērsties pie ārsta.
Skrīninganalīze, lai spriestu par vairogdziedzera darbību, ir tireoīdstimulējošā hormona jeb TSH pārbaude. Hormons rodas galvas smadzenēs (hipofīzē) un regulē vairogdziedzera darbību. Veikt šo analīzi, rodoties aizdomām par vairogdziedera disfunkciju, liek ģimenes ārsts. Ja analīzēs atklāj novirzes no normas, pacients, visticamāk, tiks norīkots pie endokrinologa. Šis speciālists detalizētāk pārbaudīs vairogdziedzera darbību un nepieciešamības gadījumā izvēlēsies ārstēšanas taktiku.
Par daudz vai par maz
Ja ir vairogdziedzera hormonu nepietiekamība – hipotireoze, samazinās vielmaiņas ātrums. Tas var izpausties kā samērā strauja pieņemšanās svarā, arī pastiprināta aukstuma sajūta (salīgums).
Citi hipotireozes simptomi:
nogurums;
miegainība;
atmiņas un mentālie traucējumi, samazināta koncentrēšanās spēja, lēna runa;
depresija;
sausa āda, svīšanas samazināšanās vai tās zudums;
sausi, plāni, trausli mati vai matu izkrišana;
trausli, plāni nagi;
palielināta mēle;
tūskainība vai pastozitāte;
aizcietējumi;
apetītes samazināšanās;
neregulāras menstruācijas;
mialģija, miopātija, artralģija, parestēzijas, refleksu pavājināšanās vai to trūkums;
bradikardija (lēna sirdsdarbība), hipertensija.
Ja vairogdziedzera hormonu ir par daudz, pacientam ir hipertireoze. Tai visbiežāk ir šādas pazīmes:
siltuma nepanesība;
svara zudums;
nervozitāte;
miega traucējumi;
tremors (trīce);
muskuļu vājums;aizdusa;
sirdsklauves;
tahikardija un tahiaritmija (ātra, neritmiska sirdsdarbība);
biežāka vēdera izeja;
hiperaktivitāte.
Ja novirzi diagnosticē un pareizi ārstē, var panākt pilnīgu atveseļošanos, un mūža ilgumu šīs saslimšanas nemazina. Vienīgi jāatceras lietot ārsta izrakstītos medikamentus un ievērot rekomendācijas.
