Sāremā salas pirmsvikingu laikmeta kuģī atrasti vērtīgi artefakti 0
Veicot izrakumus Sāremā salā atrastajā pirmsvikingu laikmeta kuģī, igauņu arheologi uzgājuši virkni vērtīgu artefaktu, vēsta Igaunijas raidkorporācija ERR. Šovasar veiktajos pēdējos izrakumos apbedījuma vietā atrasti zobeni, kniedes, bultu uzgaļi, galoda, bet vērtīgākais atradums ir labi saglabājies zobens ar dubultu asmeni.
“Es domāju, ka vērtīgākais atradums ir zobens ar dubultu asmeni. Tas ir vesels un ar nebojātu rokturi, līdz ar to tas ir vērtīgs pētījuma objekts,” skaidroja Tartu universitātes maģistratūras students Ragnars Sāgs.
Kā jau ziņots, karotāju apbedījuma vieta ar kuģi Salmes ciematā Sāremā tika atrasta 2010.gada vasarā. Eksperti novērtējuši, ka apbedījuma vieta datējama ar mūsu ēras aptuveni 750.gadu.
Arheoloģiski izrakumi liecina, ka kuģim bijis ķīlis, kas lietots tikai uz burukuģiem, lai noturētu kuģi stāvus, vējam pūšot burās.
Tiek uzskatīts, ka buras Ziemeļjūras un Baltijas jūras reģionā sāka izmantot ap 700.gadu – tāda vecuma kuģis atrasts Ziemeļjūrā pie Norvēģijas krastiem, bet Baltijas jūrā tas neapšaubāmi ir vecākais šāda veida atradums, skaidroja Tallinas universitātes Arheoloģijas profesors Jiri Pētss.
Buru izmantošana ievadīja kuģniecības uzplaukumu Skandināvijā, kas attiecināms uz vikingu laikmetu.
Spriežot pēc atliekām, kuģis bijis 17 metrus garš un 3,5 metrus plats.
Pēc Pētsa novērtējuma, apbedījuma vietā notikusi nikna kauja, kurā krituši aptuveni 35 karotāji. Viņi varētu būt bijuši 30 līdz 40 gadus veci un augumā sasnieguši 180-190 centimetrus.
“Atrastajiem skeletiem ir zobenu pēdas. Tas liecina, ka kauja ir notikusi uz sauszemes, jo no laivas ienaidnieku nevar aizsniegt ar zobenu. Skeletos un vairogos atrasti arī bultu uzgaļi,” skaidroja Pētss.
Kritušie karavīri pārklāti ar viņu vairogiem un vairākās kārtās sakrauti kuģa vidū. Kopā ar karotājiem apbedīti arī četri suņi un medību putni, kas acīmredzot nogalināti apbedīšanas rituālā.
Karavīru zobeni bijuši rotāti ar zelta apkalumiem, kas liecina, ka viņiem bijis augsts statuss, skaidro arheologi.
Pēc ekspertu novērtējuma, kritušie karotāji bijuši svešinieki, visdrīzāk skandināvi, un plānots veikt DNS analīzes, lai noskaidrotu, no kurienes negaidītie viesi varētu būt ieradušies.
“Apbedījumā atrastie priekšmeti liecina, kritušie karotāji bijuši skandināvi,” skaidroja Pētss.
Apbedījumā atrasti dažādi artefakti, tostarp ķemmes, šķēres, naži un no vaļa kauliem izgrebti 200 spēļu kauliņi, kas izmantoti vikingu laikā Skandināvijā populārai hnefatafla galda spēlei.
Vīri Igaunijā varētu būt ieradušies “militāri diplomātiskā misijā ar mērķi izrādīt varu un pieprasīt nodevas”, minēja Pētss.
Jau iepriekš, 2008.gadā, rakšanas darbos Salmes ciemā tika atrasts nedaudz mazāks, aptuveni 10 metrus garš kuģis.
