Iemesli dīvainai ķermeņa temperatūrai, ilgstoši zemai vai augstai. Vainīga pat “sviestmaižu diēta” 0
Kaut gan par ideālu ķermeņa temperatūru uzskata +36,6 °C, diezgan daudziem tā ir atšķirīga un var svārstīties no +35,2 °C līdz +37,7 °C. Vērtējot temperatūru, jāņem vērā, kur to mēra, jo rezultāts būs atšķirīgs.
Katra individuālo ķermeņa temperatūru nosaka termoregulācijas centrs, kas atrodas galvas smadzeņu daļā hipotalāmā. Ja tā pastāvīgi ir nedaudz pazemināta vai paaugstināta, bet cilvēks ir vesels un jūtas labi, satraukumam nav pamata. Maziem bērniem temperatūru vairāk nekā pieaugušajiem ietekmē apkārtējā vide, jo termoregulācijas centrs vēl nav attīstījies, tāpēc pastāv lielāka atdzišanas un pārkaršanas iespēja.
Sievietēm temperatūru ietekmē menstruālais cikls – ovulācijas laikā, kad no olnīcām izdalās nobriedusi olšūna, tā var būt grādu augstāka nekā parasti. Reizēm temperatūra ir paaugstināta grūtniecības laikā, taču, ja ir laba pašsajūta un nav veselības problēmu, par to nevajag uztraukties. Dažkārt tās pakāpšanās iemesls ir dzemdē ievadīta kontracepcijas spirāle.
Zemāka nekā parasti
– Reizēm pacienti ļoti uztraucas par zemu temperatūru, – stāsta ģimenes ārste Aiva Lībere. – Nereti tāda ir gados vecākiem cilvēkiem, kad vielmaiņa kļūst kūtrāka, organisms nespēj saražot tik daudz siltuma kā agrāk un kļūst salīgāks. To veicina arī nepilnvērtīgs uzturs, tā sauktā tējas un sviestmaižu diēta, kad tiek izvēlēts visvienkāršākais maltītes pagatavošanas veids.
Diennakts laikā temperatūra var nedaudz svārstīties. Augstāka nekā parasti tā mēdz būt starp četriem un sešiem no rīta un tādā pašā laikā pēcpusdienā, kā arī pēc fiziskas slodzes, kad aktivizējas vielmaiņa.
Temperatūra var pazemināties nosalstot, pēc vīrusu vai bakteriālas infekcijas pārslimošanas, kad organisms ir novājināts, kā arī nepietiekamas vairogdziedzera darbības gadījumā.
Zema ķermeņa temperatūra var izraisīt nespēku, vājumu, drebuļus, sīko muskuļu spazmas, zosādu. Šajā gadījumā nepieciešams novērst problēmas iemeslu, kā arī ieteicams ēst pikantus ēdienus.
Minimāli paaugstināta temperatūra plaušu karsoņa vai citas smagas slimības gadījumā var liecināt par sliktu imūnās sistēmas darbību, un tad izveseļošanās notiks lēnāk.
Temperatūra var pietiekami necelties arī tad, ja galvas traumas, smadzeņu audzēja vai infekcijas dēļ ir bojāts organisma termoregulācijas centrs.
Mazliet paaugstināta
– Katrā gadījumā arī tad, ja ir nedaudz paaugstināta temperatūra (+37…+37,5 °C), bet tā turas ilgstoši, vajadzētu doties pie ārsta, lai noskaidrotu problēmas iemeslu, kas visbiežāk ir dažādu veidu iekaisumi, – uzsver Aiva Lībere.
• Tā var būt ilgstoši paaugstināta, ja ir dažādu vīrusu izraisītas infekcijas, kas rada hronisku iekaisumu, taču to ierosinātājus nereti ir grūti atklāt. Vēl – ja ir paātrināta vairogdziedzera darbība, reimatiskas slimības un citas kaites.
• Mazliet paaugstināta temperatūra var būt onkoloģiskas slimības sākumā, jo audzējs izraisa organisma saindēšanos.
• Temperatūru ietekmē arī psihoemocionāli apstākļi, piemēram, novērots, ka tā paceļas bērniem, kuri negrib iet uz dārziņu.
• Jāņem vērā, ka mazajiem temperatūra var paaugstināties pirmajās 12 stundās pēc vakcinācijas, kas ir normāla reakcija.
Drudzis var būt bīstams
Augsta temperatūra liecina par labu imūnsistēmas darbību un organisma spēju cīnīties ar nevēlamajiem iebrucējiem – vīrusiem, baktērijām vai citiem. Temperatūra veicina intensīvu svīšanu, un tādējādi ar sviedriem no organisma tiek izvadīti sārņi un toksīni. Maksimālo temperatūru +41…+43 °C gan nedrīkst pieļaut, jo šādā karstumā organismā sāk sabrukt olbaltumvielas.
Bērni parasti labi pacieš augstu temperatūru. Ja mazais ir aktīvs un uzņem pietiekami daudz šķidruma, pretdrudža līdzekļus nevajag lietot, taču, ja viņš ir savārdzis, temperatūru nepieciešams mazināt, jo tās iespaidā var rasties krampji. No tiem īpaši jāuzmanās, ja bērns cietis no skābekļa deficīta un viņam ir kāda smadzeņu patoloģija.
! Augsta temperatūra ir bīstama sirdsslimniekiem, jo, paātrinoties pulsam, var rasties pārslodze sirdij. Arī hronisku plaušu, nieru un citu slimību gadījumā, kas norit ar paasinājumiem, pēc iespējas drīzāk jākonsultējas ar ārstu.
Sievietēm no paaugstinātas temperatūras jāsargās grūtniecības laikā, it īpaši pirmajā trimestrī, jo tā var ietekmēt augļa attīstību.
Cukura diabēta slimniekiem augstas temperatūras gadījumā var būt nepieciešama lielāka insulīna deva.
Onkoloģiskiem slimniekiem ir novājināta imunitāte, tāpēc augsta temperatūra rada lielāku komplikāciju risku un organisms bez palīdzības ar infekciju var netikt galā.
Piesardzīgiem jābūt, ja pārslimota tuberkuloze, kas atstājusi plaušās anatomiskas pārmaiņas. Hroniskas pneimonijas, hroniski obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) gadījumā ar augstu temperatūru nekavējoties jāvēršas pie ārsta, lai atšķirtu vīrusu infekciju no slimības paasinājuma.
Paaugstinātai temperatūrai īpaša uzmanība jāpievērš gados veciem cilvēkiem. Nereti akūta saslimšana saasina hronisko kaiti un ir grūtāk izveseļoties.
Kā rīkoties drudža gadījumā
Veselam cilvēkam, ja vien nav ļoti slikta pašsajūta un temperatūra nepārsniedz +39 °C, nevajag steigties to pazemināt, bet ļaut, lai organisms slimību uzveic pats.
Drudzi mazina paracetamols vai kāds no nesteroīdajiem pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, ibuprofēns vai aspirīns jeb acetilsalicilskābe.
! Aspirīnu nedrīkst dot bērniem līdz 16 gadu vecumam, jo tas mēdz izraisīt nevēlamas blaknes.
Ja temperatūra tomēr nekrīt, medikamentu var mainīt. Vienam labāk palīdz paracetamols, citam – ibuprofēns. Parasti zāles darbojas 4–6 stundas.
Alternatīva ir liepziedu, upeņu vai aveņu tēja, kas pazemina temperatūru, veicinot svīšanu.
Ja uzkāpusi augsta temperatūra, nedrīkst aizmirst uzņemt daudz šķidruma, kas ir īpaši svarīgi bērniem.
Drudža gadījumā var atvēsināties, uzliekot uz galvas un kakla vēsas kompreses, norīvējoties ar aukstu ūdeni, 30% spirta vai vāju etiķskābes šķīdumu. Drakoniskāks variants ir uz mirkli iegremdēties aukstā vannā. Veldzi organismam sniegs vēsa sula. Temperatūru neiesaka samazināt zem +37,7 °C, jo tad radīsies drebuļi.
