Saražojot 1 kg liellopu gaļas, CO2 tik daudz, kā izplūst no auto, nobraucot 162 km 0
Ir kāds pārtikas produkts, no kura atsakoties, mēs ļoti palīdzētu videi un klimata izmaiņu samazināšanai. Tā ir gaļa.
Iespējams, ka gaļas ražošana un patēriņš ir cilvēka pati ietekmīgākā darbība uz šīs planētas. 30 % no pasaules lauksaimniecības platībām tiek izmantoti gaļas ražošanai.
Lielāko ietekmi uz klimatu rada lopu gremošanas sistēma, jo tā, tāpat kā dzīvnieku mēsli, izdala metānu. Savukārt lopbarības un gaļas produktu pārvadāšana un dzīvnieku transportēšana uz kautuvi rada oglekļa dioksīdu jeb CO2. Tās abas ir spēcīgas siltumnīcas efektu izraisošas gāzes. Saražojot 1 kg liellopu gaļas, izdalās vidēji 27 kg CO2 ekvivalentas gāzes. Tas ir līdzvērtīgi tam, cik daudz CO2 izplūst no automašīnas, nobraucot 162 km. Tātad,
ja mēs patērējam daudz gaļas, tad radām vairāk emisiju nekā tad, ja regulāri braucam ar auto.
Minesotas universitātes pētnieki 2016. gadā ir aprēķinājuši – ja visi pasaules iedzīvotāji līdz 2050. gadam kļūtu par veģetāriešiem, tas samazinātu mūsu emisijas, kas saistītas ar pārtikas patēriņu, par 60 %. Tas arī atbrīvotu lielu daļu zemes resursu, jo pasaulē 70 % lauksaimniecības zemes un trešā daļa graudaugu ražas tiek izmantota gaļas iegūšanai. Zemes platības varētu atgūt dabisko stāvokli, atjaunotos zālāji un meži, kas vēl vairāk samazinātu oglekļa dioksīda pēdu.
Protams, šis ir teorētisks modelis, un pilnīga cilvēces atteikšanās no gaļas nav reāls un pilnīgi pozitīvs scenārijs. Taču tas parāda, cik liela ir gaļas patēriņa ietekme uz klimatu.
Vislielākā ietekme uz klimatu ir mazo atgremotāju – jēra un kazas gaļas ražošanai, tad liellopa, savukārt cūkgaļai tā būs uz pusi mazāka, bet putnu gaļai vēl par trešdaļu mazāka.
Jāatceras – jo vairāk gaļa ir pārstrādāta, jo lielāka tās ietekme uz klimatu. Līdz ar to desas, kūpinājumi, ruletes un citi gardumi būtu jāatstāj tikai svētku galdam, ne ikdienai.
Gaļas patēriņš Eiropas Savienībā rada vēl citas problēmas. ES pietiek zemes, lai pabarotu cilvēkus, bet lopu uzturēšanai tās ir par maz. Tāpēc lopbarībai importē ģenētiski modificētu soju. Lai atbrīvotu zemi sojas audzēšanai, izcērt Dienvidamerikas lietusmežus, kas var novest pie ekoloģiskas katastrofas.
Gaļas ražošana patērē lielus daudzumus ūdens un fosilā kurināmā, it īpaši, ja ar graudiem tiek baroti liellopi. Lai saražotu 1 kg liellopa gaļas, tiek patērēts 5000–20 000 l ūdens. Liellopa ekoloģiskās pēdas nospiedums vidēji ir 4,2 ha – lielāks nekā lielākajai daļai cilvēku. Vista apēd graudus, kas sver vairāk nekā divas reizes vairāk par pašas svaru, un tās mēsli kļūst par piesārņojumu, nevis lietderīgu mēslojumu.
Bioloģiski audzēta gaļa
Audzējot liellopus bioloģiskās saimniecībās, kur tie ganās ganībās, nevis ēd kombinēto lopbarību, CO2 emisijas uz vienu lauksaimniecības platības hektāru ir mazākas. Tiesa, ja aplūko CO2 emisiju daudzumu uz vienu bioloģiskās gaļas kilogramu, starpība vairs nav tik nozīmīga. Taču bioloģiskajā lauksaimniecībā kopumā patērē mazāk enerģijas, tāpat netiek lietoti minerālmēsli un ķimikālijas, kuru ražošana arī prasa lielu enerģijas patēriņu. Ja augsni apstrādā ar bioloģiskās lauksaimniecības vai citām agroekoloģijas metodēm, tā arī spēj uzņemt ogļskābo gāzi, tādā veidā vēl vairāk samazinot klimata izmaiņas. Bioloģiski vai brīvās turēšanas apstākļos audzēti lopi arī dod labu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā. Šādi lopi ir nenovērtējami dabisko pļavu noganīšanai, jo tieši noganīšana ir veids, kā šīs pļavas vislabāk var saglabāt dabiskumu un neaizaugt ar krūmājiem, turklāt lopi arī pārnēsā augu sēklas, tā palīdzot sugām izplatīties.
Ētika
Dzīvnieki ir jūtīgas būtnes, kas spēj izjust bailes un ciešanas. To zina katrs, kas ir dzīvojis kopā ar kādu mājdzīvnieku. Eiropas iedzīvotājs, kas ēd gaļu, dzīves laikā ir atbildīgs par vidēji 760 vistu, 20 cūku, 29 aitu, piecu govju un neskaitāmu zivju nāvi. Vai vari sevi iedomāties nogalinām visas šīs dzīvās būtnes? Vai tu būtu tam gatavs?
Turklāt lielākā daļa dzīvnieku, kas beidz savu dzīvi kā gaļa, dzīvo saspiestībā un stresā, netiek svaigā gaisā un dienasgaismā, tiek nobaroti nedabiski ātri, no kā cieš viņu veselība. Dzīvnieki saņem daudz medikamentu, arī antibiotikas, un to atliekas nonāk cilvēku uzturā. Īpaši grūti klājas sprostos turētajām vistām, kas atrodas tādā šaurībā, ka pat nespēj nostāvēt kājās, un stresa dēļ cita citu mēģina noknābt.
Veselība
Ir skaidrs, ka mēs ēdam pārāk daudz gaļas, it īpaši sarkanās, un arī uztura speciālisti uzskata, ka mūsu veselība tikai uzlabotos, ja mēs samazinātu gaļas patēriņu kaut vai par dažām ēdienreizēm. Šobrīd Latvijā vidējais gaļas patēriņš ir
68 kg gaļas gadā uz vienu cilvēku – pasaules mērogā tas ir vidējs, taču pastāvīgi pieaug.
Attīstītajās valstīs uzturs noteikti būtu veselīgāks, ja mazāk patērētu dzīvnieku izcelsmes produktus, jo šobrīd cilvēki uzņem pārāk daudz olbaltumvielu un tauku. Taukvielās uzkrājas dioksīni, ļoti bīstamas vielas, kas var radīt virkni
veselības traucējumu, ietekmēt hormonālo, reproduktīvo un imūnsistēmu un bērnu attīstību. Vairāk nekā 95 % dioksīnu, ar ko nonāk saskarē cilvēks, atrodas zivīs, gaļā, piena produktos, olās.
Pasaules vēža pētniecības fonds ir atklājis, ka veģetārieši mazāk slimo ar sirds slimībām, augstu asinsspiedienu, diabētu un vēzi. Taču veģetārisms pats par sevi negarantē veselību – arī veģetārajai ēdienkartei ir jābūt sabalansētai. Ja tajā iekļausi tikai bulciņas, cepumus un pastu ar sieru, tad par veselību nevarēs būt ne runas.
Ieteikumi
Sāc ar to, ka neēd gaļu katru dienu. Ievies bezgaļas pirmdienu – daudzās valstīs tā ir kļuvusi par ierastu praksi
gaļas patēriņa samazināšani publiskajā un privātajā sfērā.
Samazini pārstrādāto gaļas produktu patēriņu. Smaržīgās gaļas ruletes, desas, žāvējumi lai paliek svētkiem,
un vislabāk, ja kūpinājums nāk no pašu laukiem.
Liellopa gaļu ēd reti un bioloģiski vai ganības audzētu.
Labāk viens burgers reizi mēnesī, bet izcils!
Izvēlies cūkgaļu, vistas vai citu putnu gaļu. Protams, ja tev netraucē vistas gaļas audzēšanas ētiskā puse.
Ierosini bezgaļas pirmdienu savā darba vietā, mācību iestādē vai mīļākajā kafejnīcā.
Ņem vērā – ja veģetārā uzturā liela loma atvēlēta importētiem produktiem (sojai, eksotiskiem augļiem un riekstiem), tas tomēr neiederas zaļā dzīvesveida principos.
Raksts no bukleta “Zaļais Ceļvedis”, kurš bez maksas saņemams Zaļās brīvības birojā
