Saraut sankciju apiešanas ķēdes: cīņa pret sankciju apiešanas iespējotājiem 0
Rihards Kols
Sankcijas ir viens no būtiskākajiem Eiropas instrumentiem cīņā pret agresiju, korupciju un kleptokrātiju. Kopš 2022. gada februāra tās ir spēlējušas nozīmīgu lomu Vladimira Putina režīma izolēšanā, viņa sabiedroto sodīšanā un Kremļa kara kases iztukšošanā. Tomēr, pieaugot sankciju režīmu stingrībai, ir izveidojusies vesela ēnu industrija, kas darbojas ar mērķi tās apiet – profesionāli starpnieki, kas palīdz sankcionētām personām un uzņēmumiem izvairīties no ierobežojumiem, slēpt aktīvus un turpināt destruktīvas darbības. Viņus mēdz saukt par iespējotājiem (no angļu valodas – enablers).
Šie iespējotāji – juristi, grāmatveži, nekustamo īpašumu aģenti, finanšu konsultanti un trasta pakalpojumu sniedzēji – maskē savas prettiesiskās darbības, izmantojot savu profesionālo reputāciju un pieeju darījumu tirgiem. Viņi izmanto regulējumu nepilnības, nepietiekamu uzraudzību un atšķirības starp ES jurisdikcijām, lai pārvietotu miljardiem eiro uz slepeniem kontiem, luksusa aktīviem un ārzonu struktūrām. Tas ir jāaptur.
Apiešanas mehānismi
Izmeklējošās žurnālistikas pētījumi un oficiālie ziņojumi atklāj, kā iespējotāji izmanto sarežģītas stratēģijas, lai palīdzētu apiet sankcijas. Oligarhi un tiem pietuvinātie izmanto čaulas kompānijas, starpniekus un necaurredzamus trastus, lai slēptu īpašumtiesības un saglabātu kontroli pār aktīviem. Viņi pielāgojas dažādām jurisdikcijām, lai izmantotu regulējumu nepilnības un sankciju izpildes kavēšanos. “Rotenbergu faili“, “Kipras faili” un citi pētījumi atklāj šīs taktikas šokējošā detalizācijā.
Šie iespējotāji nerīkojas izolēti. Viņi darbojas tīklos, kas izmanto vāju regulatīvo uzraudzību un līdzdalību noteiktās jurisdikcijās. Piemēram, Kipras kā Krievijas kapitāla patvēruma plašā izmantošana uzsver nepieciešamību pēc ES mēroga regulējuma harmonizācijas. Ja šādas prakses tiks pieļautas, tas grauj mūsu uzticamību un vājina sankciju kopējo ietekmi.
Eiropas nepilnības un izaicinājumi
ES ir panākusi progresu sankciju piemērošanā, taču tā atpaliek no ASV un Apvienotās Karalistes, risinot sankciju apiešanas iespējotāju problēmu. Kamēr ASV Tieslietu departamenta darba grupa KleptoCapture agresīvi izmeklē profesionālos tīklus, kas atbalsta Krievijas oligarhus, Eiropas sankciju izpilde joprojām ir fragmentēta un nekonsekventa.
Viens no būtiskākajiem šķēršļiem ir saskaņotu sankciju mehānismu trūkums starp dalībvalstīm. Dažas valstis ir stingras, kamēr citas ir daudz pielaidīgākas, radot iespējas regulatīvai arbitrāžai. Piemēram, ES labuma guvēju īpašumtiesību caurskatāmības noteikumi tiek vājināti nepietiekamas ieviešanas dēļ dažās dalībvalstīs. Ja netiks veikti stingri pasākumi, Eiropa riskē kļūt par drošu patvērumu kleptokrātiskam kapitālam.
Kas ir jādara
Lai efektīvi iegrožotu sankciju apiešanas iespējotājus, Eiropai jāīsteno visaptveroša un agresīva pieeja. Būtiski pasākumi sevī ietver:
- Sankciju apiešanas iespējotāju kriminalizācija – ES jau ir noteikusi sankciju apiešanu kā krimināli sodāmu pārkāpumu, bet nepieciešams vērsties tieši pret iespējotājiem, kas apzināti palīdz sankcionētām personām. Juristiem un finanšu speciālistiem, kas piedalās šādās shēmās, ir jāpiemēro smagi sodi, tostarp licences atņemšana, mantas konfiskācija un cietumsods.
- Vienota sankciju izpildes mehānisma izveide – ES sankciju režīms ir tik stiprs, cik spēcīgs ir tā vājākais posms. Nepieciešami vienoti noteikumi un koordinēta izpilde, lai aizvērtu juridiskos “robus” likumos. ES sankciju uzraudzības iestādes izveide būtu loģisks solis šajā virzienā.
- Labuma guvēju caurskatāmības stiprināšana – publiski pieejami un pārbaudīti reģistri ir būtiski, lai novērstu apiešanu.
- Mērķtiecīgas sankcijas pret sankciju apiešanas jurisdikcijām – ES jānosaka ierobežojumi finanšu darījumiem ar valstīm un teritorijām, kas sistemātiski atbalsta sankciju apiešanu.
- Pastiprināta uzraudzība nefinanšu sektoros – juridiskajiem birojiem, trasta pārvaldniekiem un nekustamo īpašumu aģentiem jāievēro stingrākas pazīsti savu klientu prasības un jāziņo par aizdomīgiem darījumiem.
- Zelta pasu un vīzu tirgošanas apkarošana – šie mehānismi ir ļāvuši sankcionētām personām iegūt piekļuvi Eiropas tirgum un finanšu sistēmai. Tie jālikvidē vai jāpakļauj stingrai kontrolei.
- Žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības aizsardzība – Izmeklējošā žurnālistika ir bijusi kritiski svarīga sankciju apiešanas atmaskošanā. Jānovērš SLAPP (stratēģiskā tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību) prasības un jādod pilsoniskajai sabiedrībai iespēja palīdzēt sankciju izpildē.
Ko darīt Latvijai?
Latvijai ir īpaša atbildība būt līderpozīcijās sankciju apiešanas apkarošanā, jo vēsturiski mūsu finanšu sektors ir bijis viens no mērķiem Krievijas kapitālam. Lai nodrošinātu, ka Latvija nekļūst par vājo posmu ES sankciju ķēdē, mums jāveic konkrēti soļi:
- Stingrāka sankciju apiešanas uzraudzība – Latvijas uzraudzības iestādēm jābūt apsteidzošām, identificējot un sodot uzņēmumus un personas, kas atbalsta sankciju apiešanu.
- Efektīva labuma guvēju reģistru darbība – Jānodrošina, ka informācija par uzņēmumu patiesajiem īpašniekiem ir precīza un publiski pieejama, novēršot to izmantošanu apiešanas shēmās.
- Juristu un finanšu konsultantu atbildība – Profesionāļiem, kas piedalās sankciju apiešanā, jāpiemēro bargi sodi, tostarp licences atņemšana un kriminālatbildība.
- Sadarbība ar partneriem – Latvijai jāturpina cieša sadarbība ar ASV, Apvienoto Karalisti un citām sabiedrotajām valstīm, lai dalītos ar informāciju un efektīvāk apkarotu apiešanas shēmas.
Mūsu drošība un uzticamība ir atkarīga no mūsu spējas īstenot stingru sankciju izpildi un novērst jebkādas apiešanas iespējas. Mums jādod skaidrs signāls: Latvija nav un nebūs kleptokrātisku režīmu un agresorvalstu nobēdzinātā kapitāla patvērums. Mums jau iepriekš ir izdevies “attīrīt” savu finanšu sektoru no Krievijas kapitāla – mums jāpielieto šī pieredze, lai cīnītos pret sankciju apiešanu.
