Sarakstu iesniegšana sākusies. Kura partija pirmajā dienā bijusi visaktīvākā? 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kandidātu sarakstu iesniegšana 5. jūnijā izsludinātajās pašvaldību vēlēšanās jaunajos 35 novados un sešās valstpilsētās ir sākusies. Pirmajā sarakstu iesniegšanas dienā, 17. martā, vairāki politiski spēki izrādīja lielu interesi par dalību vietējās vēlēšanās.
Līdz pulksten pieciem vakarā Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā bija reģistrēti 13 kandidātu saraksti. Piemēram, Daugavpilī un Balvu novadā sevi bija pieteikušas jau divas partijas. Sarakstu iesniegšana turpināsies līdz 6. aprīlim, kas ir ilgāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Viņa minēja vēl vairākus jaunumus šajās vēlēšanās. Tajās arī būs iespējams balsot pa pastu tiem balsstiesīgajiem, kuri vēlēšanu dienā atradīsies ārvalstīs.
Visaktīvāk pirmajā dienā sarakstus iesniedza “Latvijas attīstībai”, kura paziņoja par startu sešās pašvaldībās, un “Saskaņa”, kura sevi pieteikusi vairākās lielajās pilsētās, ieskaitot Ventspili.
Pirmos sarakstus iesniegusi arī Latvijas Zemnieku savienība un Latgales partija, kā arī Nacionālā savienība “Taisnīgums”, bet, piemēram, Tukuma novadā šīs partijas karogu ir izmantojuši domes deputāti, kuri pašvaldībā ievēlēti no partijas “No sirds Latvijai”.
Kandidātu sarakstus partijas iesniedz pašvaldību vēlēšanu apgabalu komisijās, bet drīz pēc to pieņemšanas ar pieteiktajiem kandidātiem katrā pašvaldībā var iepazīties arī CVK interneta lapā. Cīņa šoreiz notiks par 683 deputātu vietām, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Divās valstspilsētās – Rēzeknē un Ventspilī – būs 13 domnieki, pārējās lielajās pilsētās un 18 novados – 15 deputāti, 16 novados – 19 deputāti, bet Ogres novadā, kurā ir vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju, būs 23 deputāti.
Vēlēšanās varēs balsot pašvaldībā deklarēti vēlētāji, kā arī tie, kuriem tajā pieder nekustamais īpašums. Vēlēšanu apgabalu varēs mainīt no 27. marta līdz 27. maijam. Šajās vēlēšanās vairs netiks izsūtīti paziņojumi par to, kurā vēlēšanu iecirknī ir jābalso, jo tāda iespēja būs jebkurā sava vēlēšanu apgabala iecirknī, paskaidroja K. Bērziņa.
Reģistrēties balsošanai pa pastu ārzemēs varēs no 27. marta līdz 24. aprīlim. Iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē tika secināts, ka šī iespēja būs zināms izaicinājums, lai nodrošinātu vēlēšanu procesa aizklātumu, jo tie kādas pašvaldības vēlētāji, kas atradīsies ārzemēs un būs pieteikušies balsošanai pa pastu, vēlēšanu materiālus saņems elektroniski.
Tas nozīmē, ka viņiem būs jāizdrukā izvēlētās partijas kandidātu saraksts, kas pēc tam jāieliek baltā aploksnē, kura būs anonīma. Tā savukārt būs jāieliek otrā baltā aploksnē, kurā būs vēlētāja personas dati. Vienādas krāsas aploksnes varētu nodrošināt aizklātumu, ja vēlēšanu komisiju balsu skaitītāji uzreiz nodala anonīmās aploksnes ar vēlēšanu zīmēm.
Epidemioloģisko prasību nodrošināšanai vēlēšanās tiks izmantota Rīgas domes vēlēšanu pieredze. Tiem vēlēšanu komisiju locekļiem, kuri līdz jūnijam nebūs vakcinēti, būs iespēja veikt testus. Balsotāju sarakstos tiks fiksēts laiks, kad cilvēks ir nodevis savu balsi, lai gadījumā, kad kādai personai atklāj Covid-19, varētu noskaidrot iespējamās kontaktpersonas.
Pašvaldību vēlēšanas 2021. gadā
Pašvaldību vēlēšanas notiks 2021. gada 5. jūnijā.
2021. gada 4. februārī – sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods.
No 17. marta līdz 6. aprīlim – kandidātu sarakstu iesniegšana.
No 27. marta līdz 27. maijam vēlētāji var mainīt vēlēšanu apgabalu, ja vēlas balsot tajā pašvaldībā, kur viņiem pieder reģistrēts nekustamais īpašums. Mainīt vēlēšanu apgabalu vēlētājs var personīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā vai iesniedzot iesniegumu pašvaldībā vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.
Balsošanai pa pastu no ārvalstīm varēs reģistrēties no 27. marta līdz 24. aprīlim.
Dati: CVK