Egils Līcītis: Briselē atsēdinātais “Saskaņas” princis Ušakovs sapsihojies 8
Briselē atsēdinātais “Saskaņas” princis Nils Ušakovs no mītnesvietas laidis apkārtrakstu Rīgā palikušajiem savējiem, kurā karakterizējis Kuzjas un Mura nāvīgāko ienaidnieku, tagadējo galvaspilsētas vadītāju Oļegu Burovu nesmukiem, reputāciju iedragājošiem vārdiem.
Burovs uhcī uhcā nosunīts, zākāts un gānīts, itin kā Nilu topašubrīd piemeklējuši gremošanas traucējumi vai ka taisni bijušajam Rīgas domes priekšsēdētājam piederējusi kāda no tirgus plača arhitektoniski nozīmīgajām būdām – pārdotavām, kuras nežēlīgi ar ekskavatoru apstrādā un grauj pašreizējais pilsētas galva.
Lūk, ko cirkulārā par Burova darbībām vēstī mon ženerāl Ušakoff partijas biedriem:
* mērķtiecīgi likvidē visu, ko iepriekš izdevies panākt,
* kļuvis par mēru vienīgi tāpēc, ka 10 gadus veiksmīgi nēsājis čemodānus aiz vajadzīgiem cilvēkiem,
* pilsētu nevar vadīt cilvēks, kura vārds kļuvis par etalonu divkosībai un meliem,
* īpaši skaļi un jautri gribas smieties, par pašreizējā mēra paziņojumiem par viņa dziļo naidu pret korupciju, shēmām un aizkulišu vienošanos. Pornoaktrises, kad runā par morāli, izklausās daudz ticamāk,
* mērs skaidri piespēlē ministram Jurim Pūcem – lūk, kāda Mata Hari vada galvaspilsētu!
Nudien tas nav klišejiski, nav garlaicīgi teikts par otru politiķi, bijušo kolēgu. Tur no Burova vajadzēja palikt slapjai vietai kā no amerikāņu nobombardētā persiešu ģenerāļa.
Nils labi norūcis, kā Beļģijā aizelsies saskatījies pieaugušo filmas, vai ticis pie Krievijas dopinga krātuves atslēgām, nolocījis kaudzi tablešu, izdzēris pamatīgu daudzumu pulverīšu un bēdīgi slavenos kokteilīšus uz spirtotā bāzes.
Tikām Latvijā briselieša nervozitāti un redzamās histērijas pazīmes pamanījuši pat no medicīnas tālu stāvoši cilvēki, kuri diagnosticējuši – Ušakovs sapsihojies.
Jau bija novērots, ka eiroparlamentā saskaņietis nereti uzvedas, kā būtu ievēlēts no kādas Āzijas vai Āfrikas valsts, taču kālab šoreiz tik agresīva retorika pret partneru “Gods kalpot Rīgai” izvirzīto mēru?
Vai Ušakovs aizkaitināts, cik vāji virzās Latvijas galvaspilsētas rusifikācija, vai uztraukts par ārkārtas vēlēšanu priekšā pieaugošo 12,6% krievvalodīgo ieceļotāju atbalstu tagadējam Rīgas domes priekšsēdētājam, ar ko “Mata Hari” pārtop par nospiežamu kukaini?
Varbūt pilsētas izsaimniekotājam skauž pēcteča centieni ieviest saimnieciskuma elementu pilsētas pārvaldīšanā?
Protams, ka pēc gādīgā Nila Vaļerjeviča došanās prom uz Eiropu ir ievērojami samazinājusies rīdzinieku dzīves kvalitāte, izslēgta apsilde dzīvokļos, uzlauzta ielu braucamā daļa, bojāti tiltu segumi, daudz kur izdzēsts apgaismojums, tomēr ko gan likvidējis jaunais mēra zeltītās ķēdes valkātājs?
Tas ir konsultantu bizness, kas darīja pārtikušu un pabaroja visu “Saskaņas” Rīgas nodaļu, un milzīgā propagandas mašīna, kura dien un nakti nepagurstoši darbojās, slavinot vecos pilsētas vadītājus.
Var teikt, ir pārmaiņas no perioda, kurā tiesa nesaredzēja neko peļamu, ka opozīcijas līderis Vilnis Ķirsis sauc Nilu Ušakovu par “korupcijas redzamo seju”, kurpretim pagaidām nav dzirdēts, ka Vecrīgā iesakņojies apvidvārds “burovs” attiecībā uz melu un divkosības etalonu.
Tā vien šķiet, ka Ušakova noskaņojums mainās atkarībā no tudrauga Emīla Jakrina ieņemamās amatvietas “Rīgas satiksmes” uzņēmumā, kur Ušakova pārvaldības laikā tika pieļauti kliedzoši pārkāpumi. Kolīdz Jakrins tuvojas apstiprināšanai par valdes locekli, Nilam garīgais uzlabojas.
Bet, ja draugs nokļūst apdraudētā pozīcijā, viņam grasās atņemt posteni, arī Ušakovam gribas spļaut zili melnu.
Kas attiecas uz Nila nevaldāmo jautrību sakarā ar Burova attieksmi pret morāles normām – ja bijušajam mēram “no pieredzes zināms”, kādus čemodānus staipījis Burovs, jājautā, kāpēc Ušakovs aprobežojas ar nepilnīgas informācijas sniegšanu un nepārbaudītu, pie frizieres saklausītu datu publiskošanu, bet nevēršas ar iesniegumu pie orgāniem, kurā visi fakti detalizēti uzskaitīti?
“Saskaņas” vadonis novēlējumos no Briseles instruējis savējos turēties pie varas ar zobiem un nagiem, neizmantot gļēvo iespēju laisties lapās.
Tikām “GKR” priekšsēdētājs Andris Ameriks ar rūgtumu sirdī secina – kas laivā urbina caurumu, tas nepārstās to urbināt. Jādomā, pārkāptas pēdējās robežlīnijas, kas ļautu normalizēt kādreiz siltās kaimiņu partiju attiecības. Bet Rīgas iedzīvotājiem aust cerību stariņš tikt vaļā no mūžību ilgušās, šausmīgās tumsības varas pilsētā, kas balstās uz galīgi sapuvušiem pamatiem.
