Saprotot Jaunā Rīgas teātra dvēseli… 3
Autors: Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Biļetes uz marta un aprīļa iestudējumiem arī pēc plašās JRT vēsturiskā nama rekonstrukcijas un tagad pieejamajām kopumā 845 skatītāju vietām tika pilnībā izpārdotas 20 minūšu laikā.
Pagājušonedēļ, 29. februārī, pēc septiņus gadus ilgušas rekonstrukcijas svinīgi atklāja vēsturiskās Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstruētās un jaunbūvētās telpas Lāčplēša ielā 25. Klātesot pārbūves projekta autorei arhitektei Zaigai Gailei, JRT direktorei Gundegai Palmai, teātra mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim, daļai no JRT saimes, inženieriem, būvniekiem, juristiem un lūgtajiem viesiem, “Valsts nekustamo īpašumu” (“VNĪ”) pārstāvji, novēlot pilnas skatītāju zāles, teātrim nodeva vecā, restaurētā teātra atslēgu skapītī ievietotās jauno telpu atslēgas.
“Aiz muguras pāļu dzinējs lēkā…”
Garo rekonstrukcijas gadu gaitā JRT pārbūves projekta raitu īstenošanu ik pa laikam sarežģīja dažādas problēmas, piemēram, pirms pieciem gadiem pāļu atbalsta sienas urbšanas gaitā radās plaisas blakus esošajā mājā un būvniecība uz laiku pilnībā apstājās. Toreiz arhitekte Zaiga Gaile LTV raidījumam “Kultūršoks” pauda, ka esot “pārsteigta, ka darbi netiek darīti, visu laiku tiek veidoti kaut kādi modeļi, ļoti daudz tiek runāts un rakstītas vēstules, lai nodrošinātos. Un patiesībā es esmu diezgan šokēta par to, ka darbi nenotiek. Viss tiek vilcināts, no celtniekiem nav iniciatīvas. (..) Es nezinu, kā viņi paspēs laikā, un papildu naudu nevar dabūt. Visu laiku ir kaut kāda taisnošanās un shēmu būvēšana, un jūs droši vien dzirdēsiet, cik daudz vainas ir projektā.”
2019. gadā tika lauzts līgums ar pilnsabiedrību “RERE Būve1”, “Valsts nekustamajiem īpašumiem” tai izvirzot prasības par darbu drošību, kvalitāti un termiņu ievērošanu. Par JRT būvniecību tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “SBSC”. Darbi atsākās, tomēr vēl tikai pirms gada JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, vērojot lēnos būvniecības tempus un bažījoties, ka teātra pabeigšana valstij varētu kļūt par beztermiņa celtniecības projektu, kopā ar aktieriem pieteica beztermiņa streiku.
Hermanis pauda, ka darbu pabeigšanas termiņš atkal neesot zināms, turklāt tiekot runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju – “VNĪ” – un celtniekiem. “Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz diviem trim gadiem. Celtnieki šoreiz neprasa papildu finansējumu, bet tikai avansu, ko birokrātiem neļauj izmaksāt viņu pašu izdomātie noteikumi. Ja prasīto summu celtnieki tagad dabūtu, tad viņi garantē darbu pabeigšanu līdz septembrim,” savā “Facebook” kontā 2023. gada janvārī rakstīja Alvis Hermanis.
Toreiz tapa arī bezgalīgi skumjš aktieru tēlojums, video kariķējot ēkas atklāšanu 2053. gadā, jo pēc vēl 30 gadiem daudzu izcilo JRT aktieru skatuves mūžs jau būtu beidzies.
Tomēr – kas gan ir septiņi gadi pret, piemēram, arhitekta Gunāra Birkerta projektētās Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības gaitu? Pirmais LNB būves mets tika izstrādāts 1993. gadā, bet pati ēka atklāta vien 2014. gadā. Iespējams, taisnība ir “VNĪ” pārstāvjiem, kuri JRT ēkas atklāšanā uzmundrinoši teica, ka pasaulē gandrīz visas liela apjoma kultūras būves ierasti tiek celtas teju 25 gadus…
Jaunajā ēkā – unikāli tehniskie risinājumi
Pēc “VNĪ” precizētā, JRT ēku kopējā platība tagad ir 9500 kvadrātmetrus liela, proti, tās apjoms ir divreiz lielāks nekā iepriekš, savukārt kopējais rekonstrukcijas finansējums, kā arī piecu gadu inženierkomunikāciju un tehnoloģiju apsaimniekošana valstij izmaksājusi 37 miljonus eiro bez PVN.
Teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis savā atklāšanas runā, vispirms pateicoties Latvijas nodokļu maksātājiem, atzina: “Protams, gāja traki, bet šodien mēs patiešām peripetijas un kaislības aizmirstam, jo galvenais ir rezultāts. Un rezultāts ir fantastisks. Apbrīnojami labs. Atjaunotā teātra ēka ir brīnišķīga. Tā ir skaista un funkcionāla. Tajā ir vēsture, un tā vienlaikus ir arī moderna. Tajā ir veco laiku zona, un tajā ir jauno laiku zona. Pagātni un nākotni savieno caurspīdīgs tilts.”
Rezultāts brīnišķīgs likās arī “Kultūrzīmēm” – vispirms tas bija lepnums par skaistu un tehnoloģiski izcilu veikumu, turklāt pārbūvē iespējami daudz izmantoti Latvijā ražoti materiāli.
Lai gan arhitekti un JRT vadītāji lika manīt, ka no vēsturiskās ēkas pāri palicis maz, tomēr tā nav gluži tiesa, var tikai apbrīnot, ar kādu rūpību un pietāti iespējami daudz saglabātas vecās ēkas būvdetaļas. Lietderīgi izmantotas gan durvis, gan logi, baļķi, grīdas dēļi… Zaiga Gaile: “Unikāls risinājums ir divējādā akustika un skaņas izolācija, kādas nav nevienam citam objektam Latvijā.” Par to pārliecinājās arī “Kultūrzīmes”, jo, stāvot uz skatuves, kur tagad iespējams arī dabiskais apgaismojums, no tik skaļās Lāčplēša ielas satiksmes nav dzirdams ne troksnītis. Turklāt, kā stāstīja arhitekts Filips Pitens, dabiskā apgaismojumā strādājot, ne aktieriem, ne skatuves strādniekiem nezudīšot realitātes sajūta.
JRT Lielā zāle vizuāli ļoti atgādina veco – tie paši režisora Smiļģa laika sarkankoka tonētie priedes saplākšņa paneļi, kvadrātveida gaismekļi, taču bijušajā balles zālē izveidots slīpums, un pēc pārbūves skatītājiem no jebkuras vietas gan parterā, gan balkonā būs ļoti laba redzamība un dzirdamība. Arhitekti un inženieri sola tik labu akustiku, ka aktieriem būšot iespējams runāt bez pastiprinātājiem.
Salīdzinājumā ar senajiem laikiem, kad zālē valdīja romantiska pustumsa, apgaismojums gan skatītāju zālei, gan skatuvei ir funkcionāls un tehniski precīzs. Skatītāju vietu skaits gan palicis iepriekšējais – 485, taču katram krēslam iebūvēta svaiga gaisa padeve, turklāt zāles aizmugurē izveidota arī kavētāju loža.
Atklāšanā ne reizi vien tika uzsvērts, ka teātra projektēšana un būve ir viens no vissarežģītākajiem būvprojektiem, sarežģītāks par slimnīcas būvi. Virs skatuves izbūvēti jauni šņorbēniņi ar pašām modernākajām vinčām un digitālu pulti. Teātrī uzlabota arī vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – paredzēta ērta iebraukšana pagalmā un ēkā, lifts, tualetes, arī zālēs ir paredzētas īpašas vietas.
Plašas un ērtas telpas izbūvētas arī ēkas pagrabstāvā – tur paredzētas galdnieku, metāla un dekoratoru darbnīcas, montāžas zāle. Savukārt vēsturisko ēku no pagalma puses papildina jauns piecstāvu nams ar vairākām mēģinājumu zālēm, komfortablām telpām aktieriem un divām “Black Box” zālēm. Mēģinājumu process noritēs raitāk, jo lielā mēģinājumu zāle ir precīza Lielās vēsturiskās zāles skatuves daļas kopija, līdz ar to, ja nepieciešams, mēģinājumi un izrādes var ērti notikt vienlaikus.
Uzziņa
Kas gaidāms “JRT pavasarī”
* JRT atklāšanas programma tika sākta ar februāra sākumā izdoto grāmatu par JRT vēsturi “Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās”, kurā par teātra dzimšanu izstāstīti vienpadsmit stāsti ar vairāk nekā 130 bildēm.
* Tapusi režisora Gata Šmita dokumentāla koncertfilma “Kur mājo teātris?” – par JRT pēdējo sezonu leģendārajā teātra namā: “Par došanos prom un atgriešanos, tas ir mēģinājums notvert to īpašo atmosfēru, kas valdīja vēsturiskajā namā pirmajos 20 JRT pastāvēšanas gados un turpina valdīt arī šodien. Dienas un naktis, ziedi un aplausi, smiekli un asaras un, protams, aktieri.”
* 19. martā notiks pirmā JRT Lielās zāles pirmizrāde – Alvja Hermaņa iestudējums “Sapņu tulkotāju sekta” pēc Milorada Paviča romāna “Hazāru vārdnīca”.
* Romānā stāstīts par kādu senu un teiksmainu tautu, hazāriem, kuri patiešām pirms 1000 gadiem dzīvojuši apmēram tai pašā teritorijā (starp Kaspijas un Melno jūru), kur tagad Ukrainā izšķiras pasaules un arī Latvijas liktenis. Iestudējumā piedalīšoties it visi 23 teātra aktieri.
* Dažādu iemeslu vadīti, teātrī gan vairs nespēlēs vairāki jaunie aktieri no Hermaņa kursa – Marta Lovisa Jančevska, Emīls Ralfs, Lolita Kurpniece, Matīss Ozols un Gerds Lapoška.
* Izrādes režisors Alvis Hermanis, skaidrojot iestudējuma izvēli, pauda, ka būtiski bijis, lai “šī izrāde būtu metafora arī par Latvijas likteni un tās iespējamo nākotni. Lai tā būtu ceļojums laikā un telpā, apkārt visai pasaulei un cauri visiem laikiem. (..) Lai izrāde būtu poētiska un lai tās teksts būtu ar visaugstāko literatūras zelta provi.”
* Jaunā zāle ar 250 skatītāju vietām, jauns spēles laukums, kas piedāvā vēl nebijušas tehniskās iespējas, tiks atklāta 10. aprīlī ar iestudējumu “Melnais gulbis”, kas veidots pēc F. Dostojevska romāna “Idiots”. Arī šīs izrādes režisors un scenogrāfs ir Alvis Hermanis.
* 13. aprīlī JRT ar režisora Jēkaba Nīmaņa iestudēto izrādi bērniem un viņu vecākiem “Bilžu vakars ar Sprīdīti” atklās 100 skatītāju vietu plašo Mazo zāli.
* Biļetes uz marta un aprīļa iestudējumiem arī pēc plašās JRT rekonstrukcijas un tagad pieejamajām 845 skatītāju vietām tika pilnībā izpārdotas 20 minūšu laikā.
