– Vik, kas ir jūsu domubiedri? 33
Viktors: – Mani bērni, kurus es uzklausu un rēķinos ar viņu domām, jo esmu pārliecinājies, ka bērni iemieso lielās dabas patiesību taustāmā veidā. Atmiņā palikusi epizode, kad Klaidam vēl nebija pat pieci gadi, tovasar sāku viņam stāstīt pasakas, no kurām vēlāk uzrakstīju grāmatu “Sarežģītais zvirbulēns”. Es viņam sāku mācīt tādas vienkāršas indiāņu pasaules gudrības, un vienā no tādām reizēm, kad es argumentēju savu viedokli par kādu jautājumu, viņš man atbildēja: “Tu esi gudrs, bet es zinu patiesību.”
Joprojām sarunājos savā garā un atceros savus vecākus, kas man nodrošināja un turpina nodrošināt ar savām dzīves pamatvērtībām. Es joprojām ar viņiem komunicēju. Savos vecākos esmu sajutis Visuma sirds fenomenu, tāpat kā savos bērnos, kamēr viņi vēl nebija pieaugušo pasaules pārformēti. Viņi ir manas autoritātes. Lai tā buķetīte būtu vēl kuplāka – ir tāda vācu zinātniece Teodora Krēbere, kura uzrakstījusi grāmatu “Iši divās pasaulēs” par Kalifornijas janu cilts pēdējo indiāni, kurš pirms Pirmā pasaules kara iznāca no meža, jo bija palicis vienīgais no savas cilts, un padevās baltajiem. Tad Sanfrancisko paleontoloģijas un antropoloģijas institūta darbinieki paņēma viņu pie sevis un viņš vairākus gadus dzīvoja pie viņiem. Zinātnieki mēģināja izpētīt viņa pasauli un nāca pie slēdziena, ka indiāņa galvenā īpašība ir dzīvesprieks, kas ļauj viņam uztvert pasauli ar pacietību un mieru. Apbrīnojama lēnprātība, pacietība, pazemība un nepārtraukts dzīvesprieks. Lai parādītu balto cilvēku pasaules sasniegumus, viņi aizveda indiāni uz lidlauku, lai pavizinātu ar lidaparātu. Bet indiāni tas nepārsteidza, un viņš secināja: ērglis lido skaistāk. Toties viņam ļoti patika tvaika lokomotīve. Viņš kā bērns priecājās par tvaikiem, dūmiem un šņākoņu. Kad indiānis bija jau šo to apskatījis, viņam prasīja novērtēt baltos cilvēkus. Viņa secinājums bija, ka baltais cilvēks ir atjautīgs laimes luteklis, bet viņš vēl nepazīst visus dabas labvēlīgos un nelabvēlīgos spēkus.
– Kamēr cilvēkam ir ko vēlēties, tikmēr viņam arī nav diezgan, to sacījis Reinis Kaudzīte. Ko jūs vēl gribētu sasniegt savā dzīvē?
Imants: – Man šķiet, ka esmu sasniedzis jau tā par daudz. Lai Latvijai labāki laiki! Lai nav jāpiedzīvo tās šausmas, kas pašlaik pasaulē briest! Lai atkal varētu dzīvot ilgos miera laikos!
Viktors: – Lai bērniem un Latvijai labi klājas!
– Vai paredzēts kāds lielāks sarīkojums par godu komponista jubilejai?
– Liepājas koncertzālē 28. maijā būs divi koncerti, un 9. jūlijā Cēsīs notiks Imantdienas 40. gadadienas koncerts. Bet manā dzimšanas dienā 26. maijā Rīgā, koncertzālē “Daile”, būs Daumanta Kalniņa un Kaspara Zemīša koncerts.
Agra: – Mums ir tradīcija Imanta dzimšanas dienu svinēt mājās, ar savējiem.
Imants: – Šāda tradīcija bijusi vienmēr.
Agra: – Visas dienas garumā ir pacilātības sajūta, tāda drusku virs zemes. Imkiņam tas ir īpaši izteikti.
