Vai zemessargs var apturēt Covid-19? Saruna ar ģenerāli Egilu Leščinski 1
Saruna ar Zemessardzes komandieri brigādes ģenerāli EGILU LEŠČINSKI.
Robežas apsargāšana ir līdz šim nebijis uzdevums Zemessardzei. Vai pandēmijas laikā robeža apdraudēta daudz vairāk?
E. Leščinskis: Īsumā par sadarbību ar Robežsardzi. Nav gluži tā, ka tas ir kaut kas pavisam jauns Zemessardzei, tādēļ, ka mums ir starpresoru līgums un tas nosaka, kādās situācijās pēc pieprasījuma mēs sniedzam atbalstu Robežsardzei.
Līdz ar to daļa no personālsastāva, tajā skaitā zemessargi, ir izgājuši elementāru apmācību sadarbībai ar Robežsardzi līdzīgu uzdevumu veikšanai robežas kontroles pastiprināšanai, bet, protams, tie nav viss personālsastāvs un šī uzdevuma specifika pandēmijas apstākļos guvusi nedaudz citādu nokrāsu.
Nekad arī neesam gatavojušies, ka mums tas jānodrošina tik ilgstošā laika periodā. Līdz ar to bija daudz jaunu lietu, mēs nedroši jutāmies.
Pagāja laiks, un šobrīd jau esam atraduši ļoti labu sadarbības modeli, lai novērstu iespējamo apdraudējumu.
Domāju, saprotam, ar kādu apdraudējumu mēs cīnāmies. Tas nav kaut kāds tiešs militārs apdraudējums, tas ir pandēmijas izplatības apdraudējums. Mēs negribam, lai notiek nekontrolēta kustība pāri mūsu robežām, lai šeit iekļūst katrs, kas pagadās, un lai šādā veidā slimība izplatās vēl plašāk.
Mēs redzam, kas notiek Austrumos, tas bija pareizs solis – stingrāk kontrolēt šo robežu, tādēļ ka tur pandēmija jau ieguvusi nekontrolējamu mērogu – Baltkrievijā un Krievijā.
Mums nav skaidrs, kādā veidā tur uzskaita nāves un saslimšanas gadījumus. Skaidrs, ka mērogs ir daudz lielāks un nopietnāks, nekā publiski atklāj, līdz ar to mums ir ļoti svarīgi šo procesu kontrolēt – kas šķērso robežu, kas ienāk.
Vai zemessargi ir novērsuši pārkāpumus uz robežas?
Jau vairāk nekā mēnesi mēs esam uz robežām. Sākām ar atbalstu Eiropas Savienības ar Krieviju robežu Zemessardzes Vidzemes un Latgales brigāžu atbildības rajonos, pēc tam paplašinājām atbalstu uz Baltkrievijas robežas un arī nonācām pie tā, ka atbalstām piecus robežpunktus uz Igaunijas un divus uz Lietuvas robežas.
Deviņdesmit zemessargi katru diennakti rotē, sargājot robežu.
Kādiem incidentiem gatavojas šie zemessargi? Vai šajā laikā ir nācies novērst kādu incidentu?
Nopietni pārkāpumi nav reģistrēti, pārsvarā mūsu uzdevums ir palielināt robežas kontroles blīvumu.
Skaidrs, ka vadība joprojām ir robežsargu rokās, jo viņi ir profesionāļi – tas ir viņu darbs. Mēs varam atbalstīt tādā veidā, ka palielinām kontrolposteņu skaitu.
Tur, kur bija trīs robežsargi, tagad var būt viens robežsargs un viens zemessargs vai divi zemessargi.
Līdz ar to šie robežsargi var sadalīties pa vienam. Robežas kontroles blīvums ir daudz lielāks, līdz ar to mēs daudz labāk zinām, kas tur notiek. Nevar notikt nekontrolēta iebraukšana, cita kustība, kontrole tiek organizēta daudz augstākā līmenī.
Kā ir ekipēti zemessargi, vai viņi ir apgādāti ar kaujas munīciju?
Tas pilnībā attiecas uz pašaizsardzību. Zemessargiem, kas atrodas uz Eiropas Savienības ārējām robežām, ir ierocis ar kaujas komplektu, bet nekādā gadījumā tas nav paredzēts kādu robežpārkāpēju aizkavēšanai, aizturēšanai vai ķeršanai.
Šis ierocis paredzēts tikai pašaizsardzībai, tas noteikts likumā – nekādā gadījumā nav domāts policejisko funkciju veikšanai.
Tādiem gadījumiem domāta Valsts policija. Ja būtu nepieciešama aizturēšana vai pakaļdzīšanās, tiktu iesaistīta policija. Ieroci var lietot, ja ir tiešs apdraudējums karavīram vai zemessargam.
Tātad Zemessardzes iesaistīšana robežu apsardzībā nenorāda uz bažām par militāru konfliktu?
Robežu pastiprinājums nekādā gadījumā nav paredzēts šādiem mērķiem, vismaz ne šīs pandēmijas ierobežošanas kontekstā.
Vai Zemessardzes iesaistīšana devusi labākus rezultātus robežu sargāšanā un atturējusi arī iespējamos pārkāpējus?
Tie, protams, būtu pieņēmumi – pirms pāris nedēļām apmeklēju mūsu austrumu robežu, biju Daugavpils pārvaldes robežpunktos, pie Baltkrievijas robežas, Ludzas pārvaldes robežpunktos, tikos ar pārvalžu vadību, runājām, es arī lūdzu viņiem izteikt savu viedokli – kā viņi redz šo sadarbību, vai tas nes kādus augļus, vai tas ir pozitīvs pasākums.
Dzirdēju tikai pozitīvas lietas. Negribu viņu vietā izteikties, pašslavināšanās nekad nav bijusi laba lieta. Domāju, ka ļoti labi veicam kopīgu darbu.
Ir vairākas pozitīvas lietas – pirmkārt, mēs kā organizācijas iepazīstam cits citu daudz tuvāk, nav mums neuzticības, nedrošības savstarpējos kontaktos.
Mēs varam brīvi viens ar otru runāt, zvanīt, sazināties. Zinām, ko viens no otra varam sagaidīt, un arī Robežsardzes pārstāvji teica, ka sākumā nav zinājuši, cik lielā mērā var uz mums paļauties, kā spēsim saorganizēties, kāda būs disciplīna, vai koordinācijas noritēs normāli, maiņas tiks veiktas, kā nākas, kāds būs mūsu ekipējums, bet šobrīd esam saņēmuši ļoti pozitīvas atsauksmes.
Visas maiņas, instruktāžas notiek gludi, Robežsardzei palīdzam ne tikai ar cilvēkiem, bet arī dodam savus transporta līdzekļus. Līdz ar to viņiem ir daudz lielākas patrulēšanas iespējas uz austrumu robežas – tur mums ir piecpadsmit transporta līdzekļi.
Vai darbs pie robežas varētu stimulēt biežāku Zemessardzes darbošanos un apmācības tieši šajā teritorijā?
Mēs kopīgi darbojamies valsts operatīvā aizsardzības plāna kontekstā, notiek sadarbība ar Robežsardzi, mums zināms, kas katram jādara attiecīgās situācijās. Šī situācija – citā kontekstā – mums tikai palīdz. Daži zemessargi, kas piedalās robežas kontrolē – ir vietējie iedzīvotāji, kas tur netālu dzīvo. Un tas arī ir svarīgi, jo robežsargs zina, ka tur ir kāds, kas var viņu vajadzīgā brīdī atbalstīt.
Cik lielā mērā mainījusies Zemessardzes ikdiena, mācību plāni, un kā nodrošināt kaujas gatavību?
Vislielākās izmaiņas skārušas tieši starptautisko sadarbību. Mums ir ļoti intensīva starptautiskā sadarbība, sevišķi Baltijas valstu starpā, un šī pandēmija to ir nopietni ietekmējusi.
Faktiski sadarbība ar Lietuvu un Igauniju pašlaik ir piebremzēta. Mēs sazināmies, koordinējam lietas, bet fiziski nedarbojamies kopā.
Pandēmijas sākumposmā piebremzējām arī citas apmācības, lai mēs saprotam, kā varam rīkoties, jo bija neliels apmulsums un nedrošība saprast, ko varam un ko nevaram darīt.
Tagad jau izveidojusies zināma rutīna. No paša sākuma NBS vadības norādīja, ka visu, kas saistās ar kaujas gatavības uzturēšanu, nedrīkst atcelt. Mums maksimāli jāievieš pandēmijas kontroles, bet nedrīkstam pieļaut, ka tas aptur kaujas gatavības uzturēšanu.
Pamazām esam atsākuši mācību centra darbību, arī sadarbībā ar tiem starptautiskajiem pārstāvjiem, kas uzturas Latvijā. Mums ir amerikāņu konsultanti, ar kuriem kopā mācāmies, līdz ar to turpinās zemessargu individuālā un speciālā sagatavošana, un domāju, ka vasarā organizēsim pamatapmācības nometnes, apmācīsim jaunos zemessargus.
Mēs esam ļoti rezervēti pret lielu kolektīvu mācību organizēšanu pašlaik, rūpīgi izvērtējam situāciju. Sevišķi pandēmijas sākumā, kad bija daudzi saslimšanas gadījumi, mēs negribējām, lai šī sērga izplatītos arī bruņotajos spēkos. Bijām ļoti piesardzīgi, lai pulcēšanās nenotiktu lielās grupās.
Pamazām atgriezīsimies pie lielajām kolektīvajām apmācībām, tā, lai rudenī NBS mēroga mācības “Namejs” varētu aizvadīt pilnvērtīgi.
