Sapropeļa izmantošanas tehnoloģija augu mēslošanai 0
Zinātniskajos pētījumos noskaidrots, ka sapropelis atkarībā no reģiona ģeogrāfiskajiem apstākļiem un cilvēku veiktajām aktivitātēm ir daudzveidīgs pēc ķīmiskā sastāva un līdz ar to arī pēc īpašībām, kas ir noteicošās tā izmantošanas izvēlei. Lauksaimniecībā, dārzkopībā un mežsaimniecībā to izmanto augu mēslošanai un augsnes uzlabošanai, lopkopībā to var lietot kā piedevu dzīvnieku barībai, ķīmijas un celtniecības industrijā to var izmantot kā izejmateriālu, tas ir arī lielisks ārstniecisks līdzeklis medicīnā (ārstnieciskās dūņas un arī izejviela koagulantu ražošanai).
Augsnes uzlabošanai un mēslošanai ar vislielāko efektivitāti var izmantot organogēnās** un organogēnās–silikātu*** klases sapropeļus. Tie, pēc organisko ezeru nogulumu klasifikācijas, pārstāv klasisko sapropeli, kur organiskās vielas ir 15–70% un kura minerālo daļu veido silikāti. Skābām augsnēm ieteicams izmantot karbonātu klases sapropeļus.
Sapropeļa izmantošanai lauku ielabošanā ir salīdzinoši sena vēsture, un, lai arī fragmentāri, daudzās valstīs veikti plaši pētījumi. Līdz šim iegūtie dati liecina, ka, izmantojot sapropeli, uzlabojas augsnes īpašības un palielinās iegūtās ražas līmenis; to sekmē sapropelī esošais lielais humusvielu daudzums. Tiesa, jāņem vērā, ka organisko savienojumu pārveidošanās (mineralizācijas) process ir lēns, tāpēc uz tūlītēju acīm redzamu efektu nevajadzētu noskaņoties.
Sapropeļa ietekme uz kartupeļu ražu
Latvijā atbilstoši Mēslošanas līdzekļu aprites likumam reģistrēti trīs mēslošanas līdzekļi ar oficiālo nosaukumu Sapropelis. Ar vienu no tiem (NPK 0.4-0.02-0.03) Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā pirms dažiemgadiem tika uzsākti agrotehniskie pētījumi, lai noskaidrotu sapropeļa mēslojuma ietekmi uz kartupeļu ražas veidošanos un tā lietošanas pēcietekmi uz augsnes īpašībām. Izmēģinājumu laukā augsne iekultivēta, pēc granulometriskā sastāva – smilšmāls ar trūdvielu daudzumu 24 g/kg, augsnes reakciju pHKCl 5,9, augiem izmantojamo fosforu (P2O5) – 151 mg/kg, bet kālija savienojumi (K2O) bija 121 mg/kg. Lauks iepriekšējā gada rudenī uzarts 22 cm dziļi, bet pavasarī veikta šļūkšana un dziļirdināšana. Tā kā mēslojums stādīšanas dienā tika iekaisīts vagās (nevis izkliedēts pa visu lauku pirms vagu dzīšanas), izmēģinājumā tika izmantota salīdzinoši maza sapropeļa mēslojuma deva – attiecīgi 4 un 8 tonnas uz hektāru. Vagu attālums – 70 cm, stādījumi kopti pēc vispārpieņemtās tehnoloģijas, sezonas laikā veicot divas reizes rindstarpu irdināšanu līdz bumbuļu sadīgšanai un divas reizes pēc to sadīgšanas.
Salīdzinātās kartupeļu šķirnes atšķirīgi reaģēja uz sapropeļa mēslojuma lietošanu. Vidēji vēlīnai šķirnei ‘Prelma’ vidējā bumbuļu raža sapropeļa mēslojuma ietekmē faktiski nemainījās, bet agrīnai šķirnei ‘Borodjanskij rozovij’ tā variantos ar sapropeli bija būtiski augstāka, variējot no 22 t/ha līdz 31,1 t/ha. Izmēģinājumā iekļautās mēslojuma devas ietekmē ražas starpība nebija būtiska.
Sapropeļa mēslojuma izmantošana maz ietekmēja cietes daudzumu bumbuļos. Šķirnei ‘Borodjanskij rozovij’ variantos ar sapropeli tas nedaudz lielāks. Pakārtoti iegūtās ražas rādītājiem un nelielajam cietes daudzuma pieaugumam sapropeļa mēslojuma lietošana šķirnei ‘Borodjanskij rozovij’ nodrošinājusi būtiski lielāku cietes ražas iznākumu.
Dati liecina, ka sapropeļa mēslojuma lietošana praktiski nav ietekmējusi arī izmēģinājumā iekļauto šķirņu bumbuļu ražas struktūru. Nedaudz augstāks lielo bumbuļu īpatsvars ražā šķirnei ‘Prelma’. Ir skaidrs, ka sapropeļa mēslojuma norma augsnes ielabošanai galvenokārt atkarīga no augsnes kvalitatīvajiem rādītājiem. Tieši šis fakts ir par pamatu tam, ka ieteicamā sapropeļa mēslojuma deva literatūras avotos svārstās no 10 līdz 150 t/ha. Baltkrievu zinātnieki, atsaucoties uz pētījumu rezultātiem Krievijā un arī Baltijas valstīs, laukaugu mēslošanai rekomendē vismaz 20 t/ha sapropeļa, savukārt Vimbas (1956) aprakstītajos pētījumos, kas veikti Latvijas apstākļos ar ‘Spīgu’, vieglā smilts augsnē lietojot 30 t/ha sapropeļa, iegūts 23% kartupeļu ražas pieaugums.
Ietekme uz augsnes īpašībām
Triju gadu periodā papildus laukā audzēto kultūraugu ražas veidošanās pētījumiem tika skaidrota arī sapropeļa mēslojuma lietošanas ietekme uz augsnes galvenajām agroķīmiskajām īpašībām – organisko vielu daudzumu, augiem viegli izmantojamo kālija un fosfora daudzumu, kā arī augsnes skābumu. Iegūtie rezultāti apliecināja pārbaudītā mēslojuma pozitīvo ietekmi uz laukaugu ražas veidošanos, tomēr triju izmēģinājuma gadu periodā netika konstatēta būtiska ietekme uz velēnu podzolētās smilšmāla augsnes agroķīmiskajām īpašībām. Augsnes skābuma rādītāji pa gadiem palika nemainīgi, taču tika fiksēts organiskās vielas daudzuma samazinājums par 0,2–0,9 g/kg kontroles variantā un par 0,7 g/kg, ja sapropeļa mēslojuma deva trešajā izmēģinājuma gadā ir 4 t/ha. Pirmajos divos izmēģinājuma gados nemainījās arī augiem pieejamā fosfora daudzums, savukārt kustīgā kālija daudzums augsnē samazinājās visos izmēģinājuma variantos, sākot jau ar nākamo sezonu pēc sapropeļa mēslojuma iestrādes.
Tāpat kā citās ar laukaugu mēslošanai noderīgo sapropeli bagātās valstīs, arī Latvijā pētījumi par tā iedarbības norisi uz konkrētiem augiem konkrētos agroekoloģiskajos apstākļos ir nepietiekami.
Sapropelis – organogēni ezernogulumi, kas veidojas ar barības vielām bagātos stāvošos ūdeņos, uzkrājoties un pārveidojoties ūdensaugu atliekām, kas nogulsnējas kopā ar smilti, mālu, kaļķi.
** Organogēnie elementi – ķīmiskie elementi, kas plaši pārstāvēti augu un dzīvnieku organismos un to noārdes produktos (piemēram, ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis, fosfors, sērs).
*** Silikāti – plašākā minerālu klase, dabiski silīcijskābju sāļi.
Saskaņā ar Valsts ģeoloģijas dienesta informāciju, pamatojoties uz Latvijas ezeru izpētes rezultātiem, Latvijā ir ap 700–800 miljoniem m3 sapropeļa, bet sapropeļa krājumi purvos sasniedz 1,5 miljardus m3. Kopējie sapropeļa resursi Latvijā veido aptuveni 2 miljardus m3.
Pilns raksts žurāla “Agrotops” 2016.g.marta numurā
