Sapņu un fantāziju pasaules Rotko centrā 0
Šāds nosaukums ir starptautiskam projektam, kas līdz 29. janvārim apskatāms Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. To producē un kūrē Hamburgas (Vācija) Pašminas mākslas galerija, pārstāvot savas kolekcijas darbus un plaši aptverot Eiropas un Āzijas ģeogrāfiju.
Līdzās citiem Marka Rotko mākslas centrā skatāmajiem darbiem šī izstāde uzbur noteiktu auru un noskaņu, kā arī liek aizdomāties par vienkāršo un pašsaprotamo, nosapņoto un dažkārt dzīvē nepiedzīvoto. Mākslinieki, vizualizēdami savus sapņus mākslā, atveido to netveramību. Tas projektu padara vai nu pilnīgi saprotamu katram, vai arī nesaprotamu nevienam, veidojot dialogu starp skatītāju un mākslinieku. Šis process, līdzīgi kā arī mākslinieka radošais darbs, ir veidojis mijiedarbību starp apziņu un zemapziņu, padarot ikvienu par radošu būtni un sapņotāju.
Galerijas direktors un kurators Nurs Nurī uzsver: “Mēs visi sapņojam – no bērnības līdz mūža norietam. Kaut kādā mistiskā veidā mākslas darbos allaž klātesoša ir zemapziņa. Sapņos mēs nonākam tuvāk patiesībai, jo mūsu dvēseles stāvoklis paceļas augstākā esības līmenī.”
Izstādei izraudzītie darbi ir dažādām kultūrām piederošu mākslinieku sapņu un fantāziju rezultāts, aplūkojot katra mākslinieka darbus atsevišķi, ikviens tiek ieaicināts atšķirīgās sapņu vai fantāziju telpās, reizēm ļaujot ieraudzīt ko ikdienā nesaskatāmu. Lai gan tēmu un pat tehniku ziņā tie ir atšķirīgi, visi izstādē pārstāvētie mākslas darbi stāsta mākslinieku nomodā vai miegā redzētos sapņus.
Ekspozīcijā plaši pārstāvēta Ķīnas mākslas skola. Tās rokraksts labi saskatāms Dzjana Haitsanga darbos. Mākslinieks dzimis Baodzji pilsētā – dzeltenzemes reģionā –, un tas, iespējams, arī nosaka mākslinieka krāsu paleti. Viņa daiļradi raksturo fantastiskums un groteska, kas stimulē harmoniju starp cilvēku un dabu. Stabilā, šķietami lieganā un toņos niansētā kompozīcija liek viņa daiļradi krasi nenorobežot no Latvijas glezniecības un skatītāja.
Ienākot ekspozīcijā, uzreiz ieraugām pa visu tās lauku it kā izkaisītas Hou Guanbina (Ķīna) skulptūras. Tās ir saturā un izpildījumā atšķirīgas, raksturojot mākslinieka plašo interesi par seno un aktuālo mākslā un ar anti-elites un humora tehnikām vizualizējot jaunu skulpturālu estētiku. Mākslinieks ir absolvējis Hebejas universitātes Mākslas akadēmiju Pekinā. Galvenā mākslinieka tēma ir ironija. Radot darbus, viņš apšauba un kritizē realitāti, izvairās no izsmalcinātības.
Ekspozīcijā ieraugām arī austriešu mākslinieka Patrika Bubna-Litica darbus. Tos var raksturot kā vizualizētu mūziku, taču, lai viņa daiļradi izprastu līdz galam, protams, jāapmeklē izstāde. Ekspozīciju turpina jaunā vācu mākslinieka Janusa Alfonso sniegums, uzmanību pievēršot reālistiskiem ceļamkrāniem un tiltiem.
Ar savdabīgu triepienu un lielformātu mūs savā sapņu pasaulē ievilina Liza Ētriha (Vācija), kuras abstraktie, metafiziskie un komisma iedvesmotie darbi ataino viņas iztēles mainību. Mākslinieces darbi pēc struktūras ir bagātīgi reljefā, bet saturu piesātina mitoloģiskas un fantastiskas ainas.
Izcilu garšu kopējai ekspozīcijai piešķir Žehū Lī (Ķīna) darbi. Mākslas kritiķi mēdz atzīmēt, ka viņa gleznas maģiski iedarbojas uz skatītāju, apburot ar mākslinieka rokraksta savdabību. Līdztekus radošam darbam mākslinieks ir profesors un zinātniskais konsultants Šanhajas Tehnoloģiju institūta Mākslas un dizaina skolā. Izstādē apskatāmas arī unikālas vācu ķirurga Mikaēla Imhofa kompozīcijas. Mākslinieku un ķirurgu nodarbina fundamentāli 21. gadsimta medicīnas filozofijas jautājumi, uz kuriem viņš cenšas atbildēt savā radošajā darbībā.
Savdabīgu rokrakstu un dabas misticismu, kā arī simbolismu kā mākslu definējošu konceptu var ieraudzīt Latviju pārstāvošās, bet Hamburgā dzīvojošās un strādājošās mākslinieces Nataļjas Nouri simboliskajos darbos, kuros mikropasaule un makropasaule ir nedalāmi saistītas.
Daudzus izstādes apmeklētājus pārsteidz itāļu mākslinieces, disidentes un dzīves patiesības meklētājas Dmincas darbi. Viņa nepārtraukti lauž rāmjus un iet pāri “jau redzētā” vai “jau dzirdētā” robežām. Neraugoties uz to, ka Dmincas skolotāji ir dzīve un lieliskie 19. gadsimta meistari, viņa meistarīgi integrē modes žanrā apgūto trīsdimensiju vizualizāciju. Dmincas darbos sastopas realitātē nesastopamais, padarot mākslinieci par unikālu un savdabīgu mākslas vidē.
Izstādi noslēdz vācu mākslinieces Karolas Pegau darbi, kurus raksturo spoža saule, košas krāsas un gaismas pārbagātība, kas smelta ceļojumā uz Irānu, piešķirot individualitāti viņas darbiem.
Atšķirīgie, bet tajā pašā laikā idejiski vienotie Rotko mākslas centra izstāžu projekti ziemas sezonā vēsta par dažādi sajūtamo, atšķirīgi skaidrojamo. Apmeklētājs var ceļot laikā, aplūkojot izstādi “Viktorijas modes šarms” no A. Vasiļjeva modes kolekcijas. Realitātē ar savu koncepciju atgriež armēņu izcelsmes Vācijā dzīvojošā māksliniece Eva Aruta. Stāstu par plūšanu un mainību uzbur Daugavpils māksliniece Nataļja Marinoha, savukārt Zaigas Putrāmas personālizstādē iespējams redzēt, kā satiekas divas saules. Bet dominējošo Latvijas mākslā var ieraudzīt plaši pārstāvētajā Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstādē “Pinpongs. Ideju saspēle”. Ekspozīcijas Rotko centrā aplūkojamas līdz 2017. gada 29. janvārim.
