Kad apskate pabeigta, Alvers grib zināt, kur vēl plānojam pabūt. Saku: šodien un rīt plānā Kuresāre, tad – Panga, Angla, Serves rags un kadiķu audzes. Alvers sniedz savu vizītkarti un smaidot piekodina, lai piezvanot viņam, kad sadomāsim doties uz Pangu un Anglu, viņš labprāt būšot par mūsu gidu arī tur. 3
Kuresāre mūs apskauj kā bērnībā vecmāmiņa. Gaiša, omulīga un mīlīga, gluži kā no pasaku grāmatas iznākusi. Gaiss smaržo pēc puķēm, jūras, kafijas un vīraka. Tas pēdējais tāpēc, ka esam apstājušies pie indiešu veikaliņa, lai pajautātu, kā aizkļūt līdz viesnīcai. Saimnieks dzidrā angļu valodā novērtē mūsu izvēli un smaidot teic, ka tepat jau tā esot – uz saliņas, kas līdzās cietoksnim.
Zinājām, ka mūsu pirmā apmešanās vieta būs īpaša, tomēr tas, ko ieraugām, pārspēj gaidīto. Burvīgs jūgendstila trīsstāvu koka nams ar desmit numuriņiem. Pirmajā stāvā brokastu telpa, trešajā stāvā – bibliotēka. Mūsu numuriņam ir balkons, no kura redzams pilsētas parks, bet cauri logiem paveras skats uz cietoksni.
Pilsētas apskati nolemjam sākt ar tuvāko objektu – cietokšņa ansambli, kas ir vislabāk saglabājies viduslaiku cietoksnis Baltijā. 2003. gadā tas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma kandidātu sarakstā. Savulaik kalpojis par bīskapa rezidenci, tagad tajā mājvietu radis viens no Igaunijā senākajiem un lielākajiem apriņķa muzejiem. Šogad tas svin 150 gadu jubileju.
Cietoksnis ir uzcelts uz salas, ap kuru izveidotas vēl trīs mazākas mākslīgas saliņas (uz vienas no tām – mūsu viesnīca). Sākumā izstaigājam un izkāpelējam teritoriju ap cietoksni, izpētām fortus un aplūkojam vienā no tiem nesen atklāto fotoizstādi. Tad dodamies uz galveno ēku, kur izvietotas vairākas pastāvīgas ekspozīcijas, kas iepazīstina ar salas dabu un vēsturi, kā arī cietokšņa noslēpumiem. Muzeja krājumā ir vairāk nekā simt piecdesmit trīs tūkstoši eksponātu, par vērtīgākajiem tiek atzīta viduslaiku koka skulptūru un 17. gadsimta ģerboņu kolekcija. Trīsarpus stundas paiet gluži nemanot.
Nolemjam izmest līkumu cauri vecpilsētai un iegriezties Tūrisma un informācijas birojā, lai paņemtu kartes un bukletus. Birojs izvietots 17. gadsimtā būvētā rātsnama ēkā, kas ir viena no vecākajām akmens celtnēm pilsētā. Turpat līdzās vēsturiskais ugunsdzēsēju depo, kur tagad ierīkots krodziņš. Otrpus ielas stalti slejas svētā Laurencija baznīca. Klusi skan ērģeles – Baha korāļu prelūdija fa minorā. Tiesa, ierakstā, taču tas nemazina mirkļa brīnuma sajūtu.
Pusdienot dodamies uz restorānu “Ku-Ku”, kas atrodas līdzās mūsu viesnīcai. Sēžam uz terases ar burvīgu skatu uz cietoksni un parku. Fantastiska virtuve, produkti lielākoties no vietējiem fermeriem un zvejniekiem, lieliska vīnu izvēle un negaidīti labas cenas. Šurp mēs atgriezīsimies vēl vairākkārt.
Vakarā mūs gaida ūdensprieki. 19. gadsimtā pirmajā pusē pilsētas pievārtē tika atrastas dziedīgas dūņas. 1840. gadā Kuresārē, ko tolaik dēvēja par Ārensburgu, atvēra pirmo SPA. Kopš tā laika pilsēta ir slavena ar savām kūrmājām. Viesnīcā mums tiek izsniegta karte “GO SPA” bezmaksas apmeklējumam. Milzīgs komplekss ar vairākiem baseiniem – gan slēgtiem, gan zem klajas debess. Baseinos ūdenskritumi un dažnedažādas masāžas strūklas, turpat līdzās sauna un turku pirts. Laba vieta ģimenēm ar bērniem.
