Māris Zanders: Nacionālais attīstības plāns – tikai “kārtējais papīrs”? 0
Latvijas sabiedrībā ir pretrunīga attieksme pret dažādiem, sauksim tos tā, plānošanas dokumentiem. No vienas puses, varai dažkārt tiek pārmests sistēmiskas domāšanas trūkums, darbošanās modelī “mēģinām dzēst kārtējo ugunsgrēku”.
No otras puses, ir ironiski noraidoša attieksme pret “kārtējo papīru”, jo dažādu plānu, koncepciju mums tiešām netrūkst, savukārt ar to īstenošanu patiešām bieži nesokas.
Uz šāda fona norit darbs pie Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam (NAP2027) izstrādes. Par iepriekšējo “napu” – 2014. – 2020. g. – to cilvēku lokā, kas to vispār lasījuši, visbiežāk dzirdamais vērtējums ir: “Nekas aplams jau tur ierakstīts nav, bet…” Un ir visnotaļ liela iespēja, ka arī par NAP2027 atsauksmes būs līdzīgas.
Ir divas atšķirīgas, bet viena otru neizslēdzošas attieksmes pret situāciju. Pirmā, veselīgi ciniskā, teic, ka – ja šādi dokumenti ir nepieciešami, lai Latvija iekļautos Eiropas Savienības programmās, vai, rupji sakot, naudas plūsmās, lai taču to “napu” raksta.
Mūsu ļaudis ne tādas vien “uz papīra” palikušas deklarācijas ir piedzīvojuši, gan jau pārdzīvos arī šo.
Otrā pozīcija vedinātu diskusijas par NAP2027 tomēr izmantot lietderīgi. Te jāņem vērā, ka dokumentam ir noteikts, kā saka, formāts, tādēļ lielus eksperimentus tā izstrādi koordinējošais Pārresoru koordinācijas centrs veikt nevar. Tomēr tas nenozīmē, ka vienlaikus nevar notikt viedokļu apmaiņa, kas, visticamāk, īsti nederētu tieši NAP2027 formulēšanai, toties sabiedrībai kopumā gan.
“Napa” un tam līdzīgu dokumentu neizbēgamā problēma ir tā, ka tie apraksta vēlamos mērķus, un te neizvairīties no prognozējamas vienveidības un arī zināmas nekonkrētības. Nu, kurš gan nevēlas, lai Latvijā sabiedrība ir pārtikušāka, izglītotāka, draudzīgāka, konkurētspējīga, lai būtu labāka demogrāfiskā situācija utt.?
Manā skatījumā papildu šī pašsaprotamā aprakstam ļoti noderētu risku analīze, proti, mēģinājums, kā dažkārt saka, pieiet no otra gala. Kas ir vislielākie apdraudējumi un kas ir “lietas”, ko Latvijas sabiedrība nepārprotami negrib zaudēt (skarbāki personāži te varētu arī pie viena nodefinēt, ko mēs zaudēt negribam, bet nāksies – arī veselīgi…). Var iebilst, ka šāda analīze savā būtībā būtu apvērstā veidā tā pati vēlmju aprakstīšana, jo riski taču labi zināmi – demogrāfija, ienākumu nevienlīdzība utt. Gan jā, gan nē. Risku analīze paredz un pieļauj lielāku konkrētību.
Kā piemēru varam izvēlēties tēmu – infrastruktūras drošība, tās ievainojamības līmenis. Tēmai ir aspekti, kas dažādu iemeslu dēļ vairākumam no mums jau viegli apriebušies – energosistēmas neatkarība no Krievijas u. c. – un tādēļ mēs tos vairs īsti neuztveram kā riskus. Tādēļ formulēsim citādi – cik noturīga ir mums tik pierastā elektroapgādes un interneta vide pret tīši vai netīši izraisītām krīzes situācijām?
Pavisam plakani runājot, mēs jau varam sarakstīt labu labos vēlmju sarakstus, bet tie neko nedos, ja mūsu dzīvi nosakošā infrastruktūra izrādīsies negatava krīzēm.
Mēs, protams, varam palikt ierastajā rāmī, uzskatot, ka lielākie riski Latvijai ir un būs Krievija, dumji un korumpēti politiķi – katrs var papildināt sarakstu pats.
Jā, bet ne tikai. Varbūt periodi, kad teju vai piespiedu kārtā daļa publikas pievēršas “napveidīgiem” dokumentiem, varam pavērtēt arī, kas notiek un kā Latviju ietekmēs Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis?
Kāda ir mūsu veselības aizsardzības sistēmas gatavība mums līdz šim objektīvi mazāk zināmu cēloņu izraisītu pandēmiju gadījumiem, kas globalizācijas apstākļos vairs nav abstrakti “kaut kur Ķīnā vai Āfrikā”? Mēs, protams, varam turpināt atkārtot frāzes par to, ka “Latvijai nav naftas un dimantu raktuvju”, bet varbūt ir laiks beidzot apjēgt, ka mums toties ir resurss, kas jau kļūst par deficītu visā pasaulē, proti, saldūdens? Vai mēs izturāmies pret to atbilstoši?
Lai cik dažādi mēs esam, priekšstati par jēdzīgas dzīves nosacījumiem mums ir līdzīgi, un par tiem garas diskusijas nav vajadzīgas. Manuprāt, svarīgāk būtu saprast, kas sapņus un vēlmes, kuros esam puslīdz vienoti, var sapostīt.
