Egils Līcītis: Latvieši piemēroti spēlēt čībās, nevis slidās 1
Latviešiem cikliski ieprogrammēts, ka vienu strēķi bērni pēc antropometriskām īpašībām dzimst būdīgi skapīši, pēc tam slaidi ar rokām kā lāpstām – noderīgiem darbarīkiem bumbas iedzīšanai stāvus grozā. Šai secībā pienāk zelta gadi hokejam, bet nākamajā paaudzē ziedu laiki basketbolam. Pašreiz basketbolistu panākumi nožāvē hoķīša līdzjutēju asaras, un fani no ledus arēnām, kurnot par “Dinamo”spēli, pārvietojas uz parketa grīdas laukumiem. Agrāk lidojošie dinamieši vairs nav zibensātri, itin kā pārvērtušies par mazkustīgiem kantora darbiniekiem uz slidenas virsmas. Tiklab mājās audzētie hokejisti, tiklab no Kanādas ar brīvas tirdzniecības līgumu piegādātie. Slido kā ar neasinātām slidām, slapstās gar bortiem, spieķa vai meijas vilkšana pa zemi tiem piestāv vairāk nekā nūjas cilāšana, nemāk iesviest golu ne devītniekā, ne vārtsargam kājstarpē. Kamiešus spiež sūru zaudējumu nasta, un atžirgšana, kad piesēs vārtus ar ripuļiem, nav gaidāma.
Tagad latvju sports nr. 1 ir basītis ar daudzsološām izredzēm atkārtot “Sapņu komandas” filmā redzamos sasniegumus vai vismaz regulāri sist pušu spēles karaļus lietuviešus – un tā vairs nav fantastika! Latvija eksportē pirmklasīgi sagatavotus basketa virtuozus uz Spānijas, Turcijas, Vācijas, Itālijas meistarkomandām, kur mūsējie junioru vecumā parāda, ka spēj kapāties augstākajā līgā. Tie ir vīri, kam jau ir spoža tagadne un gaidāma slavas vīta čempiņu nākotne. Kopš iezaigojies KP6 supertalants, latvju basketbolam apmākušās un neveiksmju aizēnotās dienas būs secen. Atmirdzējuši zelta laiki. Porziņģa vārds ir uz visu lūpām! Puisis – garš kā Liepājas jūrmalas priede, šaudamies pretī grozam kā zeme–gaiss raķete, kļuvis par basketbola pusdievu Latvijā un Amerikā. Kristapam pievienojies Dāvis Bertāns, un nu abi plecu pie pleca ar melnajiem brāļiem cīnās par uzvarām Ņujorkā un Sanantonio.
Kad NBA večiem līdzās nostāsies izlase stiprākajā sastāvā, pretiniekiem aizkritīs elpa, stīvums pārņems rokas un kājās iemetīsies krampis. Māks izmisums, nesportiska 5. piezīme liksies vienīgā izeja pret nepārspējamo Latviju. Jaunajā ērā sarkanbaltsarkanie tālšāvēji strēlnieki trāpa mērķī pa labu gabalu pāri sedzēju roku mežam. Centrinieki ir pretgaisa aizsardzība, izslavēta ar bargu apiešanos, kad jāspēkojas ar milzeņiem virsdivmetriniekiem. Mūsu uzbrucēji ir dzīvas mašīnas, pa pusei cilvēki, pa pusei tanki, bet saspēles vērpēji – pretspēlētāju kamolā tinēji. Latvijai beidzot ir 12 lēkt, spraust un mest spējīgi vīrieši (+ ducis zelta meiteņu). Hokejs ir pagalam, lai dzīvo baskets! Bet varbūt Kalvītis ir brīnumdaris?
