Ko mums var pavēstīt sapņi, atklāj medicīnas zinātņu doktore 7
Par ko ļaudis ģimenes lokā visbiežāk runā no rīta pēc pamošanās? Visticamāk, par to, ko redzējuši sapņos. Lai kaut nedaudz izprastu sapņus, devos pie Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītājas, medicīnas zinātņu doktores, profesores GUNTAS ANCĀNES.
* Kamēr guļam, smadzenes intensīvi darbojas, pārstrādājot dienā gūtos iespaidus, tos sakārtojot un sastrukturējot, lai cilvēks pēc tam tos var izmantot savā labā. Sapņi – tas ir liels smadzeņu darbs.
* Atceramies nevis tos sapņus, kurus redzam pēdējos, bet gan tos, kas ir visbūtiskākie emocionālajai veselībai.
* Miega laikā tiek strukturētas jūtas un emocijas. Sapņos cilvēks redz nevis to, kas būs (jo sapņiem nav pareģošanas spēju), bet gan to, kādas ir viņa vadošās (biežākās, spēcīgākās) jūtas. Jūtas var būt par tagadnes, pagātnes un arī nākotnes notikumiem, piemēram, prieks, bailes vai bažas par to, kas notiks.
* Ārsti pret sapņiem iesaka izturēties saprātīgi un racionāli un izmantot savas veselības uzlabošanai. Lai to varētu darīt, vispirms sapņus ir svarīgi atcerēties un pārdomāt. Tikai viens piemērs. Pie ārsta vērsās pusmūža sieviete ar sūdzībām par sirdsklauvēm. Izmeklējumi liecināja, ka viņas sirds un asinsvadu sistēmas orgāni ir pilnīgā kārtībā. Ārsts atcerējās, ka sirds aritmija, svīšana, iekšēja trīce un apgrūtināta elpošana ir simptomi, kas iet roku rokā ar tādiem spēcīgiem pārdzīvojumiem kā bailes, dusmas u. c. Emocionāla pārdzīvojuma laikā vienmēr notiek paralēlas reakcijas iekšējo orgānu sistēmās. Ārsts jautāja pacientei, vai viņai nav bijuši kādi spēcīgi emocionāli pārdzīvojumi, uz ko saņēma noliedzošu atbildi. Tomēr, vārds pa vārdam, ārsts no pacientes uzzināja, ka viņa nesen kopā ar ģimeni cietusi autoavārijā, pie stūres bijis viņas vīrs. Mirkli pirms avārijas viņa dzīvesbiedram aizrādījusi, ka viņš brauc par ātru, neievēro distanci utt. Uz ārsta jautājumu, ko sieviete jūt pēc šā notikuma, viņa apgalvoja, ka tas nav raisījis nekādas emocijas. Ārstam kļuva skaidrs, ka paciente neapzināti slēpjas no savām jūtām, piemēram, dusmām, kuras viņas iekšējā jūtu pasaulē kopš bērnības ir aizliegtas. Taču emocijas ir bioķīmiski procesi un galvas smadzenēs notiek neatkarīgi no tā, vai cilvēks to apzinās. Šajā gadījumā paciente neļāva sev izprast emocijas, iestāstot, ka dusmoties ir slikti utt. Naktī pēc sarunas ar ārstu paciente redzēja sapni, kurā notika kaut kas ļoti neparasts – viņa sita savu vīru. Kad paciente par to pastāstīja ārstam, viņš jautāja, vai sieviete atceras tās emocijas, ar kādām viņa to darīja. Sieviete atzina, ka sapnī pret vīru izjutusi lielas dusmas un pat niknumu. Un ka tā tas nav tikai sapnī. Arī dzīvē viņa pret vīru izjūt lielas dusmas, jo viņš pret auto vadīšanu izturas vieglprātīgi. Izraisot avāriju, viņš visu ģimeni pakļāva riskam zaudēt dzīvību vai stipri savainoties. Kad paciente atnāca uz nākamo vizīti, sūdzības par sirdsklauvēm bija izzudušas.
