Sapnis par Nīderlandes veselības aprūpi 13
Partijas “Latvijas attīstībai” līderis Einars Repše, kurš pieteikts kā veselības ministra amata kandidāts, apgalvo, ka viņam esot risinājums, kā izvest Latvijas veselības aprūpes nozari no ilgstošās krīzes, kas lēnām pāraugot katastrofā. Latvijas medicīnu varot glābt Nīderlandes veselības aprūpes modeļa ieviešana. Kad Repšem vaicāju, kā viņš nonācis pie šāda secinājuma, saņēmu atbildi, ka tā esot viņa personīgā ideja, ko pirms vairāk nekā desmit gadiem noēduši toreizējā veselības ministra Āra Audera konkurenti. “Es šo modeli izdomāju līdzīgi kā naudas reformu ar Latvijas rubļa ieviešanu. Ja cilvēkam ir loģiskā domāšana, tad to nav grūti izdarīt,” atzīst Repše. Tā sagadījies, ka tas modelis, kas dzima Repšes galvā, ir līdzīgs tam, kas nu jau astoņus gadus veiksmīgi strādā Nīderlandē, kurā dzīvo vairāk nekā 16 miljoni iedzīvotāju un medicīnai no iekšzemes kopprodukta ir piešķirti 12% jeb četrreiz vairāk nekā Latvijā. Eiropas Veselības aprūpes patērētāju indekss, kuru veido valstu statistikas dati, pacientu aptaujas, neatkarīgi pētījumi, rāda, ka 2013. gadā medicīna Nīderlandē saņēmusi visaugstāko novērtējumu Eiropā.
Pēc ilgām un plašām diskusijām šajā valstī 2006. gadā tika īstenota veselības aprūpes reforma, jo stājās spēkā parlamenta pieņemtais Veselības apdrošināšanas likums, kurš noteic, ka visiem Nīderlandes iedzīvotājiem, kā arī tiem, kas strādā ārzemēs, bet nodokļus maksā Nīderlandē, ir obligāti jāapdrošina sava veselība. Valstī pastāv trīs apdrošināšanas sadaļas: nacionālā veselības apdrošināšana, kurā iekļauta arī dārgu ārstēšanās izdevumu segšana, slimību fonds personām ar zemiem ienākumiem un privātā brīvprātīgā veselības apdrošināšana. Visi iedzīvotāji, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, pašu izvēlētajā privātajā apdrošināšanas kompānijā iemaksā fiksētu naudas summu – ap 95 eiro mēnesī. Ar likumu ir noteikts, ka nevienam apdrošinātājam nav tiesību atteikt veselības aprūpes pamatpaku par fiksēto cenu, kura tiek katru gadu pārrēķināta.
Mazturīgajiem valsts kompensē pusi no šīs summas. Paralēli tam Nīderlandes pilsoņi par veselības aprūpi maksā iezīmētu sociālā nodokļa daļu no saviem bruto ienākumiem. Tie ir 6,5% no pirmajiem 30 tūkstošiem eiro, bet pašnodarbinātajiem ir jāmaksā 4,4%. Šo naudu Nīderlandes nodokļu un muitas administrācija ieskaita valsts izveidotajā Veselības apdrošināšanas fondā, kas to pārskaita iedzīvotāju izraudzītajiem privātajiem apdrošinātājiem riska izlīdzināšanai.
Ja pacienta veselība nav spoža un nepieciešama ilgstoša dārga ārstēšana, tad daļu izdevumu sedz minētais fonds. Pirms valstī ieviesa konkurētspēju veicinošu un uz pacientiem orientētu apdrošināšanas tirgu, tika izstrādāts veselības aprūpes pakalpojumu grozs, kurā ietilpst veselības aprūpes pamata pakalpojumu paka. Tajā iekļauta vizīte pie ģimenes ārsta vai speciālista, ārstēšanās stacionārā, neatliekamā medicīniskā palīdzība, psihisku veselības traucējumu ārstēšana, zobārstniecība, vizītes pie diētas ārstiem, arī grūtnieču un jauno māmiņu veselības aprūpe, pacientu pārvešana no slimnīcas uz mājām, veco ļaužu dzīvošanu pansionātā (iemītnieks maksā nelielu naudas summu, kas atkarīga no ienākumu līmeņa) utt. Nīderlandē ir izveidota Veselības aprūpes tarifu valde, neatkarīga valdības organizācija, kas noteic vadlīnijas veselības tarifos, maksimālos tarifu apmērus, veido pārskatus un uzrauga, vai tiek ievērots Veselības tarifu akts.
No pensionāres ienākumiem – 160 eiro mēnesī
Nīderlandes latviešu apvienības priekšsēdētāja Melita Hartgera-Rumberga jau divus gadus ir pensionāre un jūt līdzi Latvijas pensionāriem, kuriem bieži nav pieejama ārstēšana garo rindu un augsto līdzmaksājumu dēļ. Viņai, aizejot pie ārsta, nekas nav jāmaksā, jo katru mēnesi privātajam apdrošinātājam viņa iemaksā 160 eiro. Mazākā pensionāriem noteiktā likme ir 110 eiro. “Kad pacients pirmo reizi ierodas pie ārsta, viņam jāuzrāda veselības apdrošināšanas karte, un pirms neilga laika tika noteikts, ka jāparāda arī pase, jo arvien biežāk gadās, ka kartes īpašnieks nemaz nav tā persona, par ko uzdodas. Ja vizītes notiek atkārtoti, tad mani dati jau ir ievadīti elektroniskajā datubāzē un var iztikt bez kartes.
Nīderlandē ir labi attīstīta primārā veselības aprūpe, ko galvenokārt nodrošina ģimenes ārsti. Ja man rodas nepieciešamība tikt vizītē pie sava ģimenes ārsta, nav nekādu problēmu – viņš pieņem kaut vai pēc pusstundas. Ar šīm vizītēm esmu ļoti apmierināta, jo ārsts sarunai ar pacientu laiku nežēlo – visu sīki izskaidro. Tiesa, ģimenes ārsti ne ar tik vieglu roku kā agrāk izraksta medikamentus vai arī norīko veikt izmeklējumus. Nepieciešamība to darīt tiek pamatīgi izvērtēta. Ja veselību ir skārušas smagākas problēmas un jālieto regulāri zāles, tad apdrošinātājam ir jāiemaksā apmēram 400 eiro gadā un par zālēm aptiekā vairs nekas nav jāpiemaksā.
Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārstam ir jādodas arī mājas vizītēs, un arī tās sedz apdrošinātājs,” stāsta Hartgeras-Rumbergas kundze. Viņa uzskata, ka Latvijā salīdzinājumā ar Nīderlandi pacientiem atļauts ārstēties slimnīcās daudz ilgāk, kas, viņasprāt, ir pozitīvi. Nīderlandē iegulties slimnīcā uz divām trim dienām, lai saņemtu zāles caur sistēmu vai veiktu kādas nelielas operācijas, ir gandrīz neiespējami, jo gultas diena maksā dārgi – vairāk nekā 1000 eiro. Pietiek ar vienu dienu, ja nepieciešams, ģimenes ārsts nāk pie pacienta uz mājām.
“Nesen ievēroju, ka manā poliklīnikā uzradies jauns kabinets, uz kura durvīm piesprausta plāksnīte “administrācija neapdrošinātajiem”. Interesējos, ko tas nozīmē, jo te nekad tā nav bijis. Atbilde bija izvairīga. Acīmredzot Nīderlandē uzrodas arvien vairāk cilvēku, kuriem nav naudas, lai apdrošinātu savu veselību,” secina latviešu organizācijas vadītāja.
Brauciet šurp un iepazīstiet!
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgs Pēteris Stradiņš ne reizi vien savas profesionālās iemaņas nostiprinājis arī Nīderlandes slimnīcās un pārliecinājies, ka, atšķirībā no Latvijas pacientiem, kuriem bieži ir aktīvi pašiem jādarbojas, lai tiktu uzstādīta pareizā diagnoze, Nīderlandes pacienti, īpaši sirds un asinsvadu slimnieki, sevi pilnībā uztic ārstiem. Ārsti, kas iesaistījušies pacienta ārstēšanā, nedarbojas katrs par sevi, bet seko līdzi slimnieka medicīniskās aprūpes procesam kopumā, kamēr tiek pie precīzas diagnozes.
Dakteris Stradiņš pastāstīja, ja sirds slimnieks tiek nosūtīts izmeklēties, tad nav iedomājams, ka viņš to naudas trūkuma dēļ neizdarītu, jo visus izdevumus sedz apdrošinātājs. Viņš ievērojis, ka ekskursijā uz slimnīcu nereti tiek atvesti vecāko klašu skolēni, lai savām acīm redzētu, kādas sekas ir neveselīgam, pārgalvīgam dzīvesveidam. Sirds ķirurgs uzskata, ja politiķi vēlas Latvijā ieviest Nīderlandes veselības aprūpes sistēmu, tad to vajadzētu izpētīt līdz saknēm, bet to var izdarīt ne jau no attāluma, bet gan atbraucot uz Nīderlandi, lai patiešām iedziļinātos, kā šī sistēma strādā. Apmeklēt šo valsti nenāktu par skādi arī slimnīcu vadītājiem, jo, pasmeļot pieredzi Nīderlandes klīnikās, viņi saprastu, ka tur galvenais ir pacients un viņa efektīva ārstēšana, nevis nauda.
P. Stradiņš: “Nīderlandē ārstniecības iestādes tiek vērtētas dažādās kategorijās un katru gadu publisko tā saukto slimnīcu topu, kas tiek reklamēts. Gada labākā slimnīca jo īpaši.”
Ziedo slimnīcām
Akadēmiķis Jānis Stradiņš, kam Nīderlandē Eindhovenas klīnikā operēja sirdi, publicistei Līgai Blauai grāmatā “Jānis Stradiņš. Ceļš cauri laikiem” stāstījis arī par piedzīvoto slimnīcā. “Pēc operācijas mani ielika vienā palātā ar kādu cienījama vecuma kundzi. Viņai bija deviņdesmit divi gadi, lauzta gūža, tāpēc nevarēja pārvietoties. Arī otrā sirds operācija nebija izdevusies tik veiksmīgi, kā bija domāts. Kundze uzskatīja, ka viņas mūžs ir nodzīvots un gribēja to izbeigt bez liekām ciešanām. Viņa gāja uz eitanāziju, kas Nīderlandē ir ar likumu atļauta, un tāda bija kundzes griba. Tas bija briesmīgi, ka man bija jāguļ ar viņu vienā palātā. Kundzei bija divdesmit četri mazbērni, kas no visas pasaules brauca pie viņas atvadīties. (..) Gulēju mazajā istabas stūrīti, un turpat aiz aizslietņa kundzes radi skaļi apsprieda, ko lūgt uz bērēm un ko nekādā gadījumā neaicināt. (..) Kundzes attieksme pret eitanāziju bija mierīga, vienīgais, par ko viņa raizējās, – vai tas nebūs sāpīgi. Un tad nāca slimnīcas personāls un skaidroja viņai, kā tas būs, un man atkal tas viss bija jāklausās…”
Nīderlandes slimnīcās ir ierasts, ka cilvēki tām atstāj ziedojumus. Minētās kundzes daudzie radi bija saziedojuši lielāku naudas summu un iemaksājuši klīnikai. Arī par savu operāciju J. Stradiņš klīnikai daudz samaksājis, bet tik lielus ziedojumus, kā devuši citi, nevarējis atļauties. “Uzmanība pret tiem, kas bija maksājuši vairāk, arī pret manu palātas kaimiņieni, bija dabiski sakāpināta,” atceras bijušais Eindhovenas klīnikas pacients.
Neraugoties uz to, ka Nīderlandes veselības aprūpes sistēma ir novērtēta kā labākā Eiropā, tomēr tā ik pa laikam tiek uzlabota. Piemēram, nesen veiktajā Nīderlandes iedzīvotāju aptaujā konstatēts, ka trešdaļa ģimenes ārstu uz pacientu zvaniem neatbild 30 sekundēs. Tā atzīta kā nepilnība, kas jānovērš. Aptauja rāda, ka 90% šīs valsts iedzīvotāju ir apmierināti ar piedāvāto veselības aprūpes servisu.
Uz jauniem pamatiem
Nīderlandē pacientiem ir dota liela izvēles brīvība, kurā privātajā apdrošināšanas firmā nopirkt veselības polisi un kurai ārstniecības iestādei uzticēties. Brīvā tirgus apstākļos šī izvēle tiek pārvaldīta bez jūtamas politiķu iejaukšanās, bet ar pietiekami stingri regulētiem tiesību aktiem. Nīderlande ir pierādījusi, ka vispārējā veselības aprūpe ir nodrošināma bez paļaušanās tikai un vienīgi uz nodokļiem vai valdības aktivitātēm fondu pārvaldīšanā.
Kaut gan Latvija turības ziņā stāv tālu no Nīderlandes, tomēr tie medicīnas jomas speciālisti, kas strādājuši šajā valstī, uzskata, ka tur redzētais veselības aprūpes modelis nav utopija Latvijai. Taču tas prasa pārbūvēt visu veselības aprūpi uz jauniem pamatiem. Vai to iespējams izdarīt, ja visi līdzšinējie pārkārtojumi nav vainagojušies panākumiem?
Kad Nīderlandē ieviesa obligāto veselības apdrošināšanu, pirmā polise maksāja tikai 250 eiro gadā. Latvijā valsts patlaban par katra iedzīvotāja veselības aprūpi maksā zem 400 eiro gadā un pusi mēs piemaksājam klāt. E. Repše uzskata, ka no valsts budžeta var apdrošināt visus Latvijas iedzīvotājus un pakāpeniski pāriet uz brīvā tirgus principiem. Bet pagaidām šai idejai, kā rāda socioloģiskās aptaujas, ir ļoti maz atbalstītāju.
Uzziņa
Ko veselības aprūpē sola citas partijas (citāti no partiju programmām)
* “Vienotība”. “Nodrošināt pieejamu primāro veselības aprūpi, samazināt līdzmaksājumus sociāli neaizsargātākajām sabiedrības grupām. Īstenot veselības veicināšanas programmas, ieviest ārstniecības procesa kvalitātes un efektivitātes kontroles sistēmu.”
* Nacionālā apvienība. “Vienota tautas veselības un labklājības politika nolūkā pagarināt tautas veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu, mazināt veselības nevienlīdzību un cēloņus priekšlaicīgai nāvei, invaliditātei un pārejošai darbnespējai.”
* ZZS. “Stiprināsim veselības aprūpi reģionos, samazināsim rindas pie ārstiem. Mazināsim pacientu iemaksas, medikamentu līdzmaksājumus. Palielināsim veselības aprūpē strādājošo atalgojumu.”
* “No sirds Latvijai”. “Nodrošināsim savlaicīgu ārstniecības pakalpojumu un medikamentu pieejamību, sakārtojot un padarot caurskatāmu veselības nozares finansējumu. Īstenosim principu – veselība visās politikās.”
* “Vienoti Latvijai”. “Lai mazinātu Latvijas iedzīvotāju neapmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu dārdzību, ierosinām pakāpeniski samazināt pacientu tiešo maksājumu daļu par veselības aprūpi, vienlaikus palielinot valsts daļu. Piedāvājam pakāpeniski sākt valsts veselības apdrošināšanu Latvijā, nodalot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu veselībai. Kā pirmo iemaksu valsts veselības apdrošināšanā 2015. gadā piedāvājam 1% no IIN, atliekot plānoto IIN likmes samazināšanu. Jāpārorientē veselības aprūpes sistēma no dārgās ārstēšanas slimnīcā uz savlaicīgu primāro un ambulatoro līmeni.”
* Latvijas Reģionu apvienība. “Noteikts valsts apmaksāts veselības aprūpes minimums ikvienam iedzīvotājam. Ģimenes ārsta pieejamība primārās veselības aprūpes nodrošināšanai tieši tajā brīdī, kad cilvēkam tas ir nepieciešams. Rindu mazināšana plānveida veselības aprūpei, tajā skaitā sakārtojot rindu plānošanas sistēmu.”
