Sapnis par farmāciju no Lielbritānijas atved uz mājām Daugavpilī 0
Vienmēr klusībā zinājusi, ka turpinās mammas iesākto, bet ceļš uz profesiju izmetis līkumu caur Lielbritāniju, līdz Ilona ar maģistra diplomu farmācijā pirms pieciem gadiem atgriezusies dzimtajā pilsētā. “Mēness aptiekas” vadītāja Daugavpilī Ilona Kličova ir farmaceite otrajā paaudzē.
Kāds ir jūsu ceļš uz profesiju? Kas jūs pamudināja izvelēties farmaceita profesiju?
Mana mamma Valentīna Teivāne jau vairāk nekā 40 gadus strādā par farmaceiti un aptiekas vadītāju, tā likumsakarīgi es skolas laikā bieži biju aptiekā, redzēju ikdienas darbu, dažreiz palīdzēju marķēt preci, grupēt receptes. Arī vēroju, kā mamma apkalpo cilvēkus, cik bieži klienti atgriežas aptiekā un izsaka pateicību, un tad iedomājos, ka arī vēlētos strādāt līdzīgu darbu…
Man pabeidzot skolu, mūsu ģimenei bija diezgan grūti ar finansēm, un tika nolemts, ka studijas un dzīvi citā pilsētā man nevarēs apmaksāt. Es aizbraucu uz Lielbritāniju, strādāju un iestājos banku un biznesa koledžā. Šajos divos gados, kamēr strādāju un mācījos divu stundu brauciena attālumā no Londonas, bija dienas, kad atcerējos savu sapni farmāciju, bieži domāju par mājām.
Telefona sarunās ar ģimeni ik pa reizei pavīdēja doma: “Varbūt drīz varētu atgriezties mājās un studēt farmāciju?” Kad pabeidzu koledžu Lielbritānijā, man jau bija sarunāta tikšanās jaunajam darbam bankā, bet pēkšņi piezvanīja mamma ar ziņu, ka aptiekā, kurā viņa strādā, no darba iet prom viņas palīgs un ir atbrīvojusies vieta – tā es varētu sākt savu ceļu farmācijā.
Ilgi nedomājot, nedēļas laikā sakravāju mantas, pabeidzu iesākto un atbraucu uz Latviju. Pēc dažām dienām jau strādāju par farmaceita palīgu Daugavpilī! Šodien droši varu sacīt – tas bija mans pareizais lēmums! Šo darbu veicu nepilnu pusgadu, un tad pārliecinoši sapratu – ir laiks doties uz Rīgu studēt farmāciju.
Kā atceraties savu studiju laiku Rīgā? Cik ilgi jau strādājat par farmaceitu?
Latvijas Universitātē 5 gados ieguvu vispirms bakalaura, tad maģistra grādu farmācijā. Paralēli studijām kopš 2. kursa strādāju aptiekā Rīgā. Lekcijas beidzās pēcpusdienā, un līdz vakaram, kā arī brīvdienās strādāju aptiekā.
Tagad par farmaceitu strādāju jau 5 gadus, bet kopumā aptiekā strādāju jau ilgāk. Kā jau minēju, sāku pie mammas aptiekā par palīgu, bet vēlāk Rīgā. Uzreiz pēc studijām apprecējos, mans vīrs Andrejs ir no Daugavpils, un bija pašsaprotami, ka nepaliku dzīvot galvaspilsētā, atgriezos dzimtajā pilsētā un kļuvu par farmaceiti šajā Daugavpils “Mēness aptiekā”. Esmu gandarīta par savu izvēli un darbā jau sasniegto, kļūstot par aptiekas vadītāju!
Kāda bija pirmā darba diena aptiekā? Ko varat teikt par savām skolotājām farmaceita profesijā?
Man pirmās darbadienas bija divas! Pirmā kā farmaceita palīgam, ko tik ļoti ilgi gaidīju! Man gribējās ātrāk sākt strādāt, tikties ar klientiem, apgūt jauno par medikamentiem, kosmētiku. Tad vēlreiz pirmā darbadiena man bija, jau esot studentei. Tā gan nebija tāda, kā iecerēju, jo varēju tikai kārtot plauktus un izlikt preci, lai gan man jau gribējās strādāt pilnvērtīgāk.
Vislabākās man ir bijušas divas darba skolotājas. Kā pirmā, protams, mana mamma! Arī tagad daudz ko mācos no viņas, mamma strādā netālu esošā “Mēness aptiekā”, un mēs daudz izpalīdzam viena otrai. Otra bija aptiekas vadītāja Marija Guseva, no kuras bagātīgi mācījos studiju laikā. Šīs abas savas skolotājas arī ļoti augstu vērtēju par to, cik daudz viņas savā ikdienā paveic aptiekas un klientu labā.
Vai darba uzsākšana aptiekā bija izaicinājums, vai bija pieejams kolēģu atbalsts?
Dažreiz sākumā klājies arī grūtāk, bet ar laiku apguvu, kā ar visiem labāk saprasties, radās kopīgi darba mērķi. Pašreiz ļoti novērtēju “Mēness aptiekas” kolektīvu, kā arī mūsu aptiekā strādājošās četras kolēģes!
Man ļoti patīk, ka mūsu uzņēmuma kolektīvs ir tik liels, jo mums kopīgi ir vieglāk komunicēt, atrisināt kādas ikdienas problēmas. Liels uzņēmums nozīmē arī to, ka katram ir skaidri savi darba pienākumi, ne kā mazos uzņēmumos, kur nereti viens dara piecu cilvēku darbus. Ar kolēģiem vienmēr varu konsultēties kādā jautājumā, palīdzam viens otram. Dažreiz farmaceits nesaprot rakstīto uz receptes, tad kopā mēs to apspriežam un saprotam īsto variantu, vai arī piezvanām ārstam. Dažreiz kāds kolēģis ir jāaizvieto – jo lielāks kolektīvs, jo vieglāk to izdarīt.
Kā, jūsuprāt, aizvadītajos 10/15 gados mainījusies farmaceitiskā aprūpe?
Farmaceitiskā aprūpe pilnveidojas, farmaceiti ar katru gadu kļūst vēl zinošāki. Zināšanu apjoms par zālēm aizvien pieaug, savukārt klienti vairāk sākuši vaicāt padomu, un tas ir ļoti labi. Man gribētos katram apmeklētājam veltīt vairāk laika, nekā ikdienā sanāk – bet tāda ir šodienas sabiedrības ātrā dzīvesveida specifika – sarunu laiks aptiekā ir ierobežots.
Kādi ir farmaceita darba noslēpumi vai zelta atslēdziņa uz klienta sirdi?
Farmaceitam vienmēr ir jābūt laipnam, jātic un jāmēģina klientam vienmēr palīdzēt. Ne reizi vien palīdzu cilvēkam ne tikai ar padomu, kādus medikamentus vai citus aptiekas produktus izvēlēties, iesaku apmeklēt ārstu, bet reizēm sanāk arī pateikt kādu nomierinošu vārdu, parunāties par pilsētā vai valstī notiekošo u.tml. Es mēģinu atrast katram pacientam individuālu pieeju, ieteikt tieši viņam vajadzīgo.
Vai ir prātā palicis kāds īpašs stāsts?
Jā, diezgan satraucošs stāsts par to, kā reizēm cilvēki nenovērtē savas veselības problēmu nopietnību, un tieši farmaceits var būt pirmais, kurš to pamana. Nesen uz aptieku bija atnācis jauns puisis, kuram pēdā bija izgriezta varžacs. Viņš parādīja, izveidojušos iedobumu kājā ar plašu iekaisumu, kas sācis jau melnēt Protams, cik varēju, es viņam palīdzēju uz vietas, bet ieteicu nekavējoties doties pie ķirurga! Pēc laika puisis atnāca atkal – ar pateicību. Ja kājā izveidojušos infekciju vēl ilgāk neapstādinātu, pat iedomāties negribas, kas tad varētu notikt…
Kāda tipa aptiekā jums vislabāk patiktu strādāt?
Mana darbavieta ir atvērta tipa aptieka ar diezgan lielu apgrozījumu un cilvēku plūsmu, un tas man arī patīk. Jāatzīst, ka man patīk arī pašapkalpošanās aptiekas, bet tad mums vajadzētu vairāk darbinieku, lai tā strādātu. Labai farmaceitiskajai aprūpei pašapkalpošanās aptiekā ir nepieciešami darbinieki, kuri palīdz apmeklētājiem, sarunā palīdz noskaidrot vajadzīgo, var piedāvāt visatbilstošāko.
Ko, jūsuprāt, klienti visvairāk sagaida no farmaceita?
Ieinteresētību, palīdzību zināšanas un patiesumu, kā arī līdzjūtību. Dažreiz farmaceitam ir jābūt arī kā psihologam, jāaprunājas ne tikai par veselību, bet jāuzklausa arī kāda cita cilvēkam aktuāla ziņa.
Vai aptiekas klienti ir kļuvusi zinošāki veselības jomā, vai tomēr informācijas pārpilnība nodara ļaunu – ir grūti atšķirt patiesību?
Jā, ir zinošāki nekā agrāk, bet ir vērojama arī otra galējība, kad klienti kaut ko izlasa, grib izmēģināt, bet man ir jāatrunā, jo zinu, ka konkrētais medikaments viņam ne tikai nepalīdzēs, bet var pat kaitēt. Vai arī ir gadījumi, kad cilvēki kaut ko grib izmantot no tautas medicīnas, bet es šādiem līdzekļiem nevaru piekrist un cenšos tomēr ieteikt vispiemērotāko no aptiekas produktu klāsta.
Vai, jūsuprāt, klienti uzticas farmaceitam, vai tomēr ir skeptiski noskaņoti?
Jūtam, ka cilvēki mums kā speciālistiem pašreiz uzticas vairāk! Jā – uzticas, izvaicā, pieņem padomu. Pēdējā laikā gan retāk, bet joprojām gadās arī tādi klienti, kuri tomēr netic padomam, neuzklausa un paliek pie savas pārliecības, ka mēs tikai kaut kādu iemeslu dēļ vēlamies pārdot viņiem konkrētus produktus bez vajadzības. Tā taču nav! Gadās arī skeptiski noskaņoti klienti, kuri netic ne farmaceitam, ne ārstam. Darbā ar šādiem klientiem lielākais gandarījums ir, ja sarunā tomēr nonākam līdz kompromisam, cilvēks uzklausa un vēl atgriežas pēc laika aptiekā, pasakot paldies.
Kādus farmaceitiskās aprūpes attīstības virzienus saredzat nākotnē?
Dzīvojot Lielbritānijā, reiz biju aizgājusi pie ārsta, un līdzās viņam konsultēja farmaceits. Manuprāt, tā ir ļoti laba prakse, uz ko varētu teikties arī Latvijā! Mums kā profesionāļiem ir būtiski nemitīgi mācīties un pilnveidoties un ar savām zināšanām mēs varam papildināt pacienta izpratni par terapiju, veicināt tās precīzāku ievērošanu. Es priecātos, ja man būtu iespēja katram pacientam veltīt vēl vairāk laika… Tagad ir pieejama arī farmaceita konsultācija pa telefonu, internetā, man šķiet, ka tas ir ļoti vajadzīgs virziens farmaceitiskajā aprūpē, lai farmaceita konsultāciju var saņemt, arī neizejot no mājas.
Pastāstiet nedaudz vairāk par savu ģimeni, kā pavadāt brīvo laiku?
Mans lielākais atbalsts ir vīrs Andrejs, bet neizmērojamu dzīvesprieku sniedz meitiņa Milana. Mums ir arī kaķis Arči, par kuru kopā rūpējamies. Mums ļoti patīk būt svaigā gaisā, un pie Daugavpils ir daudz mežu, ezeru, kurp arī dodamies pastaigāties, atpūsties. Pirms pandēmijas ar vīru apmeklējām peldbaseinu, noteikti atsāksim peldēt.
