Šķēpmetējs Krišjānis Suntažs – starp sportu, dzeju un elektronisko mūziku 0
Latvijas vieglatlētikā ir unikāla situācija – teju vai katru gadu augsta ranga medaļoto šķēpa metēju sarakstu papildina jauni vārdi. Talsenieka Krišjāņa Suntaža vārdu pirms gada zināja vien vieglatlētikas speciālisti, radi un paziņas.
Sācis šo sezonu ar pieticīgajiem 71,62 metriem, Krišjānis nesen Eiropas junioru (U-20) čempionātā Zviedrijas pilsētā Burosā divas reizes laboja personisko rekordu un ar 79,23 metriem izcīnīja sudraba medaļu, vien 21 centimetru zaudējot uzvarētājam šveicietim Simonam Vīlandam. Sacensību sezona vēl nav galā, un pats šķēpraidis sasniegto nebūt neuzskata par pēdējo vārdu šogad.
Vieni vārti hokejā
Krišjānis savas sporta gaitas sāka ar hokeju, jo Talsos ir viena no pirmajām mākslīgā ledus hallēm Latvijā. Puisis atceras, ka četru gadu laikā pretiniekiem iemetis tikai vienus vārtus. Mazpilsētā notiekošās sporta aktivitātes visiem labi zināmas, un Krišjānis bija dzirdējis, ka olimpietis Mārcis Štrobinders trenē šķēpa metējus. Tas likās interesantāk par ripas dzenāšanu, un 12 gadus vecais jaunietis pats sameklēja treneri un lūdza ņemt pulciņā. Krišjāņa tētis sākumā iebildis, bet beigās samierinājies, un tagad puisis to uzskata par vienu no saviem veiksmīgākajiem soļiem līdzšinējā dzīvē. Krišjānis ātri secināja, ka viņa raksturs nav piemērots komandu sporta veidiem. Gribas darīt to, ko neietekmē kāds cits, un tu vari sasniegt to, kam esi gatavojies pats.
Ziemas sezonas vidū Krišjānis, ritot fiziskās sagatavotības treniņiem, uz mirkli atvelk elpu un prātā sakārto nākotnes nodomus. Šogad viņš bija apņēmies aizmest 80 metrus un labi startēt Eiropas U-20 čempionātā. Lai gan līdz pilnīgai plāna izpildei vēl nepilnu trīs pēdu pietrūkst, sudrabs pārspēja pat iecerēto.
Šķēpu ne tikai met
Šķēpa mešana iepatikās uzreiz, jo tā nav tikai vienkārša 800 gramu smagā rīka raidīšana iespējami tālāk. Krišjānis tajā redz spēka, koordinācijas, lokanības, tehnikas un garīgās enerģijas apvienojumu.
Fiziskie rādītāji jau tagad puisim 18 gadu vecumā ir lieliski – 1,92 metri augumā un 88 kilogrami svarā ļauj darīt to, kam esi gatavojies. Krišjānis piekrīt, ka svars noteikti augs, jo ķermenis vēl briest, taču tas nedrīkst notikt uz vienkāršas smagumu cilāšanas rēķina. Fiziskais spēks un svars vien neko nedod, ja to neprot pareizi izmantot.
Krišjānis ir ļoti pateicīgs savam trenerim, treniņu biedriem Rolandam Štrobinderam un Mikam Oskerko, kurš ir viņa vienaudzis, jo, kopā trenējoties un neliedzot padomus viens otram, rezultāti tikai aug. Tiesa, šobrīd Rolands ir fiziski krietni spēcīgāks, taču tas jaunajiem puišiem ir labs stimuls tiekties pēc izaugsmes.
Vēl pēdējie starti, un sāksies gatavošanās nākamajai sezonai. Krišjānim ir filozofiska attieksme pret rudens un ziemas treniņu slodzi, jo krosa skriešana un reizēm apnicīgie spēka vingrinājumi nav salīdzināmi ar šķēpa raidīšanu tālumā un elektrizējošo sacensību gaisotni. Taču vasaras veikums galvenokārt top ziemā, un viss jādara pēc labākās sirdsapziņas.
Sports un dzeja
Krišjānis ir interesants puisis, kuram šķēps gluži visu tomēr nenozīmē. Šogad pēc vidusskolas beigšanas talsenieks iestājās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Mācīsies neklātienē, tādēļ ierastā treniņu vide jāmaina nebūs. Vēl Krišjānis raksta dzeju, vairākas reizes publicējies Talsu novada avīzē, piedalās novada dzejas vakaros. Par palīdzību dzejas tapšanā Krišjānis ir pateicīgs dzejniecei Maijai Laukmanei. Interesanti, ka nodoms izlikt savas domas saistītā valodā radies daļēji šķēpa mešanas ietekmē, jo, tik daudz domājot par mērķiem sportā un ceļiem, kā tos sasniegt, raisījušās domas, kuras lieliski var izteikt dzejas rindās. Otra Krišjāņa aizrautība ārpus sporta ir elektroniskās mūzikas sacerēšana, kas reizēm aizņem pārsteidzoši daudz laika.
Runājot par nākotnes nodomiem, puisis atzīst: ja tu kaut ko dari no sirds, tad par sapņiem nav jākautrējas. Tie ir mērķtiecīgi jāīsteno, jādara viss iespējamais, lai piepildītos. Konkrētākus, metros mērāmus nodomus viņš varētu izpaust ziemas fizisko treniņu izskaņā. Skaidrs, ka šķēpam jālido stipri tālāk nekā šogad.
Nākamā gada Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas norma ir 85 metri. Pateikt to, ka tādiem sapņiem nav vietas, Krišjānis neuzskata par godīgu atbildi.
