“Sapnī redzu: atnāk Kaspers Hauzers”. Liānas Langas dzeja 0
Liāna Langa (1960) ir dzejniece un publiciste, studējusi literatūru Latvijā un ASV. Iznākušas četras dzejas grāmatas – “Te debesis, te ciparnīca” (1997), “Iepūt taurītē, Skorpion!” (2001), “Antenu burtnīca” (2006), “Vilkogas” (2010) – un ceļojumu eseju krājums “Es varēju nesteigties” (2008). Saņēmusi Literatūras gada balvu (2002. un 2011. gadā) un Dzejas dienu balvu (1998. un 2006. gadā). Piedalījusies filmu atlasē starptautiskajam kinoforumam “Arsenāls”, idejas autore un producente režisora Gunāra Bandēna dokumentālajai filmai “Tramvajs, vārdā Kalpotājs” (2005), veidojusi Latvijas dokumentālā kino programmu “Garīgā pretestība” Starptautiskajam Amsterdamas dokumentālā kino festivālam.
Bijusi starptautiskā vizuālās mākslas projekta “Trīs logi” (autori Verners Pencels, Nikolass Humberts) kuratore Latvijā. Dziesmu vārdu autore Raimonda Paula mūziklam “Leo. Pēdējā bohēma”.
Liānas Langas dzejoļu izlases iznākušas Vācijā, Lietuvā, Krievijā, Čehijā un Kanādā, viņas dzejoļi atdzejoti un publicēti ivritā, kā arī franču, itāļu, zviedru, rumāņu, ungāru, turku, hindi un citās valodās. Piedalījusies dzejas festivālos un grāmatu tirgos Izraēlā, Indijā, Francijā, Čehijā, Vācijā, Lietuvā, Rumānijā, Zviedrijā, Turcijā, Krievijā un citur. Ikgadēja Dzejas dienu pasākuma “Klasisks dzejas vakars” kuratore. Ar Liānas Langas vārdiem dziesmas komponējis Raimonds Pauls, Arturs Maskats un Hardijs Lediņš. Atdzejojusi Josifu Brodski, Tedu Hjūzu un Petru Borkovecu.
Gada sākumā apgādā “Neputns” nāks klajā jaunais Liānas Langas dzejoļu krājums “Velēnu kleita”.
– Jaunais dzejoļu krājums – ciktāl var spriest pēc pāris dzejoļiem – šķiet visai atšķirīgs no iepriekšējiem. Vai tam ir kāds vadmotīvs, varbūt izjūta, kas vijas krājumam cauri?
L. Langa: – Jaunā krājuma dzejoļi tapuši gandrīz piecu gadu laikā dažādu pārdomu un izjūtu posmos, tādēļ par kādu vienu vadmotīvu nevaru spriest, neesmu ieguvusi pietiekamu distanci. Domāju, ka arī dzejoļi ir dažādi gan satura, gan formas ziņā. Neesmu daudzrakstītāja, manuprāt, viena no lielākajām bīstamībām autoram ir sākt pašam sevi atražot.
– Lasot šo dzejas kopu, ienāca prātā: vai ir kādi vārdi, kuri klusītēm sēž smadzeņu kaktiņā un gaida dzejoli, kurā varētu iegulties? Pamanīju vārdu “zimzas”, kas nešķiet ikdienišķs sinonīms.
– Tā tas ir. Par apvidvārdu “zimzas” man pastāstīja kāds cilvēks, un šis vārds, sinonīms brūcēm, iesēdās manā atmiņā un tad ienāca dzejolī. “Zimzas” ir arī vietvārds, viensētas nosaukums Jaunpiebalgas pagastā.
– Kāds ir bijis jūsu pēdējais spilgtākais literārais piedzīvojums, un kā kopumā vērtējat jau gandrīz aizvadīto gadu latviešu literatūrā?
– Mugurkaulu procesam prozā, manuprāt, pēdējos gadus veidoja sērijas “Mēs. XX gadsimts” darbi. Ikšķiles novada bibliotēkas darbinieces man teikušas, ka, lai tiktu pie sērijas romāniem, cilvēki gaida rindā. Man spilgts literārs piedzīvojums bija Vlada Spāres groteskas žanrā sarakstītais romāns “Tu nevari dabūt visu, ko gribi” – neparasts, meistarīgi uzrakstīts sacerējums, kurā autors, reflektējot par nāves tēmu un pārvarot bailes no tās, apliecina dzīvi. Romānā ir neaizmirstamu varoņu korpuss, visnegaidītākie piedzīvojumi, groda mūsdienu laika faktūra un žilbinoši izstrādāti dialogi. Savukārt no pasaules autoru darbiem vēlos izcelt Džona Maksvela Kutzē “Kristus bērnību” – romānu, kas liek domās pie tā atgriezties vēl ilgi pēc izlasīšanas.
Dzejas ABC
Literatūrkritiķe Inta Čaklā (1941-2016): “Liānas Langas dzejas pamatizjūta ir tāda, ka esības jautājumi vienmēr ir lielāki par atbildēm, pat visgudrākajām. Līdzās intelektam viņas dzejā pastāv intensīvs miesas “prāta” un likteņa pārdzīvojums, un tas vienmēr notiek šeit un tagad.”
“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam dzejoļus no topošā Liānas Langas krājuma “Velēnu kleita”.
pie tava klusuma galdiem
salējām sarkanu vīnu
bet pirms tam klusi teicām –
zeme paņems mūs visus un visu
pie tava klusuma galdiem
dalījāmies ar maizi
bet pirms tam korī teicām –
zeme atdos mūs visus un visu
***
kas izmisušiem ļaudīm atliek? tikai sapņi
par valstību, kur nebeidz bumbierkoki ziedēt
kur skudras joņo bezgalības aplī
un mirušie ar dzīviem apskāvienā
stāv, it kā robežu vairs nav, un
sāpju arī
stāv ziedlapiņu drānās mirdzēdami
viss izbeidzies, un vēl nekas nav sācies
***
kādēļ tu neguli šai Ziemassvētku naktī
kāpēc tu neguli šai Ziemassvētku naktī,
kad ciemā ļaužu logi sen ir apdzisuši?
ir visas zvaigznes dieva karotē
zem galda
un sniegpārslas kā zivis apklusušas?
varbūt, ka redzi divus skuķus skrienam
pa putekļainu ceļu baltās blūzēs
un pionieru kaklautos no stikla
sarkana?
vai velti gaida mājās griķu zupa?
dzinn – dzinn – dzinn – dzinn
uz liesiem pleciem mugursomas kratās
ar bizēm bantēs tumši zeltainām?
to šonakt atjaut tu?
un vēro, kā ceļš aizdiebj viņām priekšā
dzindz stikla kaklauti un sabirst vaļā mutēs
un apklāj mēles zimzām sarkanām?
kādēļ tu neguli šai Ziemassvētku naktī?
jo aizspurdz puteklīši priekšā viņu soļiem?
un skuķi izdabū, kā vārdu stikli griež
tik vēl to nezina?
reiz mēles atstās savu rīta sarunu
kad zeme sagrozīsies vietām
ar sārtiem mākoņiem, kur sarkans kaklauts pland
no rieta atkritis kā asiņaina šķēle
uz galda gaidīs knīpas griķu zupa
no salda mutuļa
***
sapnī redzu: atnāk Kaspers Hauzers
būvēt durvis ārā man pie liepas
kuras gaismā ved uz kaut kurieni
bīdām tās pa labi un pa kreisi
durvis neredz it neviens, vien abi
izrotājam tās kā seni draugi
virs tām kurvji, pilni zemenītēm
odziņām, ko itin neviens neredz
Hauzers saka – te tām durvīm jābūt
te, pie liepas, kura tevi mīļo
saku viņam – Kasper, varbūt vēlāk…
un mēs abi atkal gaismu bīdām
tikai strazdi mūsu durvis redz
kuri liepā pulcējas uz vakti
labi, Kaspers saka,
vēl tu paliec šeit
pazūdot caur saldo liepas muti
***
divos naktī nokāpu rakstnieku namā uz ķēķi pēc tējas –
ap galdu zem lampas sēdēja kolēģi – laimīgi, sadzērušies
sejas priecīgas, apskaidrotas
korī skanēja vienlaikus runātie
monologi
apstājos ēnā dziļā kā miegs bez sapņa
tintes piedurknē stāvēju neredzama
&
laimes murdoņa skanēja gluži
kā orķestra uzskaņošanās
īsu brīdi pirms diriģents melnā
paceļ zizli
***
ausma no pupiem rasu spiež
dancina pupus ausma
biškrēsliņš pļavā
klusējot zied
un pasaules zelts iebēg stūrī
