Sapņi – nojautas, mājieni un tieši vēstījumi. Bet neej līdzi mirušajiem! 0
Miega un sapņu mehānisms
Miegā mēs ne tikai atpūšamies, bet arī redzam skaistas un fantastiskas ainas – sapņus. Dažkārt nepaveicas un nākas skatīties šausmu filmas – sliktos sapņus jeb murgus. Cilvēkus izsenis ir interesējis, vai tiem ir kāda nozīme un kā tos iespējams atšifrēt.
Sapņi ir veselīga miega neatņemama sastāvdaļa. Neirologs un miega medicīnas speciālists Ainārs Vecvagars pastāsta, ka veselīgs miegs sastāv no vairākām fāzēm. Veselīgā miegā cilvēks aizmieg 5–15 minūtēs. Vispirms ir lēno viļņu miegs, kas sastāv no četrām fāzēm, no snaudas līdz dziļam miegam bez sapņiem. Pēc tam seko ātro acu kustību miegs jeb miega paradoksālā fāze. Muskuļi ir atslābuši, cilvēks guļ dziļā miegā, taču acu āboli kustas, mēs redzam sapņus.
Viena pilna miega cikla ilgums ir no 45 līdz pat 90 minūtēm. Tāpēc gadās, ka, nolēmuši dienas vidū pusstundiņu nosnausties, veselīgā miegā noguļam pusotras stundas. Nakts laikā cilvēks parasti iziet cauri četriem līdz sešiem miega cikliem.
Ja guļošais pamostas vai tiek uzmodināts paradoksālā miega fāzē, ir lielāka iespēja, ka viņš atcerēsies nosapņoto. Tie, kuriem veselīgs miegs ir traucēts, grūtāk sasniedz dziļā miega fāzes, arī sapņošanas fāze mēdz būt saīsināta vai traucēta. No rīta viņi jūtas neizgulējušies, pašsajūta ir sliktāka.
Arī dzīvniekiem ir paradoksālā miega fāze. Esam taču novērojuši, ka mūsu Reksis vai Muris miegā iesmilkstas vai ieņaudas, dzīvnieciņam raustās ķepas, kustas acu āboli – viņš redz savus suņa vai kaķa sapnīšus!
