Sapņi brūk arī Itālijā 0
Laikā, kad Itālijas parlamentārieši saņem lielākās algas Eiropā un nebūt nesteidzas pildīt savu solījumu tās samazināt, “Eurispes” 2011. gada pārskatā secināts, ka 35% itāliešu ģimeņu nespēj iztikt ar to, ko nopelna.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir sarucis to ģimeņu skaits, kam izdodas ietaupīt, – aizvadītajā gadā vien ceturtā daļa ģimeņu ir varējusi ko atlikt nebaltām dienām, un pieaug to iedzīvotāju skaits, kas nespēj nomaksāt kredītus un rēķinus.
Roma – visdārgākā
Statistika liecina, ka no visām Itālijas pilsētām visdārgākā dzīve ir Romā. Galvaspilsētā dzīvo arī Rossi ģimene ar trīs bērniem vecumā no diviem līdz desmit gadiem. Sieva Andžela (40 gadi) strādā par skolotāju un, pateicoties savam 12 gadus ilgajam darba stāžam, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot algu, uz rokas saņem 1700 eiro mēnesī. 41 gadu vecais Pjerdžordžo ir šoferis un pelna apmēram 1000 eiro mēnesī.
“Vislielāko daļu mūsu mēneša ienākumu prasa dzīvoklis,” skaidro Pjerdžordžo. Dzīvoklis ir ģimenes īpašumā, taču par to vēl jāatmaksā kredīts 400 eiro mēnesī. Lielajai ģimenei dārgi izmaksā arī komunālie pakalpojumi, piemēram, elektrība vien maksā apmēram 80 eiro par diviem mēnešiem (Itālijā vairākums rēķinu pienāk reizi divos mēnešos), bet atkritumu izvešana, kuras tarifi ir atkarīgi no dzīvokļa platības un cilvēku skaita ģimenē – 320 eiro gadā. Kā likumā noteikts, daudzdzīvokļu mājai ir pārvaldnieks, kas reizi divos mēnešos iekasē samaksu par savu darbu kopā ar mājas uzturēšanas izmaksām (kāpņutelpas uzkopšanu un apgaismojumu, lifta remontu, dārznieku) un arī apkuri. Pārvaldniekam Rossi ģimene ikreiz maksā gandrīz 400 eiro.
Triju bērnu tēvs saka: “Daudz tērējam mašīnas uzturēšanai un bērnu vajadzībām – skolai, sportam, apģērbam un arī veselības aprūpei. Vecākie bērni iet valsts sākumskolā, kas ir par brīvu. Arī grāmatas sākumskolas skolēniem Itālijā ir par velti, maksājam tikai par ēdināšanu 60 eiro mēnesī, pēcstundu nodarbībām 25 eiro mēnesī, sporta nodarbībām 250 eiro gadā un pērkam mācību piederumus, kas izmaksā apmēram 100 eiro gadā katram bērnam.” Jaunākā meita apmeklē bērnudārzu mazuļiem no viena līdz trīs gadu vecumam, kas parasti ir par maksu, taču Romas pašvaldība jau vairākus gadus trešajam un nākamajiem bērniem bērnudārzu, ieskaitot ēdināšanu, piešķir par brīvu.
Pārtikai vien ģimene tērē apmēram 150 eiro nedēļā. Ar to pietiek vien, lai iepirktos lētākajā lielveikalā, izvēloties nepieciešamākās un lētākās preces. “Kauns atzīties, bet īpaši pēdējā nedēļā pirms algas iepērkoties esmu spiests skaitīt līdzi, lai nepārtērētu kontā atlikušo naudas summu, un pat atstāt produktus pie kases,” Pjerdžordžo atklāj.
“Pagaidām bērniem nepieciešamo izdodas nodrošināt, badu viņi nepazīst, taču esmu ļoti noraizējies par nākotni, jo mums nav nekādu iekrājumu, bet, cenām augot, katru mēnesi varam atļauties aizvien mazāk.”
Sapņo par savu māju
Bitonto ģimene nāk no Itālijas dienvidiem – Taranto apkārtnes, bet kopš maija dzīvo Sicīlijā – Sirakūzas provinces pilsētiņā Augusta, kur ir ģimenes galvas Damiano dienesta vieta. 26 gadus vecais Damiano ir Itālijas karaflotes apakšvirsnieks, sieva Erika (23 gadi) ir mājsaimniece un audzina mājās abu 13 mēnešus veco meitiņu Bjanku Dea.
Ģimenes galvenais ienākumu avots ir vīra alga, kuru papildina neliels valsts pabalsts par apgādājamajiem.
Kopumā ģimene var rēķināties ar aptuveni 1500 eiro mēnesī. Erika atzīst: “Man šķiet, ka tas nav pietiekami daudz, lai normāli dzīvotu, tomēr zinu lielākas ģimenes, kas iztiek ar mazāku summu, tāpēc neatļaujos sūdzēties.”
Šobrīd liels atspaids ģimenes budžetā ir tas, ka kara flote nodrošina iespēju jaunajām ģimenēm uz laiku apmesties dienesta dzīvokļos par simbolisku samaksu – Bitonto ģimenes gadījumā tie ir 140 eiro mēnesī, ieskaitot komunālos pakalpojumus. Taču šo dzīvokli iespējams izmantot ne ilgāk par deviņiem mēnešiem, pēc tam ģimenei pašai jāmeklē jauna mājvieta. Erika un Damiano dienesta dzīvokli izmanto jau astoto mēnesi, tātad viņiem jārēķinās ar drīzu mājvietas izdevumu palielināšanos.
“Ļoti daudz mums izmaksā automašīna. Tā ir pirkta uz nomaksu, maksājam 311 eiro mēnesī. Ceļojam ļoti daudz, vismaz četras reizes gadā šķērsojam Mesīnas jūras šaurumu ar prāmi, lai apciemotu radus cietzemē, un tas ikreiz izmaksā 70 eiro. Tam jāpieskaita maksas autoceļu izmantošana, benzīns, kura cena Sicīlijā šobrīd sasniegusi 1,80 eiro litrā, apdrošināšana un auto nodoklis,” stāsta Erika.
Lai ietaupītu, ģimene iepērkas lielveikalos un dara to vienreiz nedēļā, jo tuvākie lielveikali ir Katānijā, stundas brauciena attālumā. Erika saka: “Mans sapnis ir pašiem sava māja, taču izskatās, ka tas paliks tikai sapnis, jo nespējam neko iekrāt. Valsts neatbalsta ģimenes ar bērniem – ja arī iedod nelielu pabalstu, tad to tūlīt paņem atpakaļ, apliekot ar nodokļiem visu iespējamo. Varbūt vienīgi tad, ja parlamentārieši un citas privileģēto kategorijas samazinātu sev algas, mēs visi varētu dzīvot mazliet labāk un izvairīties no tautas protestiem, kādi šobrīd notiek Sicīlijā.”
