Saplūšanā nav vietas atšķirībām. Tuvībā atšķirības ir vērtība 0
Saplūdušās attiecībās ir ļoti grūti pieņemt atšķirības. Tās tiek uztvertas kā kaut kas bīstams, kas apdraud attiecības. “Kā es ar viņu dzīvošu, ja viņa neprot gatavot (un negrib mācīties)!?”, “Priekš kam man viņš vajadzīgs, ja maz nopelna!?”
Tuvībā atšķirības ir vērtība, kuru uztver kā resursu. “Jā, viņai nepatīk gatavot, bet viņa ir brīnišķīga gultā un vienmēr jautā, kā es jūtos!” “Jā, viņš nav miljonārs, bet kad es uz viņu skatos, kad redzu, kā viņš spēlējas ar bērniem, es vienkārši esmu laimīga!”
Saplūšana ir atkarība un vientulības šausmas. Tuvība – izvēles brīvība
Cilvēki, kas pieraduši visu laiku būt saplūdušās attiecībās, baidās palikt vieni paši. Viņi baidās tikt pamesti, būt nevajadzīgi. Viņi ir ļoti atkarīgi no partnera, un attiecību saglabāšana viņiem kļūst svarīgāka par savām personiskajām vajadzībām. Viņiem liekas, ja viņi izdarīs kaut ko labu otram, partneris izdarīs kaut ko labu viņiem. Un tad viņi atsakās darīt kaut ko labu priekš sevis paši – pareizāk sakot, viņiem ir liels kauns to darīt.
Tuvās attiecībās cilvēki var pilnīgi mierīgi pabūt vienatnē. Viņi ir spējīgi nodrošināt savas vajadzības patstāvīgi. Tai pat laikā, esot pārī, viņiem ir mīļāk, siltāk, tuvāk, patīkamāk. Tādēļ viņi izvēlas pāru attiecības – tā ir viņu personiskā izvēle. Un ja pēkšņi šīs attiecības tiks pārtrauktas, tas nebūs drauds izdzīvošanai. Jā, tas var būt ļoti skumji, bet pārdzīvojami. Jo tuvas attiecības var veidot arī ar citu cilvēku.
Avots: matrony.ru
