Juris Lorencs: Saplēsto džinsu mode 4
Kā vēsta britu mediji, Lielbritānijas karaliene Elizabete II esot aizliegusi mazdēla, prinča Harija sievai Meganai Mārklai ierasties savā Skotijas rezidencē Balmoralas pilī saplēstos džinsos.
Šādā apģērbā Megana jau vairākas reizes manīta un pat nofotografēta publiskos sarīkojumos.
Karalienei nepatīkot arī parastie džinsi, bet atšķirībā no saplēstajiem viņa tos vēl varot pieciest. Mūsu apģērbam nav tikai tīri praktiska nozīme, tas ir arī savdabīgs vēstījums pasaulei.
Šī gada maijā Šveicē iznākošajā laikrakstā “Le Temps” parādījās interesanta Marijas Elenas Miotonas publikācija – “Ko mums stāsta saplēsto džinsu mode?”.
Viņasprāt, tāda parādība kā mode uz saplēstiem džinsiem, uz lietotām, “second hand” veikalos iegādātām drēbēm iespējama tikai bagātās sabiedrībās: “Mēs esam bagāti, tāpēc cenšamies izlikties par nabagiem”.
Katrs ceļotājs būs ievērojis, ka reti kur vēl pasaulē cilvēki, it īpaši jau sievietes, pucējas tik ļoti kā bijušajās padomju republikās. Kijevas, Minskas, Pēterburgas, Kišiņevas, Odesas ielas vakaros pārvēršas par īstām modes skatēm, par kaut ko līdzīgu skaistuma konkursiem.
Elegantas frizūras, augstpapēžu kurpes, aksesuāri, apģērbs, kura ansamblī piedomāts par katru sīkumu. Bet mēs arī zinām, cik patiesībā pieticīgi ir šo meiteņu ienākumi.
Viņu prioritāte – būt izskatīgai. Saplēsto džinsu mode jau labu laiku paspējusi iekarot arī Eiropas kontinenta austrumus, tomēr tā vēl nav tikusi līdz Āfrikai un Dienvidāzijai.
Viens piemērs – arābu pasaule. Vakaros pilsētu ielas piepilda saposusies publika. Īpaši izceļas sniegbaltās galabijās tērpušies vīrieši – iznesīgi, vienmēr rūpīgi noskūti un safrizēti.
Tas nekas, ka dažam labam šādas galabijas ir tikai divas – viena mugurā, otra netīrās veļas baļļā. Un es nevaru iedomāties, kā kādam ēģiptietim vai indietim ienāktu prātā uzvilkt saplēstos džinsus.
Pirmajā acu uzmetienā varētu likties, ka novalkātas drēbes un īpaši jau saplēstie džinsi lieliski sader ar bažām par ekoloģiju, kas pārņēmusi lielu daļu Rietumu sabiedrības – sākot ar skolēniem un beidzot ar politiķiem.
Taču, no vides aizsardzības viedokļa raugoties, nav nekā pretdabiskāka par speciāli novecinātu, patiesībā sabojātu apģērbu.
Vispirms enerģija un dabas resursi tiek izlietoti, lai izgatavotu produktu, pēc tam – lai padarītu to vecāku, saīsinātu tā kalpošanas laiku. Tā nu iznāk, ka saplēstie džinsi patiesībā ir īsts turīgās patērētāju un “ārā sviedēju” sabiedrības simbols.
Izlikšanās – vēl viena mūslaiku zīme. Vegāni mielojas ar avokado salātiem un šausminās par degošajiem Amazones mežiem. Tajā pašā laikā milzīgas Dienvidamerikas lietusmežu platības tiek izcirstas, lai tajās iekārtotu avokado, kvinojas vai citu modē nākušo veselīgo (kas viņi arī ir), bet videi nedraudzīgo augu plantācijas.
Zviedru pusaudze Grēta Tūnberga brauc pāri Atlantijas okeānam ar jahtu “Malizia II”. Viņas mērķis – piedalīšanās ANO klimata apspriedē, kas 23. septembrī sāksies Ņujorkā. Tagad atklājies, ka “superekoloģiskais” burājums bez izplūdes gāzēm patiesībā ir vien labi izreklamēta mārketinga izrāde.
Lai atgādātu jahtu uz Eiropu, tai pakaļ lidos četru cilvēku liela apkalpe un saražos vairāk izmešu nekā tad, ja Grēta būtu lidojusi uz Ņujorku ar lidmašīnu viena.
Līdzīgi piemēri tepat Latvijā – alternatīvas enerģijas (patiesībā peļņas) vārdā saceltie mazie HES, kas pilnībā izmainījuši, bieži vien pat iznīcinājuši upju ekosistēmas. Tiešām, taisnība ir tiem, kuri apgalvo – zaļais dzīvesveids ir bagāto privilēģija, kas tiek realizēta uz trūcīgo rēķina.
Un vēlreiz atgriežoties pie “Le Temps”, pie Miotonas komentāra: “Mode nomaldās līdz ar sabiedrību, kas vēlas izmainīt realitāti, noliegt savu būtību, pārliecību, pagātni un tātad arī nākotni.
Atteikšanās pašam no sevis liecina par sliktu pašsajūtu un sevis necienīšanu, kas raksturīgs depresīvam stāvoklim… Un tikai tad, kad cilvēka reālā rīcība sāks saskanēt ar vārdiem, uz mūsu džinsiem beidzot parādīsies īsti, dabiski caurumi.” Patiesi trāpīgs novērojums!
