Sapļauj kājas, nozāģē pirkstus… Kā izvairīties no “tipiskajām vasaras” traumām? 4
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzi pilsētnieki atvaļinājumu pavada savās lauku mājās gan atpūšoties, gan strādājot dārzā, gan sakopjot teritoriju. Arī lauciniekiem šobrīd darba pilnas rokas, piemēram, gādājot malku ziemas sezonai. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta statistika liecina, ka vasarā brigādēm vai ik dienu nākas doties izsaukumā pie pacientiem, kuri savainojušies, darbojoties ar zāģi, cirvi, trimmeri vai zāles pļāvēju.
Sapļauj kājas, nozāģē pirkstus
Dienesta galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola atceras gadījumus, kad cilvēki smagi traumējuši pirkstus, tīrot zāles pļāvēju, kurš pēkšņi sācis darboties, jo nav atvienots no elektrības, bet kāds cits centies atbrīvot asmeņus no iesprūdušas zāles, ierīcei darbojoties.
Vēl kādam asmens trāpīja pa kāju pirkstiem, kad, paslīdot zālē, kāja pakļuva zem pļaujmašīnas. Rotējošu asmeņu radītās traumas ir ļoti smagas, jo, ātri griežoties, tie paspēj ievainot ķermeņa daļas vairākkārt, radot dziļas, plēstas un kropļojošas brūces ar asinsvadu, muskuļu un cīpslu bojājumu, pirkstu pilnīgu vai daļēju amputāciju, kaulu lūzumiem.
Lielākā daļa šo negadījumu notiek neuzmanības, noguruma vai alkohola lietošanas dēļ, kā arī nepareizi novērtējot savas zināšanas un prasmes. Daļa cietušo izmantojuši darbam neatbilstošus instrumentus un pietiekami neiepazītu dārza tehniku vai paši to kaut kā “uzlabojuši”, nav lietojuši darba aizsardzības līdzekļus, izmantojuši aizsargtērpu.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna norāda, ka pat neliela alkohola koncentrācija asinīs ietekmē cilvēka maņas un darbības: “Alkohola ietekmē rodas uztveres un koordinācijas traucējumi, samazinās redzes asums, stipri samazinās situācijas novērtēšanas spējas, pazeminās paškontrole, reakcijas ātrums, pavājinās dzirde, var būt izteiktāka miegainība.” Kāds tur brīnums, ka, strādājot alkohola reibumā, notiek nelaime.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas ārsti vienā mēnesī veikuši 15 sarežģītas mikroķirurģijas operācijas pacientiem, kuriem dažādās mehāniskās ierīcēs sadragāti vai pat amputēti pirksti un plaukstas.
“Jāņem vērā, ka kādreiz iegūtās prasmes ar cirvi saskaldīt malku, iespējams, ir aizmirsušās. Vai arī nupat iegādātais zāģis vai malkas skaldītājs ir tikpat bīstamas ierīces kā ierocis, ja tiek darbinātas un lietotas, neievērojot visus drošības nosacījumus un prasības, kas minētas instrukcijā. Diemžēl šie savainojumi, kas gūti ar dažādām mehāniskām ierīcēm un darba instrumentiem, ir ārkārtīgi kropļojoši,” uzsver Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs Kalvis Pastars, kurš novērojis, ka bieži vien pieaugušie bērniem un pusaudžiem uztic darbošanos ar instrumentiem vai dārza tehniku, kuriem tie vēl nav pietiekami nobrieduši. Viņš mudina divreiz pārdomāt, pirms uzticēt savām atvasēm patstāvīgi veikt malkas zāģēšanu vai skaldīšanu, zāles pļaušanu.
Ko darīt, ja nelaime tomēr notikusi? Atbrīvo asiņojošo vietu no apģērba; aizspiež brūci ar pirkstu, plaukstu vai dūri, ja iespējams, izmantojot marles salveti vai tīru drēbes gabalu. Pēc tam vajag noguldīt cietušo guļus, paceļot asiņojošo ķermeņa daļu uz augšu, zvanīt 113 un turēt brūci aizspiestu līdz brigādes atbraukšanai.
Ja notikusi amputācija, nogrieztā ķermeņa daļa jāietin tīrā, sterilā pārsējā un jāieliek plastikāta maisiņā, kurš jāievieto traukā ar aukstu ūdeni, kuram pievienoti ledus gabaliņi. Ūdens temperatūrai jābūt +4 °C. Pa šo laiku jāzvana 113, jo cietušajam pēc iespējas ātrāk vajag nonākt RAKUS Mikroķirurģijas centrā, lai veiktu neatliekamu rekonstruktīvu operāciju.
Speciālisti brīdina – žņaugs ir galējs līdzeklis, ko dzīvībai bīstamas asiņošanas apturēšanai no rokas vai kājas amputācijas brūces izmanto tikai tad, ja tās aizspiešana nav efektīva. Nepareizi uzlikts, tas tikai var palielināt asins zudumu.
Alkohols – slīcinātājs
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija liecina, ka 2021. gadā aptuveni 75% no visiem noslīkušajiem bija vīrieši (pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, pasaulē katru gadu noslīkst aptuveni 236 000 cilvēku, no kuriem 84% ir vīrieši). Aptuveni puse noslīkušo bijuši vecumā no 35 līdz 59, bet ap 15% – no 25 līdz 34 gadiem. Lielākā daļa no viņiem noslīkuši upē, ezerā vai piemājas dīķī. Vairāk nekā 60% gadījumu nelaime notikusi alkohola ietekmē, vēl daļa bojā gājušo nebija labi iepazinuši peldvietu, apkārtējo vidi vai ūdens dziļumu. Piemēram, 2020. gadā alkohola lietošana bija cēlonis 80 cilvēku slīkšanai un noslīkšanai, bet katru gadu Latvijā noslīkst vidēji 136 cilvēki.
Centra speciālisti norāda, ka reibuma stāvoklī cilvēki nereti uzņemas lieku risku un neapzinās situācijas bīstamību, kā arī pārvērtē savas peldēšanas prasmes. Pārgalvīgu rīcību uz ūdens nereti rosina kompānija, kurā tiek atbalstīti pārdroši un muļķīgi lēmumi, kas rada maldīgu pārliecību par savām peldēšanas prasmēm un vēlmi apliecināt savas spējas, piemēram, lecot uz galvas ūdenī.
2022. gada vasarā centrs sāka sabiedrības informēšanas kampaņu “Pārgalvības cena. Nelec!”, kuras mērķis ir skaidrot drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi. Lecot ūdenī, gūtās traumas parasti ir letālas vai ļoti traumējošas. Ik gadu slimnīcā nonāk ap 20 “lēcēju”, bet lielākā daļa no gūtajiem ievainojumiem iet bojā notikuma vietā, jo lauztā spranda dēļ vairs nespēj kustēties un iznirt.
Traumatologs, ortopēds un mugurkaula ķirurgs Aleksejs Repņikovs norāda, ka lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumas cēloņiem jauniem cilvēkiem. Atsitoties pret ūdenstilpes gultni, tiek traumēti, lauzti viens vai vairāki kakla skriemeļi. Jo tuvāk galvaskausam ir skriemeļa lūzums vai mežģījums, jo smagāki būs neiroloģiskie simptomi. Ja traumēti skriemeļi zemākā līmenī, cietušais varēs pakustināt rokas, bet kājas nefunkcionēs, citu skriemeļu lūzuma gadījumā ķermenis būs paralizēts zemāk par plecu joslu. Mugurkaula ievainojuma sekas var būt muskuļu vājums un ekstremitāšu kustību zudums, jušanas traucējumi ķermenī zem traumas līmeņa, mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, piemēram, urīnpūšļa un zarnu kontroles zudums, kā arī seksuālo funkciju izmaiņas, piemēram, impotence.
SPKC dati liecina, ka smagākās traumas pēc lēcieniem ūdenī Latvijā gūst vīrieši vecumā no 25 līdz 59 gadiem, kuri bieži vien ir arī alkohola vai narkotisko vielu iespaidā. Turklāt nereti šie gadījumi saistīti ar dažādiem pasākumiem un laika pavadīšanu kopā ar draugiem, paziņām. Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, katrs devītais ir bērns vai jaunietis līdz 24 gadiem. Noslīkšana ir viens no galvenajiem ārējiem nāves cēloņiem bērniem vecumā no pieciem līdz 14 gadiem.
Droša atpūta pie ūdens
* Neiet peldēties, ja ir lietots alkohols vai citas apreibinošas vielas, ja tikko bijusi maltīte vai cilvēks ir stipri sakarsis saulē.
* Nekad nelēkt uz galvas ūdenī, nav ieteicams lēkt arī uz kājām, īpaši nepazīstamās ūdenstilpēs.
* Nepeldēties vienatnē, bet tikai tad, ja krastā ir cilvēki, kas varētu palīdzēt.
* Ūdenī ir ieteicams iebrist, lai pārliecinātos par ūdenstilpes pamatu, vai tas nav bedrains, dūņains, akmeņains.
* Peldēties tuvu un paralēli krastam.
* Objektīvi izvērtēt savas peldēšanas prasmes – necensties pārpeldēt upi, ezeru vai peldēt tālu jūrā.
* Peldēšanai vislabāk izvēlēties oficiālu peldvietu, kas ir droša, speciāli izveidota un labiekārtota.
* Ja notikusi nelaime, nekavējoties jāzvana pa tālruni 112.
