Saplākšņa ražotāji pievēršas bērza tāsij 0
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) zinātnieki pierādījuši, ka iegūt no bērza tāss ekstraktvielas ir ekonomiski izdevīgi. Uzticoties šim pētījumam un ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, akciju sabiedrība “Latvijas Finieris” rudenī sāks betulīna rūpnīcas būvi.
Jānis Rižikovs, LVKĶI Tehnoloģisko pētījumu laboratorijas vadošais pētnieks: Mēs esam izpētījuši un radījuši jaunu metodi bērza tāss ķīmiskai pārstrādei, kā arī iekārtu šā procesa realizācijai. Bērza tāss ir unikāla, jo tik daudz ekstraktvielu nav nevienā citā dabas produktā. Tāpat kā bērzu sulās ir daudz labu vielu, kuras dziedē un ārstē šūnas, tāpat arī no bērza mizas iegūtajam betulīnam piemīt daudz ārstniecisko īpašību.
Aigars Pāže, vadošais pētnieks: Uzņēmēju uzticību ieguvām pamazām. Sākumā saplākšņa ražotāji mums neticēja, jo pirms tam bija veikuši izpētes dažādās ārzemju kompānijās, kas bija apliecinājušas, ka bērza tāss ekstraktvielas nav vērts ražot, paredzot lielas izmaksas un tehnoloģiskās problēmas, taču laika gaitā mēs pierādījām pretējo. Mūsu neatlaidība un pārliecība par produkta perspektīvu lika uzņēmējiem aizdomāties. Mūsu idejas saistās ar bērza tāss ekstraktvielu izmantošanu gan kosmētikā, gan uztura bagātinātājos. Protams, šīs idejas nav jaunas, bet mēs tās attīstījām komerciālā gultnē rūpnieciskam līmenim.
J. Rižikovs: Mēs sapratām, ka vieglāk strādāt ar neattīrītu betulīnu. Tad saglabājas gan konservantais, gan ārstnieciskais efekts un paliek daudzi savienojumi, kas noderīgi gan kosmētikai, gan uztura bagātināšanai. Mēs ceram, ka betulīnu izdosies ieviest kā izejvielu kosmētikā. Lai attīstītu zāles, vajadzīgi kādi divdesmit pieci gadi. Lai ieietu kosmētikas vai uztura bagātinātāju tirgū, pietiek ar dažiem gadiem. No bērza tāss mēs ražojam vairākus produktus, ne tikai betulīnu. Arī saistvielu gan ekoloģiskām plāksnēm, gan saplāksnim, kas ražošanas un ekspluatācijas gaitā neizdala kaitīgas vielas, taču īpašības ir tādas pašas vai pat labākas, ja salīdzina ar sintētiskajām saistvielām. Tas ir ne mazāk svarīgs produkts kā betulīns.
A. Pāže: Uzņēmējiem labāk patīk produkts, kas jau ir ražošanā, jo tad var saprast, kāds ir tirgus. Zinātniekam ir prieks par kaut ko jaunu, bet ražotājs labāk grib redzēt jau pārbaudītu lietu. Kamēr produkts nav apritē, tikmēr pastāv dažādi riski, ka būs zaudējumi. Tāpēc sākumā plānotās betulīna rūpnīcas jauda nebūs liela, ražosim un skatīsimies, kā tirgus to pieprasīs. Arī Latvijā šī komercializācija tikai tagad mostas, zinātnieki un ražotāji apvienojušies tikai nesen. Mēs neesam vienīgie, kas Latvijā noticējuši betulīna lieliskajām īpašībām, taču mēs vairāk koncentrējamies uz praktiskām lietām un ražošanas jomā mums ir vislielākā pieredze – gandrīz desmit gadu. Turklāt farmācijas industrija šīs dabiskās vielas negaida atplestām rokām, tādēļ iestrādāt to zālēs ir ļoti grūti. Medikamentus vieglāk ražot sintētiski. Farmācijas industrija ir ļoti bagāta, un ar to cīnīties ir ļoti grūti.
J. Rižikovs: Mūsu uzdevums ir palīdzēt palaist jaunu ražotni un atkarībā no klientu vēlmes attīstīt šos produktus tālāk. Izejvielu ir pietiekami, un tas ražotnes ienākumus varētu krietni palielināt. Tas ir skaļi teikts, bet tā pievienotā vērtība, ko varēs iegūt no betulīna, var atstāt saplāksni otrajā plānā. Mēs izstrādājām tehnoloģiju un receptūru šīm ekstraktvielām. Pirms sadarbības partneru meklēšanas mēs pat prātojām, vai nevaram sākt ražošanu paši, taču ieiet tirgū nav nemaz tik vienkārši. Ir nepieciešams reāla ražotāja vārds un atbalsts, jo uz zinātniekiem tirgū skatās ļoti skeptiski. Nolēmām, ka sēdēt uz savas tehnoloģijas un nevienam nedot arī nav pareizi.
Ir daudz piemēru, zinātnieki izstrādājuši labu produktu, bet nevienam negrib rādīt, jo grib visus ienākumu sev un gaida, kad uzņēmēji paši nāks pie viņiem. Bet tā tas mūsdienās nenotiek. Tā var arī neko nesagaidīt. Mēs labāk kustinām to procesu, jo paši tikai ar saviem spēkiem to izdarīt nevaram. Mēs nevaram ieķīlāt dzīvokļus un uzcelt rūpnīcu, taču gribam uzzināt, kāda ir mūsu izstrādātā produkta vērtība.
A. Pāže: Es sāku ar ķīmiju aizrauties pamatskolā, lasīju dažādas grāmatas, arī Žila Verna “Noslēpumu salu”, kurā kopā ar aizraujošiem piedzīvojumiem aprakstītas dažādas interesantas ķīmiskās pārvērtības, pamazām tā lieta aizrāva. Pārējais viss ir lieliska sakritība, un man prieks, ka tā ir sanācis.
J. Rižikovs: Gribēju mācīties par galdnieku, taču iestājos RTU. Tur mūs gatavoja kā jaunos speciālistus celulozes rūpnīcai. Rūpnīcu neuzcēla, bet mēs turpinājām darboties koksnes pārstrādes jomā. Šobrīd gan koncentrējamies uz bērzu mizu, jo no tās var iegūt pat vērtīgāku produktu nekā no pašas koksnes. Tas ir unikāli, tas dod motivāciju darboties. Ja vēl ražotājs un sabiedrība to novērtē, es uz darbu nāku ar prieku.
Uldis Biķis, akciju sabiedrības “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs: Betulīna ražošanas uzsākšana mums pirmkārt nozīmē iesaistīšanos zināšanu veidošanā, bioekonomikā. Lai pierādītu šā produkta izmantošanas iespējas dažādās nozarēs, kopā ar zinātniekiem vēl priekšā garš ceļš. Tas ir daudzu gadu projekts, kas var rezultēties ar labiem finanšu rādītājiem, bet noteikti ne pirmajos piecos gados.
