Plaisas dziedē māli, melnumus balini ar jāņogām! Padomi, ja saplaisājuši papēži… 0
Vasarā ir tik patīkami staigāt basām kājām, taču nereti papēžu āda sabiezē un veidojas plaisas. Kā rūpēties par pēdām vasarā?
Pastaigas pa pludmali ir veselīgas, taču smiltis un ūdens darbojas kā rīve, kas var noberzt no papēžiem pārāk daudz raga kārtas un tauku sekrēta. Pārnākot mājās, kājas būtu jānoskalo vēsā ūdenī, lai uzlabotu asinsriti un šūnas spētu ātrāk atjaunoties, pēc tam uzklājot mitrinošu krēmu.
Jārēķinās, ka, staigājot basām kājām, putekļi un dārza melnzeme mēdz izraisīt alerģiskas reakcijas, rosināt ādas sabiezējumus un plaisu veidošanos papēžos.
Kāpēc plīst
Uzstaigājumu rašanos rosina liekais svars, pēdas deformācija, kad uz papēžiem un citviet rodas pastiprināts spiediens un āda tāpēc cenšas pasargāt locītavas. Pie vainas var būt arī pārmērīga svīšana un savairojušās baktērijas, taču pats galvenais cēlonis ir nepareiza pēdu kopšana.
Daudzi joprojām iecienījuši agrāk pierasto slapjo pedikīru, kad lieko ādu pēc pēdu izmērcēšanas karstā ūdenī vīlē vai arī sabiezējumus nogriež ar šķērītēm līdz pat rozā slānītim. Sākumā maigās bērna ādiņas sajūta ir patīkama, taču pēc tam traumētā āda pārragojas vēl vairāk, mēdz veidoties arī saistaudu iekaisumi zem pirkstiem un papēžu pieši.
Sabiezējumus no pēdām vajadzētu novīlēt, kad āda sausa, jo tad var sajust siltumu, kas nozīmē, ka apstrāde jāpārtrauc. Kustības jāizdara nevis, kā ērtāk – krustām, šķērsām, bet gan ādas zīmējuma virzienā, lai neievainotu tās virskārtu.
Aplami vīlēt visu pēdu, kā dažkārt mēdz darīt. Jāapstrādā tikai pārragotās vietas, citādi āda var plaisāt arī citviet.
Ādas plaisāšanu var rosināt striktas diētas ievērošana, jo organismā pietrūkst uzturvielu. Tomēr pats galvenais cēlonis ir ādas sausums un elasticitātes zudums, tāpēc āda jāmitrina un jāmīkstina.
Problēmas mēdz izraisīt berze kombinācijā ar pastiprinātu svīšanu. Nevajag valkāt apavus, kas ir par mazu vai lielu un pa kuriem pēdas slīd. Nevēlami ir gumijas zābaki, kuros āda sūt un tiek traumēti papēži, tā sauktās klikatiņas, kuru mala staigājot sitas pret papēdi un ilgstoša augstpapēžu apavu valkāšana, jo tad slodze uz pēdu sadalās nepareizi.
Plaisas papēžos var izraisīt dermatīts, ekzēma, psoriāze, kad tās veidojas arī ādas mīkstajā daļā, kā arī sēnīšu infekcija, taču, to laikus ārstējot, no plaisām iespējams izvairīties.
Sabiezējumus un ādas plaisāšanu mēdz rosināt arī cukura diabēts un citas endokrīnās slimības, gremošanas trakta kaites, asinsrites traucējumi, paaugstināts asinsspiediens, nieru mazspēja, aknu slimības, kā arī A un E vitamīna trūkums organismā.
Kā kopt un lutināt
Veselam cilvēkam, kurš pēdas kopj, plaisas uz papēžiem neveidojas. Kāju krēms būtu jālieto jau no pubertātes vecuma, kaut šķiet, ka bez tā var iztikt. Parasti pēdām pietiek ar vieglas konsistences mitrinošu krēmu, taču problemātiska āda jākopj ar barojošiem līdzekļiem. Jāatceras, ka vasarā āda izžūst daudz straujāk nekā vēsajos gadalaikos. Siltajā sezonā piemērotāki ir vieglākas konsistences mitrinoši līdzekļi gelu un putu veidā, kas ātri uzsūcas, bet pirms naktsmiera pēdām vēlams uzklāt barojošu krēmu.
Vislabāk sabiezējušus papēžus apstrādāt ar smilšpapīra vīlīti, kurai viena puse ir raupjāka, bet otra – smalkāka. Lielumu var novīlēt ar rupjāko pusi un pēc tam pielīdzināt ar smalkāko, lai aizvērtos radušās sīkās plaisiņas. Apstrādāt vēlams ne biežāk kā reizi nedēļā, vakarā, pēc tam uzklājot barojošu krēmu. Vīlītes vietā var lietot arī pumeku, taču nelietojot ar lielu spiedienu.
Vēlams lietot pēdu kopšanas līdzekļus, kuru sastāvā ir A, E, F vitamīns, urīnskābe (urea), vielas ar atjaunojošām un antibakteriālām īpašībām, piemēram, kumelīšu un kliņģerīšu ekstrakts, tējaskoka eļļa, propoliss, bišu vasks un citas pēdām labvēlīgas vielas.
Dziļu plaisu gadījumā papēžiem uz nakti uzklāj kompresi, ko pagatavo no glicerīna un ābolu etiķa vai citrona sulas vienādās devās. Uzvelk kokvilnas zeķītes un no rīta pēdas noskalo ar vēsu ūdeni. Problēmu iespējams atrisināt, procedūras veicot kursa veidā 10–12 reižu un pēc tam atkārtojot pēc vajadzības.
Pēdu ādai vēlamas kontrastdušas vai kontrastvanniņas, kas uzlabo asinsriti un tādējādi arī ādas apgādi ar skābekli un vielmaiņu, kas nepieciešams tās elastības nodrošināšanai. Lai āda neciestu, pēdas nevajag vannot ilgāk par 5–10 minūtēm, un ūdenim nav jābūt karstākam par 38 ºC. Tam var pievienot kumelīšu vai kliņģerīšu drogas, jūras sāli, piepilināt pilienu ciedru vai lavandas ēteriskās eļļas.
Pēdas var vannot katru vakaru pēc kāju mazgāšanas, tādējādi uzlabojot arī asinsriti, venozo atteci, mazinot tūsku un nogurumu.
Saplaisājušus papēžus der ieziest ar zivju eļļu vai rīcineļļu. Taču jāņem vērā, ka treknus krēmus un eļļas nevajag lietot pārmērīgi, jo tādējādi var panākt pretēju efektu – ja āda izsutīs, plaisās vēl vairāk.
Ja plaisas iegūtas, valkājot klikatiņas, kas traumējušas papēžus, iespējams, pietiks ar vienreizēju dziedējošu procedūru un apavu maiņu. Taču, ja to veidošanos rosinājušas hroniskas iekšķīgas slimības, jākonsultējas ar ārstu – endokrinologu vai dermatologu, bet par pareizu pēdu kopšanu ar podologu. Hroniskiem slimniekiem ar dziļām papēžu plaisām podologu derētu apmeklēt reizi mēnesī. Bet, pēdas mājās nekopjot, rezultāts pēc speciālista apmeklējuma var saglabāties maksimums divas nedēļas.
Pēdas deformācijas gadījumā, kad ir pastiprināts spiediens uz papēdi, nav ieteicams valkāt apavus ar stingru, cietu zoli. Tad, kā arī ja ir pēdu deformācija vai plaisas izraisa hroniskas iekšķīgas slimības, papēžus no pastiprināta spiediena var glābt silikona ieliktņi apavos vai speciāli aizsargājoši plāksteri.
Vēl pēdām netīk augu dienu atrasties sintētiskās zeķēs un slēgtos apavos. Ja to pieprasa darbavietas etiķete, kājām nodarīto ļaunumu jācenšas kompensēt ar rūpīgu kopšanu.
Papēžiem tīkamas procedūras
Ja nav izteiktu problēmu, pietiks reizi nedēļā noberzt papēžus ar pašgatavotu skrubi no kafijas biezumiem, medus un citrona sulas. Tas iedarbosies dezinficējoši, attīroši, balinoši un mīkstinoši. Efekts būs vēl labāks, pievienojot glicerīnu vai olīveļļu. Protams, var iegādāties un izmantot arī pīlinga krēmu pēdām.
Plaisas ātrāk sadziedēt palīdzēs zilo mālu aplikācijas. Uz papēžiem uzliek marli ar sasildītiem māliem. Aptin ar plēvi, uzvelk kokvilnas vai vilnas zeķītes un dodas atpūsties, lai organisms atslābtu un pilnvērtīgāk uzņemtu vērtīgās vielas. Kā jebkuru sildošu kompresi patur 15–30 minūtes.
Parafīna aplikācijas palīdzēs izveidot uz papēžiem aizsargslāni. Parafīnu izkausē ūdens peldē, uzklāj uz marlītes, liek uz papēžiem, aptin ar polietilēna plēvi un tur, līdz parafīns atdziest.
Ja papēži, strādājot dārzā, kļuvuši melni, tos var izbalināt, parīvējot ar jāņogām, rabarberiem vai citronu. Dabiskus skābus produktus nevajadzētu aizstāt ar citronskābi, kurai ir daudz agresīvāka iedarbība, turklāt tā nesatur vitamīnus, un tai nepiemīt dziedējošs efekts. Pēc balināšanas papēžiem uzklāj mitrinošu vai barojošu krēmu.
SVARĪGI
Ja papēži saplaisājuši, nevajadzētu staigāt basām kājām pa dārzu, jo melnzemē ir daudz baktēriju un parazītu, kas var iekļūt plaisās, kuras kalpo kā infekcijas vārti. Ja ir vājinājusies imunitāte un organisms nespēs sevi aizsargāt, mikrobi un infekcijas svinēs savu uzvaru.
PADOMI
* Pēdas labāk mazgāt nevis ar ziepēm, bet dušas želeju, kas mazāk sausina ādu.
* Pēc kāju mazgāšanas nedrīkst aizmirst rūpīgi izsusināt pirkstu starpas, lai tajās neieperinātos sēnīšu infekcija. Turklāt mitrums veicina ādas plaisāšanu, galvenokārt starp trešo un ceturto, kā arī ceturto un piekto pirkstu, kas apavos vairāk pakļauti spiedienam.
* Ja papēžu āda ir saplaisājusi, arī vasarā vēlams valkāt kokvilnas zeķītes, īpaši – strādājot dārzā. Var arī pirms un pēc došanās laukā profilaksei lietot pretsēnīšu līdzekli.
* Ja izveidojušās dziļas plaisas, jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Jānoskaidro, vai plaisu rašanos nav izraisījusi hroniska slimība.
