Veselības ministrija uzņēmusies jaunu pienākumu – mediķu apdrošināšanu 0
Līdz šim atlīdzību par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu no ārsta vai medicīnas iestādes piedzina tiesājoties, bet no šodienas to varēs darīt, vēršoties Ārstniecības riska fondā. Tas atrodas Veselības ministrijai pakļautā Nacionālā veselības dienesta (NVD) paspārnē, un to vada Ilze Šķiņķe, saņemot pēc nodokļu nomaksas 667 latu lielu algu. Fonds tiek veidots milzīgā steigā, jo Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva prasa, lai tas savu darbību uzsāktu 25. oktobrī. Veselības ministrija uzskata, ka sāpju naudas fonds pacientam būtiski vienkāršos atlīdzības saņemšanu un tā nebūs tik laikietilpīga kā tiesājoties. Savukārt mediķi sevi pasargāšot no iespējamo kļūdu sekām. Jāpiebilst, ka jau tagad privāti praktizējošie ārsti sevi no tām pasargā, apdrošinoties privātajās apdrošināšanas firmās, jo tikai tad viņiem ļauts praktizēt. Taču, līdzko sāks darboties fonds, viņiem jāpārorientējas, jo apdrošināšanas iemaksas būs jāveic tikai fondā.
Fonda budžetu veidos no valsts naudas maka un privāti praktizējošo mediķu iemaksām. Šogad šim mērķim ir paredzēti 186 107 lati (summā iekļauti 30 000 latu, ko iemaksās privātās medicīnas iestādes, kurām nav līguma ar NVD), bet 2014. gadā – 998 956 lati jeb 1421378 eiro (161 078 lati no privātajām medicīnas iestādēm), pastāstīja NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Lapiņa. NVD šo naudu piešķirs ārstniecības iestādēm, vadoties pēc tur strādājošo mediķu skaita un viņu darba riska, bet iestāde saņemto iemaksās fondā. Augstākā riska pakāpe piešķirta ķirurgiem, ginekologiem – dzemdību speciālistiem, katastrofu medicīnas ārstiem, tāpēc par viņiem valsts maksās 100 latu lielu apdrošināšanas iemaksu, savukārt par zobārstiem, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsām – 20 latu, bet ārsta palīgiem jeb feldšeriem, medicīnas māsām, masierim un fizioterapeitam – tikai piecus latus.
Privātajā sektorā strādājošajiem mediķiem, piemēram, ģimenes ārsta praksei ar divām medicīnas māsām, riska maksājums gadā būs aptuveni 70 latu, bet ginekologa praksei, kur arī nodarbinātas divas māsas – 113 latu.
Galvenais lēmuma pieņēmējs – NVD
Lai pieprasītu atlīdzību, būs jāraksta iesniegums Ārstniecības riska fondam, kurš to nosūtīs Veselības inspekcijai. Šīs iestādes eksperti novērtēs pacienta veselībai nodarītā smaguma pakāpi, analizēs, vai tas radies mediķu rīcības dēļ, kā arī citus būtiskus aspektus un galarezultātā nodarītā kaitējuma smagumu izteiks procentos, lai NVD, piemērojot speciālu formulu, varētu aprēķināt, cik liela sāpju nauda pacientam izmaksājama.
Dace Vīksna, inspekcijas komunikācijas nodaļas vadītāja, informēja, ka iestādei būtu nepieciešams papildu finansējums jaunas nodaļas izveidei ar 2014. gada 1. janvāri. Pacientu sūdzību izvērtēšanā plānots piesaistīt ekspertus arī no mediķu profesionālajām asociācijām. Kopā ar Veselības ministriju (VM) aprēķināts, ka jaunais pienākums inspekcijai izmaksāšot 142 000 latu 2014. gadā un vismaz 162 000 latu turpmāk katru gadu, taču 2014. gada valsta budžetā nauda nav ieplānota. Tātad būs jāiztiek ar pašreizējiem resursiem.
No tā, cik kvalitatīvi un objektīvi strādās inspekcija, būs atkarīgs NVD lēmums par pacientam izmaksājamās atlīdzības apmēru. To varēs saņemt, sākot no 2014. gada 1. maija par kaitējumu, kas pacientam nodarīts pēc 2013. gada 25. oktobra. Atlīdzību no fonda varēs pieprasīt ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.
Sūdzēsies arvien vairāk
Veselības inspekcija prognozē, ka līdz ar riska fonda darbības uzsākšanu pieaugs pacientu sūdzību skaits, jo solītās atlīdzības ir diezgan apjomīgas. Jau tagad, kad fonds vēl nav sācis strādāt, inspekcijā vērsušies daudz neapmierinātu cilvēku – pirmajā pusgadā saņemtas 502 pacientu sūdzības, no kurām 112 gadījumos ārstiem un ārstniecības iestādēm piemērots 5105 latu liels naudas sods. Visvairāk iesniegumu rakstīts par ģimenes ārstu nekvalitatīvu darbu, arī par traumatologiem, ķirurgiem un zobārstiem sūdzību netrūkst. Diezgan daudz pacientu ar prasību pret ārstiem vai ārstniecības iestādi vēršas tiesā, lai saņemtu sāpju naudu. Advokāts Agris Bitāns, kurš specializējies veselībai nodarīto kaitējumu izskatīšanā, pastāstīja, ka lietu skaits arvien palielinās un viņam vairs nav pa spēkam aizstāvēt ikvienu, kurš šo palīdzību lūdz. Apdrošināšanas riska fonds varētu agrāk nekā tiesa izskatīt sūdzības un pieņemt lēmumu. Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka sacīja, ka kopš 2005. gada pret slimnīcu ierosinātas 15 tiesu prāvas, no kurām divās slimnīcai kopā piespriesti 15 tūkstoši latu.
Pie privātā apdrošinātāja lētāk
Gan slimnīcu vadītāji, gan Pacientu ombuds un arī lielo apdrošināšanas firmu pārstāvji uzskata, ka steiga, kādā top fonds, atstājusi diezgan daudz neskaidrību un līdz galam nesaprastu jautājumu. Piemēram, Ziemeļkurzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova un Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības valdes pārstāve Alīda Vāne pastāstīja, ka daudzu slimnīcu medicīnas darbinieki jau tagad ir civiltiesiski apdrošināti pret iespējamām profesionālām kļūmēm un ka katra medicīnas darbinieka apdrošināšana pie privātā apdrošinātāja izmaksā vismaz četrreiz lētāk nekā jaunajā struktūrā – Apdrošināšanas riska fondā, kuru veidos no trūcīgā medicīnas budžeta naudas. E. Širova uzsvēra, ka privātajiem apdrošinātājiem ir ļoti stingri kritēriji atlīdzības izmaksāšanai, kā arī pieredze, tāpēc rodas jautājums – vai ministrijai par maz darba, ka tai vēl jāuzņemas apdrošinātāja funkcija?
Būs nepamatotas prasības
Apdrošināšanas kompānijas “ERGO” valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse atzina, ka visvairāk pārsteidz fakts, ka fonda izveidē nav iesaistīti apdrošināšanas nozares speciālisti, kuriem ir ilggadēja pieredze un jau funkcionējoša infrastruktūra ārstu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai. Tā vietā valsts ir izvēlējusies uzņemties visus ar pacientu veselībai nodarītajiem kaitējumiem saistītos riskus un uzticēt to administrēšanu pilnīgi jaunai institūcijai ar ierobežotu kapacitāti. I. Ķirse: “Paies laiks, kamēr pacienti apgūs un izpratīs gadījumus, kad viņiem ir tiesības pieprasīt kompensāciju, līdz ar to pirmos gadus aptuveni puse prasību varētu būt nepamatotas vai neatbil-stošas. Nepietiekama pieredze šajā jomā un zemā administratīvā kapacitāte rada risku, ka fonds netiks galā ar sev uzticēto uzdevumu. No klientu viedokļa tas, ka fonds izskatīs atlīdzības pieteikumu līdz pat vienam gadam, ir ārkārtīgi ilgs laiks. Zinot, ka pieteikumu apstrādās vien 10 speciālisti, paredzams, ka šis termiņš, visticamāk, ieilgs. Apdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir daudz lielāki resursi un lietas tiek izskatītas daudz ātrāk. Būtisks ir arī jautājums par tiesību aktā noteikto trīs gadu termiņa ierobežojumu no kaitējuma izdarīšanas dienas, par kuru pacients varēs pieprasīt atlīdzību. Deviņdesmit procentos gadījumu nav iespējams konstatēt, kura no vairākām izdarītajām medicīniskajām manipulācijām bijusi tā, kas nodarījusi kaitējumu veselībai. Piemēram, slimniekam tiek veikta noteikta ārstnieciskā manipulācija, bet pēc pusgada saistībā ar pirmreizējo manipulāciju izdara atkārtotu medicīnisku procedūru. Paiet gads un tiek konstatēts, ka atkal ir nepieciešama šī pati procedūra. Pacients atlīdzību par sev nodarīto kaitējumu drīkstēs pieprasīt ne vēlāk kā trīs gadu laikā no kaitējuma izdarīšanas dienas. Kā šādā gadījumā Veselības inspekcija varēs noteikt, kurā no saistītajām manipulācijām ir tikusi pieļauta kļūda? Optimālais risinājums būtu ārstniecības riska fonda darbības organizēšana līdzīgi, kā tas ir OCTA Garantijas fondam, kurš Latvijā veiksmīgi funkcionē jau 16 gadus.”
VM preses sekretārs Oskars Šneiders, atbildot uz jautājumu, kāpēc ministrija nav deleģējusi apdrošināšanas funkciju privātajām kompānijām, bet to uzņēmusies pati, pauda slimnīcu vadītāju uzskatam pretēju viedokli – fondam esot mazākas administratīvās izmaksas un arī apdrošināšanas iemaksas.
Apdrošināties liek arī farmaceitiem
Iepriekš pieminētā Eiropas Savienības direktīva paredz nepieciešamību apdrošināt arī farmaceitu darbību. Tāpēc valdība otrdien pieņēma grozījumus aptieku darbības noteikumos, kur norādīts, ka aptiekas vadītājam ir jāapdrošina visi tur strādājošie darbinieki. Polises minimālais atbildības limits ir 1423 eiro katrā apdrošināšanas gadījumā. Tiesību akts gan neuzliek par pienākumu aptieku darbiniekus apdrošināt riska fondā, to darīs pie privātajiem apdrošinātājiem.
Droši vien daudziem rodas jautājums, kādi tad ir tie farmaceitu riski, pret kuriem viņiem jāapdrošinās. Vai pret cilvēku nejaušu noindēšanu ar zālēm? Veselības inspekcijā uzzināju, ka farmaceiti pieļauj profesionālas kļūdas, piemēram, pārdodot klientam nevis tās zāles, kuras izrakstījis ārsts, bet citas. Vai arī nokļūdās devās, piemēram, pārdodot jaunajai māmiņai mazulim paredzētās antibiotikas neatbilstošā devā. Aizvadītajā gadā inspekcija izskatījusi 139 iedzīvotāju sūdzības par aptiekās sniegtajiem pakalpojumiem un zāļu kontroles jautājumiem.
Uzziņa
Nosacījumi, kuri būs jāņem vērā Veselības inspekcijai, izvērtējot veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu:
* veselības stāvoklis, slimības raksturs un smagums ārstniecības procesa sākumā;
* slimības paredzamā norises gaita un cēloņsakarība starp ārstniecības personas darbību vai bezdarbību un ārstniecības rezultātā radušos kaitējumu (ārsts Valdis Keris gan uzskata, ka šis nosacījums var radīt ne vienu vien domstarpību starp pacientu un inspekciju – ja, piemēram, pēc vakcinācijas rodas komplikācijas vai, lietojot kontracepcijas tabletes, rodas tromboembolija, slimnieks uzskatīs, ka vainīgs ārsts, kaut gan, visticamāk, ārsta vainas te nav, tāpēc šis punkts būtu jāformulē daudz precīzāk);
* pacienta līdzdalība;
* veselībai nodarītā kaitējuma smagums kopsakarā ar nepieciešamās ārstēšanās ilgumu un izdevumiem;
* ārstniecības personas ieguldījums pacienta veselības stāvokļa uzlabošanā, atjaunošanā;
* apstākļi un vide ārstniecības iestādē.
Fakti
Paredzēts, ka pacientam par dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) maksimālais izmaksājamais apjoms sasniegs 142 290 eiro (100 000 latu).
Par ārstnieciskajiem izdevumiem, kas būs nepieciešami, lai mediķu darbības vai bezdarbības dēļ novērstu viņu radīto kaitējumu, maksimālais kompensācijas apjoms – 28 457 eiro (20 000 latu).
