Ekonomikas ministra kandidātu apspriešana atklāj iekšējo sadrumstalotību “Vienotībā” 5
Partija “Vienotība” šovakar valdes sēdē kārtējo reizi mēģinās tikt skaidrībā par ekonomikas ministra amata kandidātu, bet tikmēr situācija kļūst arvien samudžinātāka.
Pašreiz partijas valdē tiek vērtēti trīs kandidāti – Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka. Aiz katra no viņiem stāv kāds atsevišķs valdes loceklis vai partijas grupējums.
Šobrīd šķiet, ka lielākās cerības tikt izvirzītam uz amatu varētu būt Vilnim Ķirsim, kurš jau apspriedis šādu iespēju sarunā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). Neoficiāli Ķirsis tiek uzskatīts par “Vienotības” ģenerālsekretāra Arta Kampara cilvēku, bet var lepoties arī ar partijas ierindas biedru atbalstu (vasarā ārkārtas kongresā tika ievēlēts “Vienotības” valdē ar ļoti pārliecinošu rezultātu). Tomēr vienlaikus ir daļa biedru kas viņam neuzticas un apšauba viņa spēju “spēlēt komandā”, atgādinot Ķirša individuālo priekšvēlēšanu kampaņu, kas bija viens no iemesliem valsts finansējuma atņemšanai partijai. It īpaši pret Ķirša kandidatūru iebilst partijas Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Ābol-tiņa, kuras ietekme gan vairs neesot tik izšķiroša kā agrāk.
Zandu Kalniņu-Lukaševicu atbalstot viņas kādreizējie kolēģi no Zatlera Reformu partijas laikiem, kā arī Solvita Āboltiņa, kurai šobrīd īpaši nepieciešamas labas attiecības ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Taču pēc neoficiālas informācijas, Kalniņas-Lukaševicas ambiciozais raksturs varētu būt nepatīkams Kučinskim.
Karina Ploka ilgstoši bijusi uzticīga partijai, pati paliekot ēnā un samierinoties ar otrā plāna politiskajām lomām. Diemžēl lojalitāte politikā nav spēcīga valūta un īsta atbalsta šai kandidātei nav ne valdē, ne biedru vidū (pēdējā kongresā Ploka zaudēja vietu valdē). Viņas galvenais virzītājs un atbalstītājs esot Jānis Reirs.
Jau tā sarežģīto situāciju pagājšnedēļ vēl vairāk samudžināja no Latgales reģiona ievēlētie “Vienotības” Saeimas deputāti (Aldis Adamovičs, Dzintars Zaķis un Anrijs Matīss), kuri ekonomikas ministra amatam izvirzījuši “Latgales partijas” priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi. “Mēs tikai gribējām palīdzēt, redzot, ka partijai ir grūtības vienoties par kopīgu kandidātu. Lāčplēša kungam ir gan ekonomista, gan inženiera izglītība un ilggadēja darba pieredze Latvijas otras lielākās pilsētas Daugavpils pašvaldībā,” skaidroja Aldis Adamovičs. Lāč-plēsis jau piekritis kandidēt uz šo amatu, bet pagaidām viņa kandidatūra tiek vērtēta pretrunīgi. Vairums avotu uzskata, ka viņa izvirzīšana varētu būt tikai dūmu aizsegs uzmanības novēršanai.
Tomēr pastāv arī viedoklis, ka Lāčplēša izredzes varētu būt labākas, nekā sākumā šķiet, jo “Vienotībai” trūkst cilvēku Latgales reģionā un tā ļoti vēlētos arī uz nākamajām vēlēšanām saglabāt sadarbības līgumu ar “Latgales partiju”. Tādēļ pielabināšanai varētu izmantot amatus. Tieši tādēļ šīs partijas pārstāvis Adamovičs Saeimā negaidīti tika pie Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadītāja amata. Adamovičs gan uzsver, ka no “Latgales partijas” puses nekādi ultimāti netiekot uzstādīti. Tomēr vienlaikus viņš atzina, ka partija pašreiz ir pārdomās par to, kādā kompānijā startēt 13. Saeimas vēlēšanās. Latgaliešus esot uzrunājuši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības un partijas “Latvijas attīstībai” pārstāvji.
Ministru prezidents Māris Kučinskis oficiāli nav devis nekādus norādījumus vai kritērijus ministra izvēlei, vien norādījis, ka tam jābūt cilvēkam, kurš spēs bez iešūpošanās laika uzreiz sākt strādāt ar sasāpējušajiem jautājumiem. Tomēr jūtams, ka “Vienotības” nespēja vienoties par vienu kandidātu sāk darīt bažīgus arī koalīcijas partnerus. “Šajā jautājumā “Vienotībai” jāizšķiras pašai, bet, ja viņu viedoklis ir tik sadrumstalots, tad prātīgāk būtu, ka Arvils Ašeradens turpina darboties ministra amatā, jo līdz vēlēšanām vairs nemaz nav tik tālu,” sprieda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Ja “Vienotības” valdei šodien izdosies vienoties par vienotu ekonomikas ministra kandidātu, tad nedēļas otrā pusē tas tiks vērtēts Saeimas frakcijā, bet 16. novembrī plānots balsojums Saeimā.
