Sāpīgās atmiņas un nākotnes cerību stars 0
Izraēlas prezidents cildina ebreju glābēja Žaņa Lipkes drosmi
Vakar, 30.jūlijā, savu vizīti Latvijā beidza Izraēlas Valsts prezidents Šimons Peress, kurš kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu svinīgi atklāja ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriālu, kurš uzcelts par ziedotāju līdzekļiem.
Lietainajā rītā uz memoriāla atklāšanu bija pulcējušies arī tā lielākie sponsori – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, ekspremjers Andris Šķēle, “Skonto būves” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis un gāzes piegādes uzņēmuma “Itera Latvija” vadītājs Juris Savickis, kuri kavējās savstarpējās sarunās. Viņiem pievienojās arī Rīgas mērs Nils Ušakovs. Memoriāla atklāšanā Š. Peress norādīja uz Žaņa Lipkes lomu ebreju glābšanā un viņa dziļākajām cilvēciskajām jūtām un cildināja par drosmi. “Viņa drosme bija unikāla. Katrs rīts, ko viņam dāvāja dzīve, varēja būt pēdējais. Lipke ir cilvēces lepnums un labākais modelis bērnu izglītībai šajos jautājumos,” sacīja Š. Peress un norādīja, ka ne tikai Latvija, bet visa pasaule var būt lepna par Žani Lipki, kurš ar savu piemēru pretojies nacistiskajam teroram.
Prezidents A. Bērziņš uzsvēra, ka vēsturnieks Marģers Vestermanis apzinājis 400 ebreju glābējus, ar kuriem Latvija var lepoties un par kuriem ir vairāk jāstāsta sabiedrībai.
Holokausta atcere bija galvenā tēma, kas caurvija Izraēlas prezidenta vizīti, vienlaikus liekot akcentus uz nākotnes sadarbību. Š. Peress: “Esmu ieradies šeit ar vēsturiskām sajūtām un cerībām. Sajūtas ir dalītas, jo pirmskara Latvijā dzīvoja vairāki desmiti tūkstoši ebreju, kas bija Latvijas sabiedrības daļa, par ko esam ļoti pateicīgi. Taču pēc nacistu ienākšanas viņi un viņu kolaboracionisti iznīcināja mūsu cilvēkus. Mēs to nevaram aizmirst. Pagātne ir pagātne, tā ir jāpiemin. Tomēr ir nākotne, kurai ir jāaizstāj pagātne.”
Runājot par attiecībām ar Latviju, Š. Peress uzsvēra, ka Latvija ir maza valsts, taču, pēc izraēliešu pieredzes, arī mazas valstis varot būt varenas, viss esot atkarīgs no cilvēku rakstura, turklāt uzsvars jāliek uz investīcijām izglītībā un zinātnē, kas mainot dzīvi. “Mūsu laikmets ir ne tikai globālās identitātes, bet arī individualitātes laikmets. Tu nevari būt globāls, ja neesi atvērts un vienlaikus nenoraidi aizspriedumus un antisemītismu,” presei sacīja Izraēlas prezidents.
Pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa abi prezidenti pirmdien devās uz ebreju piemiņas memoriālu Rumbulā. Iepriekš Izraēlas laikraksts “Haaretz” bija izplatījis tendenciozu rakstu, ka A. Bērziņš vairoties apmeklēt Rumbulas memoriālu un piekritis to darīt tikai piespiedu kārtā. Prezidenta kancelejas pārstāvji norādīja, ka tas neatbilst patiesībai.
Memoriālā teiktajā uzrunā Š. Peress uzsvēra aukstasinību, ar kādu nacisti un viņu līdzskrējēji Rumbulā divās dienās pastrādājuši ebreju iznīcināšanu. “Rumbulas masu slepkavības ielejā nebija gāzes kameru. Cilvēki tika nogalināti tieši – fiziski, precīzi, ar ievingrinātu roku atkal un atkal nospiežot šautenes gaili,” runā sacīja Izraēlas prezidents. Viņš Rumbulā veikto ebreju iznīcināšanu nodēvēja par brīdinājumu esošajām un nākamajām paaudzēm un notikumu, kas nedrīkst atkārtoties.
“Jūsu vadītajā valstī jaunatne tiek izglītota par holokausta šausmām. Latvija iestājas pret rasismu. Latvijas iedzīvotāji saprot, ka jauna un iecietīga paaudze var rasties, tikai drosmīgi uzlūkojot pagātnes sāpīgās mācības. Mēs apliecinām savu cieņu šiem centieniem.
Sāpīgās atmiņas ir iegravētas mūsu sirdīs, taču cauri dvēselei laužas gaišs cerības stars,” uzrunas beigās norādīja Š. Peress. Vēlāk A. Bērziņa rīkotajās vakariņās, uzrunājot viesus, Izraēlas prezidents sacīja, ka Latvija ir realizējusi savus nacionālos centienus pēc daudzu gadu apspiestības un okupācijas. “Mūsu nāciju likteni vairākkārt ietekmējis totalitārisms un rasisms, tomēr mēs uzvarējām tirāniju ar demokrātiju, bet apspiestību – ar brīvību.”
Kā tas notiek tradicionāli, arī Izraēlas prezidenta vizītes laikā tika veikti pastiprināti drošības pasākumi. Valsts prezidenta kanceleja ar drošības apsvērumiem pamatoja arī to, ka Izraēlas prezidentam žurnālisti nevarēs uzdot jautājumus. Ierastā prezidentu preses konference tika aizstāta ar abu prezidentu paziņojumu presei. Šādi Izraēlas puse ieguva iespēju kontrolēt sniedzamo informāciju, tostarp atbildes uz iespējamajiem jautājumiem par ebreju īpašumu restitūciju. Nesen to atkal aktualizēja ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons, kurš viesojās Latvijā.
Kad par to pie Brīvības pieminekļa Valsts prezidentam Andrim Bērziņam jautāja sanākušie iedzīvotāji, valsts vadītājs atbildēja, ka šis jautājums sarunās ar Peresu neesot skarts. Arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs man sacīja, ka no Peresa puses tas neesot pieminēts. “Man šķiet, ka Peress cer uz to, ka tas tiks paveikts, un ir jāpaliek punkts un jāskatās uz priekšu. Tas ir morāles jautājums, kas jāatrisina. Ceram, ka tuvākajā laikā tas notiks,” sacīja D. Krupņikovs, kurš skaidro, ka vizītes laikā esot risināti jautājumi par ekonomisko attiecību veicināšanu.
Politiskās komunikācijas eksperts Ojārs Skudra pieļauj, ka neoficiāli šo jautājumu varēja apspriest abu delegāciju locekļi un eksperti. “Restitūcijai ir pakārtota nozīme. Skaidrs, ka lietu nevarēs nolikt atvilktnē, tā būs jārisina. Bet ir varianti,” piebilda O. Skudra.
Vizītes laikā Peress uzsvēra ne tikai vēstures jautājumus, bet arī potenciālās sadarbības iespējas izglītībā un zinātnē starp abām valstīm. O. Skudra uzskata, ka Izraēlas prezidenta vizīte ir diplomātiska veiksme – tā nāk par labu Latvijas un ASV attiecībām, ņemot vērā, ka ASV mīt ļoti ietekmīga ebreju kopiena, kurai ir ietekme arī uz ASV Senāta un Kongresa lēmumiem. “Izraēlai ir ievērojams tehnoloģiskais un zinātniskais potenciāls visās jomās. Sadarbība var būt ļoti sekmīga,” sprieda O. Skudra. Viņš arī uzskata, ka svarīgi, lai Peresa vizītei sekotu premjera Valda Dombrovska atbildes vizīte Izraēlā ar uzņēmēju delegāciju.
