Sāpīga atbilde ievainojumam. Kā dzīst rētas 0
Brūcei dzīstot, veidojas rēta. Taču reizēm svītriņa, kas pēc traumas vai operācijas paliek uz ādas, ir tikai aisberga redzamā daļa. Kas slēpjas dziļāk?
Līdzīgi kā ievainotā vietā rētaudi veidojas uz ādas, saaugumi var rasties arī ķermeņa iekšienē, liecinot par organisma pretošanos kādam nevēlamam procesam, piemēram, plaušu karsonim vai kuņģa čūlai. Dažiem imūnās sistēmas reakcijas dēļ tie rodas pastiprināti.
Sabiezējušais zirnekļa tīkls
Āda, zemāda, tauki, muskuļi un citu audu slāņi organismā ir novietoti dažādos virzienos. Citu no cita tos atdala baltas, plānas zirnekļa tīkliņam līdzīgas plēvītes.
Veidojoties iekaisumam, tās saaug kopā – rodas cieti, neelastīgi audi, kas spiež uz apkārtējiem orgāniem, apgrūtinot to darbu. Piemēram, pēc ginekoloģiska iekaisuma tiek traucētas olvadu kustības, tādēļ var novest pie neauglības vai ārpusdzemdes grūtniecības.
Saaugumi mēdz veidoties starp muskuļiem un to slāņiem, dažādiem orgāniem, plaušu, sirds un citos dobumos, smadzeņu apvalkos. Ja tie sarodas starp vēdera sienu un muguras muskuļiem, tiek traucēta stāja, kustības un gaita.
Nereti saaugumi ar laiku mazinās un īpaši netraucē, taču paši no sevis neizzūd.
Jebkuras traumas vietā veidojas asinsizplūdums, tāpēc imūnsistēma turp sūta veselu pulku balto asinsķermenīšu – leikocītu. Organisms mēģina sevi aizsargāt, norobežojot iekaisuma procesu no apkārtējiem audiem, un šajā vietā rodas audu saaugums.
Tas pats notiek mugurkaula starpskriemeļu diska trūces vietā – sabiezējušie audi ir viens no iemesliem, kādēļ pēc tās var būt pastāvīgas sāpes, stīvums un stājas traucējumi.
Arī skolioze nereti savā būtībā ir nevis slimība, bet, iespējams, liecina par saaugumu veidošanos vēdera vai krūšu dobumā, uz- skata ķirurgs un osteopāts Andris Zemītis.
Virves vēderā
Dažkārt pēc stipra iekaisuma vai smagas operācijas rodas tā sauktā saaugumu slimība. Vēdera dobumā starp zarnām izvietojas daudzas sabiezējušas plēves, kas atgādina virvēm līdzīgus veidojumus, nepareizi izliec un traucē zarnu saturam virzīties uz priekšu. Visbiežāk tas notiek ap taisno zarnu, kura ir kustīga un mēdz samesties.
Par šo kaiti liecina stipras sāpes vēderā, nelaba dūša, vemšana, vēdera uzpūšanās, kas reizēm ir asimetriska, un vēdera izejas traucējumi.
Diskomfortu var saasināt liela fiziska slodze vai mazkustīgums, badošanās vai pārēšanās.
Visbiežāk saaugumus pārdala, veicot laparoskopisku operāciju, taču, ja tie ir lieli, – izņem, atverot vēdera dobumu.
Zarnas var mēģināt sakārtot ar speciāliem to kustību stimulējošiem medikamentiem vai klizmas palīdzību, taču reizēm vienīgais glābiņš ir ķirurģiska iejaukšanās.
Visbiežāk saaugumus pārdala, veicot laparoskopisku operāciju, taču, ja tie ir lieli, – izņem, atverot vēdera dobumu.Tos var noklāt ar speciālu želejveida šķidrumu vai plēvi – reizēm ar to problēmām tiek darīts gals, bet citkārt ārstēšana jāatkārto.
Operācijas tumšā puse
Vēdera dobuma maigo gļotādu kairina pat visvārākais pieskāriens, izraisot audu salipšanu, kas vēlāk pārtop saaugumos un ļaunākajā gadījumā – to slimībā.
Pēc daktera Zemīša novērotā, pēdējā laikā šī kaite sastopama retāk, jo operācijas izdara arvien saudzīgāk, ar modernākām metodēm, kvalitatīvākiem instrumentiem un materiāliem. Pēc laparoskopiskas operācijas, kad instrumentus vēderā ievada un vajadzīgo izdara pa dažiem maziem caurumiņiem, saaugumu rodas mazāk.
Pēc daktera Zemīša novērotā, pēdējā laikā šī kaite sastopama retāk, jo operācijas izdara arvien saudzīgāk, ar modernākām metodēm, kvalitatīvākiem instrumentiem un materiāliem.
Lietojot efektīvas antibiotikas, pēc operācijas retāk veidojas iekaisums. Turklāt slimniekus vairs ilgi neguldina slimnīcā – rosina ātrāk kļūt fiziski aktīviem. Tad audu elastība uzlabojas.
Kāda būs organisma reakcija uz operāciju, paredzēt nevar. Daļēji tā atkarīga arī no ķirurga darba. Pacients allaž vēlas, lai pēc tās nepaliktu labi pamanāmas pēdas, taču mazs operācijas grieziens ir kā koks ar diviem galiem – glīta rēta, bet tiek veicināta saaugumu veidošanās. Piemēram, ja aklo zarnu operē, izdarot nevis desmit, bet tikai divus centimetrus lielu griezienu, vairāk tiks traumēta vēdera gļotāda un veidosies neelastīgi audi.
Maigā iekustināšana
Jo vairāk saaugušos audus saudzīgi aiztiek, jo tie kļūst mīkstāki un elastīgāki. To palīdz panākt osteopāts, kurš ar pirkstiem spēj sataustīt savilkumu un audu sabiezējumu vietas ķermenī. Veicot maigu, bet dziļu masāžu, iekustina muskuļus, tādēļ mainās audu struktūra un uzlabojas to barošanās. Saaugumus nav iespējams likvidēt pavisam, taču sāpes mazināsies un kustības kļūs brīvākas. Pēc tam arī katrs pats var vingrināt un masēt audus, lai tie taptu elastīgāki.
Dažiem saaugumi saglabājas stingri visu mūžu. Tad var līdzēt kalanētikas vai citi stiepjoši vingrojumi, ko vislabāk ieteiks fizioterapeits.
