Sāpes sirdī: stenokardijas lēkme vai jau infarkts? Kā atšķirt simptomus 0
Sāpes sirdī – šī sajūta var būt ļoti biedējoša un piemeklēt ikvienu no mums. Iemesli šādām sāpēm var būt dažādi. Kā atpazīt bīstamās situācijas un kā savlaicīgi parūpēties par savu veselību, lai no sirds sāpēm izvairītos? Kas ir stenokardija un kā to ārstēt? Par šiem būtiskajiem sirds veselības jautājumiem konsultē P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs ANDRIS SKRIDE.
Kā saprast, vai tā ir – sirdslēkme?
A.Skride skaidro – sirds atrodas aiz krūškaula starp labo un kreiso plaušu, un tikai sirds galotne raugās uz leju kreisajā pusē. Tātad, ja sirds sāp, tā sāp, spiež un žņaudz krūtīs tieši vidū, un parasti tas notiek, ja ir slodze. Mediķi šīs sāpes sauc par stenokardiju. Tās visbiežāk var izstaroties uz kreiso roku vai uz apakšžokli.
Būtiskas lietas, kas jāzina ikvienam
Stenokardijas lēkme parasti ilgst 5–15 minūtes pie slodzes un apstājoties, apsēžoties pāriet. Šādos gadījumos steidzami jāpierakstās pie ģimenes ārsta vai kardiologa.
Ja krūtīs žņaudz ilgāk par 20 minūtēm, tas varētu būt sirds muskuļa infarkts – kādas sirds daļas audi sāk atmirt un obligāti jāsauc ātrā palīdzība.
Nitroglicerīns paplašina sirds asinsvadus, un tā ir arī svarīga pazīme: ja sirdslēkme pāriet no nitroglicerīna, visticamāk, tā varētu būt stenokardija.
Ja žņaudzošā sirdslēkme sākas miera stāvoklī un turpinās ilgāk par 15–20 minūtēm, turklāt zem mēles paliktais nitroglicerīns nepalīdz, jāizsauc ātrā palīdzība. Tas faktiski ir jau pirmsinfarkta stāvoklis.
Ja cilvēks ātri iet un viņam sāk durt sirdī kā ar īlenu, visticamāk, tā nav stenokardija. Jāatceras, ka durošas, īslaicīgas sāpes, kas pāriet pēc minūtes, divām, nebūs stenokardija. Tomēr arī tad ārstam ir jāparādās, lai viņš izvērtē situāciju.
Kas izraisa stenokardiju?
Lielākoties – asinsvadu aizkaļķošanās, stāsta A.Skride. Sirds muskulim arī ir “jāēd”, to apasiņo, baro divas vainagartērijas. Ja šajos asinsvados sāk rasties iekaisums jeb ateroskleroze, tie pamazām aizaug ciet. It sevišķi, ja ir nelabvēlīga iedzimtība, ļoti augsts holesterīna līmenis, cukura diabēts. Īpaši vīriešiem, un, ja viņi vēl smēķē, tad vainagartēriju aizaugšana sākas jau 20–30 gadu vecumā. Kad aizaudzis jau konkrēts lūmens, piemēram, artērija aizaugusi par 70 procentiem, miera stāvoklī cilvēks to nejutīs. Problēmas sāksies, ja būs slodze, jo tad sirds prasa vairāk skābekļa un artērijas sašaurinās. Bet, ja artērija jau pati par sevi ir sašaurināta slimības dēļ, tad slodzes laikā tā faktiski bloķējas un šī sirds daļa netiek apasiņota. Cilvēks to izjūt kā žņaugšanu, spiešanu, dedzināšanu krūtīs. Dažiem lēkme var izpausties arī vienkārši kā elpas trūkums – sirdsdarbība pie slodzes kļūst ātra, ir grūti elpot. Tā ir klasiska stenokardija, slodzes izraisīta lēkme. Stenokardijas būtiska pazīme ir, ka, pārtraucot slodzi, piemēram, apstājoties, apsēžoties, sirds sāk strādāt lēnāk, skābekli vajag mazāk, asinsvads pats no sevis atkal mazliet paplašinās un lēkme pāriet.
Arī jauniem un aktīviem
Parasti, ja cilvēks ir jaunāks un fiziski aktīvs un viņam sākas stenokardija, viņš to var arī nejust, tātad nenovērtē un turpina slodzi. Sirds visai ātri adaptējas – pieslēdzas kāds cits asinsvads, kas skābekļa badu kompensē, – un tad stenokardijas lēkme slodzes laikā var pat pāriet. Taču tas tāpat ir bīstami, jo var novest pie dažādiem sirds ritma traucējumiem. Proti, ja kāda sirds daļa netiek apasiņota, tā var pat apstāties. Piemēram, ja aiztaisās ciet kāds artērijas zars, kurš apasiņo un baro sirds ritma vadīšanas centru.
Ir arī stenokardija, ko neizraisa sirds artēriju aizkaļķošanās, – asinsvads pats par sevi var būt vesels, taču tas spazmējas no stresa vai uztraukuma. Tā biežāk notiek jaunām sievietēm. Vazospastiskā stenokardija nav tik bīstama. Sāpes parasti rodas miera stāvoklī (it īpaši naktīs vai agrīnās rīta stundās), bet nereti arī slodzes laikā.
Kā konstatē stenokardiju?
99% gadījumu stenokardiju konstatē, smalki iztaujājot pacientu – uzdodot jautājumus, izklausot sirdi, plaušas, izmērot asinsspiedienu. Lai noteiktu stenokardijas diagnozi un sāktu ārstēšanu ar zālēm, labam ārstam nekas vairāk nav vajadzīgs. Protams, vēlāk būs vajadzīga kardiogramma.
Stenokardija ir jāārstē!
Kardiologs uzsver – ja lēkme reiz jau ir bijusi, stenokardija atkārtosies, un tas ir bīstami. Neārstēta slodzes stenokardija var novest pie sirds muskuļa infarkta un pat pēkšņas nāves. Tāpēc laikus diagnosticēt sirds slimību un uzsākt tās ārstēšanu ir ļoti būtiski.
Pirmais solis ir zāles. Tās var iedalīt divās grupās: medikamenti, kas mazina vai likvidē stenokardijas simptomus, un medikamenti, kas neļauj nomirt no stenokardijas. Jālieto abi. Stenokardijas simptomus – elpas trūkumu, ģīboņa sajūtu, sirdsklauves, trauksmi – noņems bēta blokatori un kalcija antagonisti – abi paplašina asinsvadus. Bet, lai uzlabotu slimības prognozi, lai tā neattīstītos uz priekšu, lai novērstu infarktu, jālieto, pirmkārt, statīns, kas ir vissvarīgākais pretholesterīna medikaments, lai apturētu asinsvadu aizkaļķošanos.
Otrkārt, aspirīns, kas novērsīs trombu veidošanos. Vēl, iespējams, būs vajadzīgas īpašas grupas zāles, kas uzlabo asinsvadu iekšējā slāņa funkciju un stabilizē pangas.
Nākamais solis – vismaz mēnesi jādzer zāles, tad cilvēkam jāveic veloergometrija – sirds slodzes pārbaude. Tā ilgst vidēji pusstundu, un parāda, kāda ir sirds muskuļa apgāde ar asinīm un skābekli pie slodzes – proti, vai sirdij pietiek asiņu un vai tā spēj tikt galā ar fizisko slodzi. No tā var secināt, vai ir kāds nopietns sirds muskuļa bojājums, kāda ir organisma reakcija uz paaugstinātu asinsspiedienu, vai cilvēks ļoti ātri sasniedz pulsa robežu.
Ja viss kārtībā, jāturpina dzert zāles. Ja slodzes tests uzrāda problēmas, cilvēku sūta uz asinsvadu invazīvu izmeklēšanu – koronogrāfiju jeb koronāro angiogrāfiju, kura sniedz precīzu informāciju par vainagartēriju anatomiju un to lūmenu sašaurinošiem bojājumiem, par ārstēšanas iespējām, palīdz noteikt prognozi.
Profilakse lētāka
Sirds veselības profilaktiskās pārbaudes vajadzīgas tāpēc, ka tad var paspēt atrast ko nelāgu jau iepriekš, pirms vēl nekas dramatiski slikts nav noticis. Tādēļ kardiologs iesaka veikt šādas pārbaudes:
Epizodiska asinsspiediena kontrole. Ideāli, ja cilvēkam pēc 35–40 gadu vecuma mājās ir pašam savs asinsspiediena mērāmais aparāts, jo tas spiediens, ko konstatē ārsta kabinetā, ne vienmēr ir objektīvs.
Pēc 40 gadu vecuma reizi gadā vērts veikt veloergometriju jeb slodzes testu. Tas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli un ritma izmaiņas slodzes laikā. Varbūt jāuztaisa arī ehokardiogrāfija.
Jāveic asinsanalīzes, nosakot gan holesterīna, gan cukura līmeni.
Ir arī dažas iedzimtas lietas, ko var savlaicīgi atklāt. Piemēram, tā saucamā ģimenes hiperholesterinēmija, kad ir iedzimti augsts holesterīna līmenis asinīs, un tad asinsvadi pat pusaudža gados var būt aizkaļķojušies un agrīni attīstās sirds artēriju nosprostošanās. Lai tā nenotiktu, jāsāk agri lietot statīnu. Tāpēc būtu labi veikt skrīningu – pārbaudīt holesterīna līmeni asinīs – visiem bērniem no 8 līdz 14 gadu vecumam. Savukārt, kad top zināms, kuri bērni ir riska grupā, ārsti viņus var vēlāk pieskatīt un viņi arī paši zina, ka biežāk jāpārbaudās. Pēc tam noteiktā vecumā, ja ir vairāki riska faktori kopā, var sākt profilaktiski lietot zāles. Kas attiecas uz sirds un asinsvadu slimībām, mūsdienās ir ļoti maz lietu, kuras nevarētu novērst, ja pie ārsta atnāk laikus.
Parūpējies par savas sirds veselību!
Rūpēties par sirdi un asinsvadu veselību ir jāsāk ar dzīvesveida korekcijām, ievērojot ļoti vienkāršas lietas – ko ēdam, cik kustamies, nesmēķējam un tikai tad – vai sekojam riska faktoriem: holesterīna līmenim, asinsspiedienam un sirds ritmam.
Holesterīna līmeni paaugstina nevis ēšana kā tāda, bet nepareiza ēšana. Piemēram, nevajag ēst dzīvnieku taukus – treknus piena produktus un treknu gaļu. Liesa gaļa jāēd, bet ne biežāk kā trīsreiz nedēļā. Uzturā vēlams palielināt nepiesātināto taukskābju daudzumu, ko satur augu eļļas, piemēram, nerafinēta Extra Virgin olīveļļa. Jā Omega-3 taukskābēm, bet nē – sālim!
Kustēšanās ir ļoti svarīga, bet tas viss jādara pamazām. Viena no labākajām aktivitātēm ir distanču slēpošana un nūjošana. Pietiek, ja 2–3 reizes nedēļā stundu nodarbojas ar vidējas intensitātes slodzi un vienreiz nedēļā ar augstāku. Jebkura aktivitāte nāk par labu.
Sirds un asinsvadu slimību risku palielina:
- smēķēšana;
- neārstēts augsts asinsspiediens;
- paaugstināts zema blīvuma holesterīna (ZBLH) līmenis;
- pazemināts augsta blīvuma holesterīna (ABLH) līmenis;
- neārstēts cukura diabēts;
- neracionāls uzturs;
- palielināts svars un vēdera aptaukošanās;
- fizisku aktivitāšu trūkums;
- augsts alkohola patēriņš;
- ja tuvam asinsradiniekam bijusi stenokardija, īpaši agrīnā vecumā.
Kādi ir veselīgi sirds un asinsvadu veselības rādītāji?
- Asinsspiediens 120/80 mmHg (virs 140/90 mmHg ir jau paaugstināts).
- Pulss miera stāvoklī līdz 70 sitieniem minūtē.
- Kopējais holesterīna līmenis mazāks par 5 mmol/l.
- Cukura līmenis asinīs tukšā dūšā 3,3–6 mmol/l.
- Vidukļa apkārtmērs sievietēm – mazāks par 80 cm, vīriešiem – mazāks par 90 cm.
