Sāpes plecos. Kas visbiežāk tās rada un kā atsvabināties 3
Grūti pakustināt roku, apģērbties un naktī gulēt, jo ir sajūta, ka plecā kaut kas iestrēdzis un sāp. Kāpēc radušās problēmas un kā rīkoties, lai tās novērstu, vaicāju klīnikas “Orto” traumatologam un ortopēdam Andrejam Peredistijam.
Kā visbiežāk traumē pleca locītavu
Kustību apjoms tajā, salīdzinot ar pārējām, ir krietni lielāks, tādēļ tā ir salīdzinoši nestabila un viegli ievainojama. Cilvēki pēdējā laikā arvien vairāk sporto, tāpēc pacientu, kas sūdzas par sāpēm un kustību problēmām šajā locītavā, kļūst arvien vairāk.
Visbiežāk to gadās traumēt, spēlējot volejbolu, basketbolu, tenisu, badmintonu un citas spēles, kurās roka jāceļ virs pleca līnijas, kā arī nodarbojoties ar ziemas sporta veidiem, kas saistīti ar kritieniem.
Arī sadzīvē krītot, bieži vien tiek savainota pleca locītava, jo instinktīvi cenšamies sevi aizsargāt, liekot priekšā roku. Plecs cietīs jebkurā gadījumā – vienalga, vai gāzīsimies tieši uz tā vai izstieptas rokas, atbalstoties uz plaukstas.
Krītot var tikt nospiests tā sauktais pleca pinums, ko veido no mugurkaula kakla daļas izejošās nervu saknītes, radot sāpes un tirpšanas sajūtu plaukstā. Dažkārt to gadās arī neveiksmīgi nogulēt.
Daudzi plecu savaino trenažieru zālē, ceļot smagumus pāri saviem spēkiem.
Pēc jebkuras locītavas traumas pirmo diennakti ieteicams ik pēc četrām stundām likt ledus kompreses. Aukstums sašaurina asinsvadus un palīdz pret iekaisumu.
Ja roka stipri sasista, to vajadzētu iekārt lakatiņā un 3 – 5 dienas lietot pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus.
Mežģījuma gadījumā pirmajās četrās stundās būtu vēlams atrast kompetentu ārstu, kam uzticēt mežģīto pleca kaula galviņu ielikt vietā. Jebkuras traumas un sāpju gadījumā noteikti jāveic rentgens.
Citi pleca locītavas sāpju iemesli
Biežākais iemesls ir traumatiskas vai deģeneratīvas pārmaiņas muskuļos un cīpslās, kas lielā mērā nodrošina rokas kustības, tā sauktās rotatoru manžetes bojājums.
Jauniem cilvēkiem cīpslas ir biezas un izturīgas, tādēļ plīst tikai nopietnas traumas gadījumā, taču pēc 45 gadu vecuma tās ir ievainojamas daudz vieglāk, jo kļuvušas plānākas un mazāk elastīgas. Tad raksturīgas sāpes naktī, nespēja pacelt roku, apģērbties. Iemesli var būt dažādi: cīpslu bojājums, iekaisums un citi.
Jauniem cilvēkiem raksturīga pleca locītavas nestabilitāte un mežģījumi. Daudziem tie rodas atkārtoti, jo tiek bojātas un plīst pleca locītavu stabilizējošās saites. Gandrīz 80 procentos gadījumu nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, lai atjaunotu pareizu pleca anatomiju. Atkārtoti mežģījumi bojā locītavu virsmas, tādējādi veicinot osteoartrīta veidošanos, kad locītava kļūst stīva, mazkustīga un sāpīga.
Ģimenes ārsts slimnieku ar pleca sāpēm bieži vien nosūta pie neirologa. Ja smeldzes iemesls ir caurvējā iekaisušas mugurkaula kakla daļas nervu saknītes, tā parasti pēc laika pāriet, taču jebkurā gadījumā vajadzētu prasīt padomu speciālistam.
Nereti tirpstošas, dedzinošas sāpes pleca locītavā un visā rokas garumā izraisa deģeneratīvas izmaiņas vai disku trūces mugurkaula kakla daļā. Tās palīdzēs ārstēt neirologs. Taču, ja ir trulas sāpes, īpaši naktī, kopā ar ķeršanās sajūtu pašā plecā un augšdelmā, drīzāk jādodas pie traumatologa.
Parasti sāpes ir tikai vienā plecā, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem izmaiņas mēdz būt abpusējas. Sāpes abos plecos ar nelielu kustību ierobežojumu var liecināt par mugurkaula kakla daļas disku trūcēm.
Ja zāles nepalīdz, veic blokādes vai operē
Ja sāpes ir ciešamas, 3 – 4 dienas var pasmērēt pretiekaisuma gēlu, iedzert pretsāpju tableti, taču, ja pašsajūta šajā laikā nav uzlabojusies, būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta vai speciālista. Ja plīsusi cīpsla, kaiti neārstējot, plīsums kļūs arvien lielāks, muskulis atrofēsies un, iespējams, pēc laika to vairs nebūs iespējams salabot.
Ja veselību neuzlabo pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, ārstnieciskā vingrošana un fizikālās terapijas procedūras, parasti pēc trim četrām nedēļām veic blokādes – īpašu medikamentu injekcijas, ko izmanto arī kā diagnostisku metodi. Dažkārt pietiek ar vienu injekciju vietā, kur atrodas iekaisuma perēklis vai cīpslas bojājums, lai gūtu pozitīvu rezultātu. Ja apmēram pēc nedēļas kļuvis kaut nedaudz labāk, parasti veic atkārtotu injekciju. Vairāk par trim blokādēm gan parasti neiesaka.
Ja tās nav līdzējušas, jālemj, vai nav nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Lai tiktu skaidrībā, bieži vien papildus rentgenam jāveic ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Mūsdienās operāciju var izdarīt endoskopiski, proti, negriežot pleca locītavu vaļā, bet cīpslu sašujot caur nelieliem caurumiņiem videoaparatūras kontrolē.
Rezultāti ir labi, taču pēc operācijas nepieciešama ārstēšana vidēji vismaz pusotru, divus mēnešus. Kamēr cīpsla pieaug pie kaula, paiet laiks.
