Sāpes… neesošā pēdā. Neiroloģe iesaka, kā “apmānīt smadzenes” 0
“Man uzbrauca mašīna, amputēja kreiso kāju virs ceļa. Esmu 83 gadus vecs 2. grupas invalīds, pārvietojos tikai ar ratiņkrēslu. Kad ir laika maiņas vai līst, vakaros kreisā kāja sāk sāpēt tik stipri, ka nevar ciest. Sāpes nav amputācijas vietā, bet pirkstu galos un pēdā, kuru nav. Ģimenes ārste teica, ka sāpēs visu mūžu. Aptiekā man ieteica dzert pretsāpju tabletes, kad sāp. Sākumā dzēru ibumetīnu pa vienai tabletei, bet tagad jādzer pat divas trīs, lai sāpes pāriet. Ko jūs ieteiktu?” Jānis Grantiņš Krustpils novadā
Atbild veselības centra “Vivendi” neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune: “Pēc kājas vai rokas amputācijas šādas sāpes, kuras dēvē par fantoma sāpēm, nav nekāds retums. Smadzenes īsti nav aptvērušas, ka trūkst kādas ķermeņa daļas, tādēļ neironi, kas atbild par tās kustībām un jušanu, vēl ir samērā aktīvi. Pacientam, kas pārcietis amputāciju, rodas sajūta, ka zaudētā kāja vēl ir savā vietā un sāp.
Parasti fantoma sāpes jūtamas uzreiz pēc operācijas, taču var parādīties arī pēc mēnešiem vai pat gadiem. Jo ilgāk pirms operācijas pacients cietis sāpes vai arī tās nav samazinātas pietiekamā apjomā, piemēram, sākusies gangrēna, jo lielāks fantoma sāpju risks. Jo ilgāku laiku kāja jutusi sāpes, jo pamatīgāk smadzenes tās “iegaumējušas”. Izveidojas paradoksāla situācija – slimās vai traumētās kājas vairs nav, bet sāpes ir palikušas, tādēļ, lai izvairītos no fantoma sāpēm, ļoti liela nozīme ir pacienta atsāpināšanai pirms un pēc operācijas.
Ja sāpes ir nelielas un parādās reti, var lietot bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Taču, ja tās ir stipras un izraisa ciešanas, nepieciešama efektīvāka ārstēšana. Turklāt parasto pretsāpju medikamentu ilgstoša lietošana var izraisīt dažādas blakusparādības, negatīvi ietekmēt kuņģa gļotādu, nieru, sirds un asinsvadu sistēmas funkcijas.
Ģimenes ārsts vai neirologs fantoma sāpju novēršanai var izrakstīt recepšu medikamentus ar stiprāku iedarbību, kā arī citas grupas līdzekļus, piemēram, pretepilepsijas zāles, kas novērš tieši nervu sāpes. Ja sāpes neizdodas pietiekami labi kontrolēt, būtu jādodas pie sāpju ārsta jeb algologa. Fantoma sāpju novēršanai izmanto arī fizikālās medicīnas metodes, piemēram, neirostimulāciju, kā arī akupunktūru un lokālās pretsāpju blokādes. Ja sāpes ir ļoti stipras un ar citām metodēm tās novērst nav iespējams, pacientam veic muguras vai galvas smadzeņu stimulāciju.
Ārzemēs kara veterānu rehabilitācijā un fantoma sāpju novēršanā tiek izmantota tā saucamā spoguļa terapija. Pacients apsēžas gultā, veselo kāju izstiepis uz priekšu, bet amputētās vietā novieto spoguli tā, lai tajā būtu redzams veselās kājas spoguļattēls visā garumā un rastos iespaids, ka viņam ir divas kājas. Pacients kustina veselo pēdu un kāju, vērojot šīs kustības spogulī. Smadzenes tiek piemānītas, jo saņem impulsus, ka tiek kustinātas abas kājas.
Lai kāds arī būtu sāpju iemesls, nevajag tās ciest ilgstoši, jo tādā veidā sāpes kļūst hroniskas. Ciešanas pastiprina sāpju mehānismu, organismā notiek izmaiņas, kas provocē sāpes, izveidojot tādu kā apburto loku. Ja kaut kas sāp, pirmkārt, jānoskaidro sāpju iemesls, otrkārt, tās jāmazina. Arī Latvijas novados ir ārsti, kas papildinājuši zināšanas sāpju medicīnā jeb algoloģijā, tajā skaitā arī ģimenes ārsti, no kuriem daudzi apmeklē speciālus algoloģijas kursus.”
