Sāpes locītavās – vainīgi gēni vai neveselīgs dzīvesveids? 0
Vasara ir aktīvs laiks, kad daudz labprātāk nododamies sportiskām aktivitātēm un vēlamies baudīt kustības prieku. Diemžēl ir situācijas, kad mūsu aktivitātes ierobežo tāds nepatīkams faktors kā sāpes locītavās, visbiežāk ceļos. Kas izraisa locītavu sāpes un kādas ir ārstniecības un profilakses iespējas? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītais ekspertes, ortopēds traumatologs Medicīnas centrā ARS un Aizkraukles veselības centrā Jānis Dobelnieks un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kāpēc nolietojas locītavas?
Dobelnieks skaidro – universāls risks jebkurai locītavai (celim, potītei, gūžai, plecam) ir palielināta slodze. Kājām bieži vien postu nodara liekais svars, arī grūts darbs, smags sports, vecums, sinoviālais jeb locītavas iekaisums. Locītavu nolietošanās var būt ģenētiski noteikta, iedzimta. Sākas artroze, kas attīstās tāpēc, ka skrimšļa šūnas – hondrocīti – zaudē savu spēju saglabāt un atjaunot locītavas kompleksu.
Savukārt elastīgais skrimslis ir vajadzīgs, lai viens kauls viegli kustētos gar otru. Tātad skrimšļa funkcija ir amortizācija – samazināt slodzi, kas ikdienā jāiztur kaulam, izturēt triecienus.
Ja skrimslis ir vesels, tas ir normāla biezuma (ceļgala locītavās var sasniegt pat centimetru), bet tiklīdz skrimslis nodilst, kauls vairs nav elastīgs un arī sāk dilt.
Rezultātā kauls izmainās, šūnu struktūra izzūd, tas kļūst monolīts, viendabīgs un ciets. Tas nozīmē, ka notiek sklerotizēšanās – kauls sagatavojas lielai slodzei un kļūst ļoti stingrs.
Pēc tam tas ne tikai sklerotizējas, bet mēģina samazināt slodzi, uz tā veidojot tā sauktos radziņus – sāļus – un padarot locītavu stīvāku.
Kas ir hialuronskābes injekcijas?
Locītavu ietver divi galvenie apvalki – ārējais ir fibroza kapsula, kas stingri satur locītavu, savukārt iekšējais sinoviālais apvalks producē šķidrumu, kas it kā ieeļļo locītavu. Hialuronskābe dabiski atrodas daudzos cilvēka audos, arī sinoviālajā šķidrumā tā ir galvenā sastāvdaļa. Pateicoties šai smērvielai, varam kustēties viegli un bez sāpēm, tā arī pabaro skrimsli. Taču gadu gaitā locītavu šķidrumā esošo olbaltumvielu kļūst arvien mazāk, skrimslis nesaņem vajadzīgās barības vielas pietiekamā daudzumā. Tas kļūst trauslāks, mehāniski vieglāk ievainojams, un to var vieglāk sabojāt mikrotraumas.
Hialuronskābes injekcija ir gatava želejveida masa. Kad 2–3 mililitrus šā preparāta ievada ceļa locītavā, tā pārklāj visas nelīdzenās skrimšļa virsmas un ne vairs tik veselā locītava sāk slīdēt, mazāk ķerties un traucēt, labi kustēties. Ir reizes, kad pietiek ar vienu injekciju, bet pamatā vajadzīgas trīs līdz piecas injekcijas ar nedēļas pārtraukumu.
Tās visai labvēlīgi ietekmē pašu locītavas skrimsli, jo hialuronskābes sastāvs ir līdzīgs locītavu šķidruma sastāvam un labi pieņem šo preparātu. Pēc injekciju kursa sūdzības mazinās vai pat izzūd un problēma ir atrisināta uz ilgāku laiku. Pēc gada injekcijas varbūt jāatkārto, taču viss atkarīgs no situācijas.
Svarīgs vecums
Jaunam, sportiskam cilvēkam, kuram locītavā un skrimslī nevarētu būt notikušas ar vecumu saistītas izmaiņas, hialuronskābi uzreiz neinjicēs. Ja sāk sāpēt viens vai abi ceļi, ortopēdi traumatologi vispirms domā, ka varbūt ir meniska vai arī skrimšļa, vai saišu aparāta bojājums. Tātad vispirms pacients jāizmeklē, jānoskaidro precīza diagnoze, un tad tiek nozīmēta ārstēšana atkarībā no vainas, kādu atrod. Vai nu tie ir pretiekaisuma medikamenti, procedūras un režīms, vai arī ķirurģiska iejaukšanās.
Visbiežāk veic artroskopiju – meniska operāciju, saišu operāciju vai skrimšļa nolīdzināšanu. Bet nekādas hialuronskābes injekcijas uzreiz netiek veiktas.
Kad jaunam cilvēkam injicē hialuronskābes preparātus? Tad, kad redzam, ka ar tabletēm neko nevaram līdzēt.
Piemēram, ar magnētisko rezonansi pierādīts, ka menisks vesels, taču ir skrimšļa bojājums – tas vietām nelīdzens. “Vai arī, artroskopiski operējot menisku, konstatējam, ka arī skrimslis ir vājš. Tad jaunam cilvēkam iesakām hialuronskābes injekcijas,” uzsver ārsts.
Kā ar senioriem?
Ja rentgenā labi redzams, ka locītavas sprauga starp abiem kauliem sašaurinājusies, ja redzam tā sauktos radziņus jeb sāļu izgulsnēšanos, ja magnētiskā rezonansē saskatāms, ka celī ir notikušas deģeneratīvas izmaiņas – osteoartrīts, locītavas progresējoša nolietošanās, kuru neizraisa nekāda cita slimība, bet izprovocē vecums, slodze, ģenētiskā nosliece, ja skrimslis ir nodilis, virsmas nelīdzenas, kaulu galiem savstarpēji beržoties, rodas sāpes… Cilvēks jūtas slikti, nevar paiet, bet, pēc rentgena bildes skatoties, līdz endoprotezēšanai vēl vairāki gadi jāpagaida – vēl par agru mainīt locītavu pret mākslīgo… Tad rīcības scenārijs ir cits.
Vispirms celī jānoņem sāpes, un tāpēc veic tā sauktās blokādes – kortikosteroīdu injekcijas. Tie ir hormonāli preparāti, kas darbojas kā spēcīgi pretiekaisuma līdzekļi, kas samazina iekšējās kapsulas iekaisumu. Ja pozitīvais efekts pēc pirmās injekcijas ilgst četras, piecas, sešas dienas un pēc tam sāpes atjaunojas (bet tās vairs nebūs tik intensīvas), pēc nedēļas var atkārtot injekciju, vēl pēc nedēļas ievada pat trešo devu. Kad celis nomierinājies, sāpju vairs nav un cilvēks saka – ir labi –, tad drīkst un vajag viņa ceļa locītavā ievadīt arī hialuronskābi. Taču tā viena sāpes nenoņems! Tāpēc nav jēgas sāpošā ceļa locītavā uzreiz injicēt dārgās hialuronskābes injekcijas – cilvēks tikai vilsies, jo cerētā pozitīvā efekta nebūs, toties nauda būs iztērēta.
Vai ziedes palīdz?
Tās var lietot, lai atvieglotu stāvokli, jo tās satur kādu no nesteroīdajiem pretiekaisuma medikamentiem – diklofenaku, profenaku vai citu, kas caur ādu iesūcas zināmā dziļumā. “Tikai jāņem vērā: ja sāpes celī rada iekaisums, jālieto atvēsinošas ziedes; ja diskomforts radies ceļa locītavas mehānisku bojājumu dēļ, jāizvēlas sildoša ziede,” norāda Dobelnieks.
Vērtīgs padoms!
Farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka par locītavu veselību domāt jau laikus un profilaksei lietot zivju eļļu un C vitamīnu, kas palīdz uzturēt locītavas veselas. Ja tomēr locītavas sākušas nedaudz sāpēt un liek sevi manīt, ieteicams līdz pat sešiem mēnešiem lietot glikozamīnu un hondriotīnu saturošus medikamentus un uztura bagātinātājus. Lai izvairītos no blaknēm, kā, piemēram, sūdzībām par kuņģa–zarnu trakta sāpēm, ieteicams lietot daudz šķidruma. No minerālvielām ļoti nozīmīgas ir varš un mangāns. Varš nodrošina pareizu enzīmu darbību, bet mangāns kaulu veselību.
Māte daba arī mums piedāvā dažādus iekaisuma mazinošus līdzekļus, kā bosvēnijas, ingvera un baltā vītola ekstraktus. Mazinoties iekaisumam, mazinās arī sāpes. Lielākas C vitamīna devas nodrošina kolagēna sintēzi organismā, kas nepieciešams saišu veselībai. Ja tomēr moka kuņģa dedzināšana, kolagēnu var uzņemt gatavā veidā ar uztura bagātinātājiem.
Izvēloties fiziskas aktivitātes, izvērtējiet slodzi atbilstoši savam vecumam un fiziskajai sagatavotībai. Ne vienmēr ātrāk nozīmē labāk! Pēc sporta nodarbībām ieteicams magnijs, kas novērsīs krampjus un atslābinās savilktos muskuļus. Un atcerieties – ja rodas kādas sūdzības par veselību un labsajūtu, neatlieciet vizīti pie speciālista! Vērsieties pie ārsta vai farmaceita pēc padoma!
