Pretsāpju tablešu “apburtajā lokā”? Ārsti atklāj, kā gudri ārstēt sāpes 1
Pētījumi liecina, ka biežākā veselības problēma, ar kuru Latvijas iedzīvotāji vēršas pie ārsta, ir sāpes dažādās ķermeņa vietās – galvā, mugurā, sprandā, locītavās.
Mūsdienās par lielu problēmu kļuvušas hroniskas sāpes, kuras jūtamas vairākus mēnešus vai pat gadus un daudz grūtāk padodas ārstēšanai.
Zinātnieki lēš, ka Eiropā hroniskas sāpes cieš apmēram 100 miljoni cilvēku.
Lai gan sāpju sajūta ir subjektīva – vienam sāpju slieksnis ir zemāks, citam – augstāks, to pamatā ir objektīvi procesi perifērajā un centrālajā nervu sistēmā. Ādā, zemādā, arī kaulos un locītavās atrodas sāpju receptori jeb uztvērēji, kuri saistīti ar nervu šķiedrām.
Ja šie receptori tiek kairināti, piemēram, sasista locītava, pārpūlēti muskuļi, veikta operācija vai saasinājusies hroniska slimība, rodas sāpju impulsi, kurus nervu šķiedras novada līdz centrālajai nervu sistēmai. Visbiežāk tās ir akūtas sāpes, kurām saskaņā ar Starptautiskās sāpju izpētes asociācijas atzinumu jāpāriet 10–14 dienu laikā, lai gan Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedras sastādītajās vadlīnijās minēts, ka akūtas sāpes muguras lejas daļā var ilgt pat sešas nedēļas.
“Ceļa locītavas kaulus stingri satur kopā sarežģīts mehānisms, daudz dažādu struktūru – iekšējās un ārējās saites, krusteniskās saites, menisks, kurām visām jādarbojas saskaņoti, lai izturētu slodzi un nodrošinātu nepieciešamo kustību amplitūdu.
Ja pēc kritiena vai citas traumas parādās sāpes locītavā, visbiežāk tā iemesls ir saišu sastiepums vai daļējs plīsums.
Bieži vien cieš pēdas locītavas, kuras tiek sastieptas, izmežģītas.
Pāris dienas pēc negadījuma locītava var būt sāpīga un pietūkusi, taču lielākā daļā gadījumu sāpes ir pārejošas, un pietiek ar komprešu, lokālu pretsāpju ziežu vai tablešu lietošanu. Taču, ja tām nav tendence samazināties, ja pēc nedēļas sāp tikpat stipri vai vēl stiprāk, noteikti jādodas pie ārsta,” uzsver medicīnas sabiedrības ARS traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks.
Sāpes, kuras jūtamas vairāk par divām nedēļām, sauc par subakūtām jeb ieilgušām, bet pēc trim mēnešiem tās jau kļuvušas hroniskas. Svarīgi ir nepieļaut akūtu sāpju hronizēšanos, jo zināms, ka ilgstošs sāpju receptoru un pārvades ceļu kairinājums izraisa veselu virkni izmaiņu centrālajā nervu sistēmā, kuru dēļ organisms kļūst jutīgāks pret sāpju kairinājumiem, tas ir, sāpes var saglabāties, lai gan trauma vai slimība, kas tās izraisījusi, jau sen izārstēta.
Veselības centru apvienības poliklīnikas “Pļavnieki” neiroloģe Dace Bērziņa uzskata, ka tad, ja zināms sāpju iemesls un tās rada diskomfortu, noteikti jālieto pretsāpju medikamenti, lai tās novērstu. Taču vienlaikus der atcerēties, ka nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi domāti īslaicīgu sāpju remdēšanai to uzliesmojuma laikā, nevis katru dienu gadiem ilgi.
Šajā gadījumā efekts būs pilnīgi pretējs – tiks bojāti orgāni, caur kuriem zāļu aktīvā viela tiek izvadīta no organisma. Īpaši piesardzīgiem jābūt tiem, kuriem jau ir nieru darbības traucējumi. Piemēram, arvien biežāk pie ārsta vēršas pacienti ar medikamentu izraisītiem nieru bojājumiem – analgētiķu nefropātiju, kuru dēļ var rasties nieru mazspēja.
Neiroloģe domā, ka ilgstoši pretsāpju zāles būtu lietojamas tikai ārsta uzraudzībā, kurš var piemeklēt atbilstošus recepšu medikamentus bez šādām blaknēm.
