Sāpes. Ir glābiņš! 0
Magnētu labvēlīgā iedarbība pazīstama jau tūkstošiem gadu. Mūsdienās šie novērojumi ir zinātniski pamatoti, pētījumus mērķtiecīgi pielieto fizikālajā medicīnā.
Konsultēja Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas klīnikas vadītāja Dzintra Vāvere un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra vadītāja Inese Kokare.
No seniem laikiem
Ļaudis ir bijuši vērīgi arī cilvēces rītausmā. Jau izsenis novērots, ka apvidos, kur pieejami magnētiskie ieži, pāriet galvassāpes, mazinās nogurums, pazūd tūskas un kājas kustas raitāk. Turklāt uzturēšanās šādās vietās nav ilgi nepieciešama – tikai pāris stundu un laiku pa laikam.
Senās Ēģiptes valdniece Kleopatra vienu magnētisko iezi, iestrādātu diadēmā, nēsājusi uz galvas, lai pietiktu gudrības, otru izmantojusi kā kulonu pie krūšu kaula, lai stiprinātu veselību – uzlabotu imunitāti.
Jau 18. gadsimta beigās magnētterapija nebija nekas neparasts. Tajā laikā notika vācu ārsta Franča Antona Mesmera eksperimenti ar magnēta ārstnieciskajām īpašībām. Viņš atklāja, ka slimam cilvēkam ir traucēta dzīvības sulu plūsma, un magnēta slidināšana pāri vājinieka augumam palīdz to atjaunot. Francijas karaļa galmā savulaik pat darbojās speciāla medicīnas komisija, kas atzina, ka magnētam patiešām ir labvēlīga ietekme uz pacientiem, lai gan šiem secinājumiem nebija nekāda zinātniska pamatojuma, efekts drīzāk bija atkarīgs no pašiedvesmas.
Vēlāk – 1887. gada 12. oktobrī – serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotājs Nikola Tesla ASV iesniedza divus pieteikumus patentiem par tolaik ļoti aktuālām problēmām – “Elektroenerģijas pārraide ar maiņstrāvu” un “Maiņstrāvas elektromotors”. Ar šiem diviem un 800 citiem izgudrojumiem N. Tesla kļuva ne tikai bagāts, bet arī slavens. Viņa vārdā nosaukta pat magnētiskās jaudas jeb indukcijas mērvienība – tesla (T).
Zemes elektromagnētiskā lauka iedarbību uz putniem, dzīvniekiem, planktonu, mikroorganismiem, arī cilvēkiem pēta vēl joprojām – kā telpiskās orientācijas signāla lomu mūsu dzīvē .Zinātniekus interesē arī mākslīgi radīta magnētiskā lauka ietekme uz dzīviem organismiem, jo svarīgas ir ne tikai magnētiskās indukcijas jaudas jeb lielums, bet arī pielietojuma biežums un magnētiskā lauka orientācija pret audiem. Dzīvā organisma šūnām ir uzkrāšanas efekts, šūnām ir atmiņa.
Latvijas ieguldījums
Savu artavu šīs nozares attīstībā ieguldījuši arī Latvijas pētnieki. Viens no tiem bija neirologs, habilitētais medicīnas zinātņu doktors Imants Detlavs. Viņš kopā ar zinātnieku grupu pētīja un ārstēšanā pielietoja magnētisko lauku, sekmējot lūzumu ātrāku dzīšanu, novēršot pacientiem tūskas, mazinot sāpes un veicinot iekaisumu straujāku mazināšanos.
Profesora I. Detlava ieguldījums ir vairāk nekā 100 starptautiskās publikācijas, patenti, izgudrojumi, viņš daudzreiz uzstājies ASV un citās pasaules valstīs ar ziņojumiem, piedaloties ikgadējos kongresos par magnētterapijas aktualitātēm un jaunumiem. Ir jāpiemin arī viņa sekotāju paaudze un, protams, pateicīgie pacienti, kuriem sniegta palīdzība.
Arī habilitētais inženierzinātņu doktors Vladislavs Pugačovs vairāk nekā 50 mūža gadus ir veltījis magnētiskā lauka pētījumiem un pielietojumam tehnikā, bioloģijā, sadzīvē un medicīnā. Tieši viņa izgudrojumu un pētījumu rezultātu – fizikālās medicīnas ierīci “Magnetons” – dāvināsim katram, kurš būs abonējis žurnālu “Praktiskais Latvietis” visam nākamajam gadam.
Pierādīts – darbojas!
Magnētterapija ir fizikālās medicīnas metode, kas ar drošu magnētisko lauku veicina audu asinsriti, mazina tūsku, iekaisumus un sāpes. Eksperimentos ir pierādīts, ka pastāvīgs vai zemas frekvences mainīgs magnētiskais lauks kupē dažādas izcelsmes sāpes, likvidē tūskas, uzlabo mikrocirkulāciju, paātrina limfas atteci, mazina iekaisumu, sekmē kaulu un brūču dzīšanu. To izmanto, ārstējot saistaudu un nervu sistēmas slimības, traumatiskus bojājumus, distrofiskas, deģeneratīvas un traumatiskas balsta un kustību aparāta slimības vai bojājumus. Magnētiskais lauks veicina dzīšanu, anatomiski fizioloģiskā veseluma atgūšanu, tam ir bioregulējošs efekts.
Metodes efektivitāte balstās uz organisma šķidrajai videi piemītošo augsto elektrovadītspēju. Iedarbību izsauc vāju elektrisko strāvu rašanās šajā vidē, jo ārējais magnētiskais lauks asinīs un limfā rada elektrodzinējspēkus.
Magnetomehāniskais efekts realizējas elektriski aktīvās šūnās un audos: nervu šūnās, centrālās nervu sistēmas struktūrās, muskuļaudos un asinsvados. Citos audos tas novērojams mazāk.
Magnētterapijas fizioloģiskā un ārstnieciskā iedarbība saistīta ar magnētiskā lauka nespecifisko efektu. Zinātnieki uzskata, ka viens no iespējamiem iedarbības mehānismiem ir neironu aktivācija magnētiskā lauka inducēto strāvu ietekmē.
Fizikālajā medicīnā izmanto zemas un vidējas indukcijas magnētiskos laukus – vidēji līdz 35–50 mT. Pretiekaisuma darbība ir maiga, mēreni izteikta, stabila ar ilgstošu pēcdarbību.
Magnētterapijas procedūras ilgums parasti ir 40–60 minūtes vai ilgāk. To nosaka indikācijas un slimības veids. Vēlamais iedarbības biežums ir katru dienu vai pārdienās, pavisam 6–20 procedūras, locītavu slimību un hroniskas venozas mazspējas gadījumā – līdz 30 reizēm. Efekts saglabājas 3–6 mēnešus, dažkārt pat ilgāk.
